Ogres ceļš: savi muzeji un skaidra nostāja

Domes pārstāvis uzsver, ka šobrīd cīņa notiek nevis frontē, bet informatīvajā telpā: „Tagad notiek cīņa par cilvēku prātiem un sirdīm. Latvija nekaro frontē, bet piedalāmies informatīvajā karā, kurā nedrīkstam žēlot resursus, jo zaudējot informatīvajā karā, varam zaudēt imunitāti pret Kremļa “maigo roku”. To jau parāda, cik maz cilvēku šogad piedalījās Saeimas vēlēšanās. Pusei valsts tas nelikās saistoši.”

Atbildību par šo situāciju Helmanis saredz gan politiķos, gan medijos. „Šeit lielu daļu atbildības jāuzņemas iepriekšējai Jaunās Vienotības valdībai kopā ar daudziem Latvijas žurnālistiem. Var atrast LSM publikācijas, kā viņi izsmēja Ogres centienus veidot Brīvības ceļa muzeju, ekspozīciju par Ukrainu, Neatkarības laukumu un mūsu varoņu skulptūrām tajā, leģionāru vairodziņu, kuru pielīdzināja georga lentītei. Mana NA klusēja, neaizstāvēja šīs vērtības, par kurām cīnījāmies veidojot šos objektus.”

Ogres nostāja, pēc viņa teiktā, ir nemainīga. „Šī cīņa notiek visu laiku. Progresīvajiem un marksistiem ir ļoti līdzīga ideoloģija, vēlme iznīcināt mūsu simbolus. Ogrē mums ir ļoti skaidra nostāja. Pie katras novada baznīcas Ziemassvētkos tiek iedegts eņģelis, kurš aicina uz baznīcu. Progresīvajiem un paristiem šie eņģeļi traucē kā krusts vampīriem. Tāpēc viņi tā vēršās pret izgaismoto Ogri. Bez cīņas nav uzvaras.”

Pieredze Nirnbergā

Ar ģimeni Helmanis apmeklēja Nirnbergas Dokumentālā muzeja jauno ekspozīciju, kas tapusi vairāku gadu garumā. Tā vēsta par nacistisko režīmu, tā veidošanos, propagandas metodēm, ietekmi, kā arī par genocīdu.

Iespaidi gan ir pretrunīgi. „Iepriekšējā ekspozīcija man patika labāk, tā vairāk atbilda nosaukumam “Dokumentālais muzejs”, kad dokumentēja notikumus bezkaislīgi, dziļāk un plašāk, atklāja vairāk nianses, nebija tendencioza. Jaunā ekspozīcija bija veidota jau “progresīvā” mērcē,” stāsta deputāts.

Kā piemērus viņš min: „Ik pa brīdim pavedienā bija iepītas progresīvās tendences, piemēram, par labo Palestīnu, kur no nacistiskā režīma slēpās Vācijas ebrejs, ka Ziemassvētku tirdziņus kā kristīgo tradīciju pilsētas centrālajā laukumā atdzīvināja nacisti, tādā veidā padarot to par nacistiskā režīma sastāvdaļu. Šīs ir bīstamas tendences.”

Līdzīgas iezīmes Helmanis saskata arī Latvijā: „Tādas novērojamas arī pie mums, mūsu Rīgā. Kur ir progresīvie pie varas, tur pazūd simboli – Ziemassvētku simbolika bezpersoniski izplūst, kristīgie simboli netiek attēloti.”

Vislielākās bažas deputātam radījis tas, kā ekspozīcijā parādīts padomju laiks: „Bet pats galvenais, ka samērā labvēlīgā gaismā ir attainots padomju režīms. Mums Latvijā ir jāturas pretī šai progresīvajai šļurai. Mēs zinām, ko latviešu tautai nodarījis padomju režīms, kādu iznīcību nesis.”

Ilustratīvs attēls no Dokumentationszentrum Reichsparteitagsgelände

Ko vērts pārņemt Latvijas muzejos

Savas pārdomas Helmanis noslēdz ar atzinīgu vērtējumu. „Vēlos pārdomas nobeigt ar pozitīvo. Izstādē bija daudz izmantoti moderno tehnoloģiju risinājumi. Šādus risinājumus vairāk jāievieš arī Latvijas muzejos, lai uzrunātu jauniešus.”

Īpaši viņam iepaticies kāds konkrēts risinājums: „Risinājums ekspozīcijā ar pastkartēm man likās simpātisks. Šis tehniskais risinājums rada iespaidu it kā jūs atverat pastkarti un lasāt to.”