Bibliotēkas šodien noteikti veic, manuprāt, izteikti sociāli svarīgu misiju, piedāvājot vietējiem iedzīvotājiem iespējas gan nobaudīt no lasīšanas kultūras, gan satikt kādus grāmatu autorus un runāties ar tiem par dzīvi turpat klātienē. Jo, protams, par ko gan ir grāmatas? Tās ir par dzīvi – vai nu to, kuru atpazīstam, vai to, kas mums vēsta par laikiem, kuros nekad neesam dzīvojuši, un personām, kuras sastopam tikai grāmatu lappusēs. Caur realizētiem projektiem bibliotēkas saved kopā neskaitāmus latviešu autorus ar dažādās Latvijas vietās cītīgajiem lasītājiem. Kā man sirsnīgi teica mana vietējās bibliotēkas bibliotekāre – “Bibliotēkas šodien ir kā tilts starp lasītāju un autoru arī klātienē”.

Interesanta akcija rosina lasīt

Tostarp interesantu sociālo tīklu akciju vakar, Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības dienā, rosināja izdevniecība Zvaigzne ABC, saviem sekotājiem un grāmatu lasītājiem jautājot – “Kuru grāmatu un kāpēc tu ieteiktu izlasīt citiem?”

Ieraksts izpelnījās pārsteidzoši daudz atbilžu – turpat 400 lasītāju ieteikumi un dalīšanās pieredzē. Mazliet ielūkojos vairākos simtos uzrakstītajās atbildēs, atradu daudzas grāmatas, kuras pati esmu izlasījusi un patiešām ieteiktu citiem, kā arī papildināju jau tā visai plašo savu lasāmo grāmatu sarakstu. Neskatoties uz dinamisko dzīves ritmu, es allaž atrodu laiku grāmatām – nupat pabeidzu lasīt Vīndara sieva un vakar, iegriežoties savā apkaimes bibliotēkā, rezervēju vairākas citas. Kamēr tās gaidu, paņēmu no plaukta Pie Azandas upes. Nenoliegšu – grāmatu lasīšana šobrīd ir mans nozīmīgākais un izteiktākais brīvā laika pavadīšanas veids.

Bet nu – par to, ko izdevniecības Zvaigzne ABC aicinājumā rakstīja citi lasītāji. Protams, vairāku grāmatu izcelšana ir subjektīva, un jums nāksies man piedot. Droši varat atrast izdevniecības ierakstu un palūkot paši – tas ir patiesi interesants lasāmais, īpaši komentāri par to, kāpēc konkrētās grāmatas iedvesmojušas citus.

Tikai nedaudz no ieteikumiem un pieredzēm

“Zvaigzne ABC – nu kā var uzdot tik neatbildamu jautājumu?" tā jautā kāda lasītāja Ārija un turpina - "Es varētu ieteikt vismaz simtu! Labi, tagad lasu grāmatu dzeltenos, skaistos vākos – Tu esi šeit. To arī iesaku. Laba.”

Pilnīgi pievienojos komentētājas Ditas Mauragas rakstītajam par šīm trīs grāmatām – arī man tās ir visu laiku īpašāko triloģiju topā: "Trīs māsas, Cilkas ceļojums un Aušvicas tetovētājs.
“Zināt vēsturi, aizdomāties un brīžos, kad gribas pačīkstēt par grūtībām, saprast, ka tādas savā dzīvē neesam piedzīvojuši, ir jāsaņemas un jāatrod risinājumi.”

Tonija Malceniece min grāmatu "Izvēle". Tā esot grāmata, "pēc kuras saproti, ka attaisnojums ‘tie citi var, tāpēc ka… es nevaru, jo man ir X attaisnojums’ pilnībā izgāžas. […] Autore parāda, ka tiešām jebkurā situācijā mums IR IZVĒLE. Fantastiska grāmata un autores stāsts!”

Diskusijā iesaistās arī latviešu lasītājam pazīstamā autore Lelde Kovaļova, kas atsauc atmiņā bērnības grāmatu "Pollianna", sakot “neticami, bet šī grāmata ietekmēja visu manu turpmāko dzīvi, un Polliannas prieka spēle arvien ir manā ikdienā.”

Kristiāna Kuzmina: Man tevi jānodod – “Šo grāmatu vajadzētu noteikt kā obligāto literatūru skolā. […] viens no visskaudrākajiem vēstures romāniem, ko ir nācies lasīt.”

Šī grāmata ieteikumu sarakstā parādās vairākkārt, tostarp arī Inese Veinberga to īpašāk izceļ: ""Man tevi jānodod" un "Starp pelēkiem toņiem" –“Vēsturisku notikumu fonā tiek risināts aizraujošs un skaudrs stāsts par cilvēcību, uzticību, brīvību.”

Laura Poiša raksta, ka viņa siekšējais bērns noteikti ticis samīļots caur "Mans vectēvs bija ķiršu koks" lappusēm. Pilnībā pievienojos, brīnišķīga grāmata, kuru izlasījuši arī mani ģimenes pusaudži. 

Digna Soboļeva: "Kur vēži dzied – Smeldzīgi brīnišķīgi skaists stāsts par kādas meitenes pieaugšanu […] Iesaku!”

Ilze Kaspare par šo grāmatu "Kur vēži dzied"saka tā - "Lasot iztēloties dabas skaistumu, pirmatnību, pārdzīvot līdz skarbam dzīvesstāstam […] atmiņā paliekošs stāsts, noteikti iesaku!”

Ieva Useniece: "Pusnakts bibliotēka", tu dzīvo savu dzīvi un pa laikam pārdomā – vai es tiešām gribēju būt šeit? […] Fantastisks stāsts, kad sarunā ar sevi nespēj būt pa īstam patiess.”

Rita Grīnberga min "Dārgais ienaidniek!" Tā ir par nodrošinātu jaunkundzi, kas rūpējas par dzīves pabērniem […] kā 20. gs. sākumā tika ieviestas izmaiņas bērnu aprūpē.”

Netrūkst arī latviešu literatūras cienītāju. Velta Guseva iesaka "Straumēnus" – “poētiski un bezgala skaisti aprakstīta dzīve laukos un daba, kā arī Pļauka, kur Latvijas vēsture savīta ar dzīvesstāstu.”