Igauņi iedvesmoja

Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte atklāj, ka pirmie, kas šādu ideju realizēja, bija igauņi, ko līdzīgu izveidojot pirms Parīzes spēlēm. "Mēs izdomājām, ka varētu ko tādu uztaisīt pirms gaidāmajām Milānas spēlēm," tā D.Dadzīte. Kā zināms, tās notiks jau martā un uz Milānas–Kortīnas paraolimpiskajām spēlēm šoreiz gatavojas rekordliels Latvijas sportistu skaits – septiņi kērlingā un viens kalnu slēpošanā. 

Tikmēr A. Apinis, kurš piedalījies jau septiņās vasaras paraolimpiskajās spēlēs, 52 gadu vecumā gatavojas savām astotajām spēlēm pēc diviem gadiem Losandželosā. 

"Man tā ir pusdzīve. Man liekas, ka lidosta ir viena no valsts un Rīgas prestižākajām vietām ar savu simboliku, kur cilvēki kopā saiet, brauc uz pasākumiem, brauc uz olimpiādēm, sagaida no olimpiādēm. Šeit ir īstā vieta, paldies, ka izdomāja šādu projektu, lai cilvēki redz, ko mēs darām!Tas ir emociju brīdis," atklāti pauž Aigars Apinis.

Viņa pirmās paraolimpiskās spēles bija 2000. gadā, bet virzīties uz tām sportists sāka jau 1997. gadā. "Esmu mēģinājis ar sporta ratiem braukt, peldēt un šaut. Esmu daudz ko pamēģinājis, bet pateicoties manam pirmajam trenerim Aldim Šūpolniekam, kas bija paravieglatlēts, kas bija pirmais entuziasts, kas šo visu sāka,  (...) arī man paravieglatlētika bija pats optimālākais sporta veids, kur es varēju arī trenēties mājas apstākļos, mazā sporta zālītē vai laukumā, un man tas patika," tā LTV stāsta A.Apinis.

Cilvēkam ratiņkreslā arī lidot nav grūti

Ekrānšāviņš no RIX Rīgas lidostas reklāmas video

Aigars Apinis nesen kādā RIX Rīgas lidostas veidotajā stāstā atklāj, ka pirmo reizi ar lidmašīnu lidojis pirms daudziem gadiem un gala mērķis bija Sidneja Austrālijā. "Es neko nezināju un man bija baisa sajūta, kā es iekāpšu, kur man ratiņkrēsls. Tas process sākas nedaudz ātrāk, jau pasūtot biļeti. To darot, tu atzīmē, ka esi cilvēks ratiņkrēslā vai ka cilvēkam ir ratiņkrēsls ar akumulatoru baterijām. Tad ir vieglāk to visu sakārtot, jo tad viņi to automātiski biļetē redz, ka cilvēks, piemēram, lido trešdien, pulksten 10, tad jāsāk reģistrācija. Tur uzreiz ir palīgi, kas jautā, vai vajag palīdzēt līdz iekāpšanai. Ja tev nevajag palīdzēt, tad tev liek mieru. Tad tevi sagaida pie iekāpšanas," stāsta A.Apinis.

Viņš atklāj, ka daudzi cilvēki nezina šo procesu un tas raisa bailes viņiem. "Man pat nesen zvanīja kāda meitene un prasīja, kā tas notiek, kā tu ar svau ratiņkrēslu lidmašīnā iekāp?" dalās paraolimpietis.