Jaunieši te pavada brīvo laiku, bērni pēc kārotās grāmatas mēro ceļu pat ar velosipēdiem no Ikšķiles, jaunie uzņēmēji bibliotēku izmanto biroja vietā, bet pilsētas viesi to iekļauj Ogres apskates maršrutā. Kādam šī ir vieta, kur mācīties, citam – satikties vai kopā ar bērnu pavadīt lietainu pēcpusdienu, bet vēl kādam šī ēka glabā atmiņas par paša kāzu dienu. Un, protams, te joprojām lasa. Tiesa, par to, cik daudz un kāpēc grāmata reizēm zaudē cīņā ar telefonu, bibliotēkas apmeklētājiem ir savs sakāmais.

Grāmatas bibliotēkā atgriežas arī tad, kad tās durvis ir slēgtas. Garderobiste Aija Ozola iztukšo grāmatu nodošanas skapi, kurā piektdien bija atstātas 35 grāmatas. Visvairāk darba parasti ir pirmdienās – reizēm tajās no skapja tiek izņemtas pat vairāk nekā 100 grāmatas

Vienā no bibliotēkas individuālā darba telpām mācās angļu valodas skolotāja Paula Boķe un viņas 14 gadu vecais skolnieks Ričards. Abi bibliotēkā tiekas divas reizes nedēļā. Kopā viņi mācās jau vairāk nekā divus gadus. Pašlaik Ričards gatavojas mācībām 8. klasē Ķeguma pamatskolā un angļu valodā papildus apgūst konkrētas tēmas – atkārto gramatiskos laikus, papildina vārdu krājumu un citas. Šobrīd abi skatās filmu, par kuru vēlāk Ričardam būs jāsagatavo prezentācija. «Vēlu turpināt attīstīties,» bibliotēkai svētkos novēl Paula

Jauniešu lasītavā laiku pavada četri topošie astotklasnieki – Maija, Gledisa, Rolfs un Teodors. Fotografēties jaunieši nevēlas, bet vārdus atklāj un labprāt dalās viedokļos par grāmatu lasīšanu. Maija atklāj, ka bibliotēkā iegriežas bieži, skolas laikā pat gandrīz katru dienu pēc stundām. Gledisa retāk, savukārt puiši smej, ka bibliotēkā nonākot aptuveni reizi divos gados. Arī šoreiz viņus uzaicinājušas meitenes. Bibliotēka jauniešiem vairāk esot vieta, kur satikties, zīmēt, uzspēlēt galda spēles un kopā pavadīt laiku. Ar lasīšanu katram iet citādi. Maija gadā izlasa aptuveni trīs grāmatas – gan skolai nepieciešamās, gan tās, kas pašai iepatīkas. Gledisa labprātāk izvēlas nepieciešamo informāciju izlasīt telefonā un skatīties TikTok, bet šovasar tikpat kā jau pabeigusi vienu grāmatu no obligātās literatūras saraksta. Puiši neslēpj – grāmatas lasa reti. Teodoram vasarā uzdots izlasīt trīs, bet pagaidām nav izlasīta neviena. «Vajag lasīt, bet baigi negribas,» viņš atzīst un prāto – varbūt bērni nelasa tāpēc, ka viņiem to liek darīt. «Ja lasītu brīvprātīgi, tad tas patiktu vairāk,» viņš saka. Šajā reizē Teodora uzmanību piesaistījusi tepat plauktā esošā grāmata «Brālis» par Kristapu Porziņģi – tai esot skaists vāks, pašķirstījis. Jaunieši secina – bibliotēkā vajagot vairāk tādu grāmatu, kas patiešām aizrauj. Pašu bibliotēkas ēku viņi vērtē atzinīgi – patīk arhitektūra, krāsas, mājīgais interjers un pufi, kuros var ērti iekārtoties. Jubilejā jaunieši tai dāvinātu jaunas un interesantas grāmatas, vairāk galda spēļu, un, ja būtu iespēja ierīkot vēl ko jaunu, tā varētu būt tematiska istaba dažādām aktivitātēm 

Arīna un Aleksandrs pirms dažiem mēnešiem nodibinājuši sociālo uzņēmumu «Your sēn Your», kas sniedz mājas aprūpes pakalpojumus senioriem. Kamēr uzņēmums vēl ir jauns, abi nolēmuši netērēt līdzekļus biroja īrei – par savu regulāro darba vietu piektdienās izvēlējušies bibliotēku. Te viņi strādā, tiekas ar darbiniekiem un klientiem, pārrunā aktuālo un pieņem lēmumus. «Mums pietiek reizi nedēļā satikties, bet ir vajadzīga vieta, kur to darīt,» stāsta ogrēnieši. Bibliotēkā bez maksas pieejams viss nepieciešamais – galdi, ērti krēsli, internets, labs apgaismojums, nepieciešamības gadījumā arī televizors prezentācijām. Arīna un Aleksandrs īpaši novērtē bibliotēkas atrašanās vietu – blakus ir sabiedriskais transports, ērti piebraukt arī ar automašīnu. Strādājot bibliotēkā, abi paguvuši iepazīt arī ēkas ikdienu. Lietainās dienās bibliotēkā pulcējas vairāk bērnu un jauniešu – un, iespējams, pa ceļam kāds ieskatās arī grāmatā. Savukārt piektdienās te nereti var sastapt jaunlaulātos. Abi uzskata, ka Dzimtsarakstu nodaļa labi iederas bibliotēkas ēkā – skaistā vietā tiek svinēti skaisti dzīves notikumi. Ir arī lietas, ko uzņēmēji vēlētos uzlabot. Strādājot vairākas stundas, pietrūkstot iespējas iedzert kafiju vai kaut ko apēst. Lietderīgi būtu ierīkot plašāku autostāvvietu ar vismaz vēl vienu vietu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kopumā gan bibliotēkas funkcionalitāti abi vērtē atzinīgi un jubilejā novēl turpināt iesākto. «Lai cilvēki arvien plašāk izmanto visu, kas šeit radīts, un ikdienā var redzēt – tas, kas šajā ēkā ieguldīts, cilvēkiem tiešām ir vajadzīgs,» saka jaunie uzņēmēji

Bibliotēkas durvis ver četru cilvēku kompānija – ogrēnietes, māsas Inta un Vita, saviem draugiem Agrim un Sandrai no Vilces Jelgavas novadā nolēmušas parādīt Ogres jauno bibliotēku. Visi četri iepazinušies pavisam nesen – maijā kopīgā ceļojumā uz Itāliju. Izkāpjot no autobusa, norunājuši, ka nākamreiz jātiekas Ogrē. Nu jelgavnieki atbraukuši ciemos. «Gribējām palielīties ar savu bibliotēku,» smej māsas un stāsta viesiem par ēkas videi draudzīgajiem risinājumiem. Inta esot aizrautīga lasītāja – īpaši patīk romantiskie un kriminālromāni, pēdējos četrus gadus bibliotēku apmeklējot regulāri un ļoti novērtē atsaucīgās bibliotekāres. Ziemā māsas labprāt nākot arī uz pasākumiem. Vita bibliotēkā lasot mazāk, toties mājās pašai esot liela grāmatu bibliotēka. Ogrē Sandra nav bijusi aptuveni 20 gadu, tāpēc interesanti redzēt, kā pilsēta mainījusies. Agris līdzi atvedis arī kādu īpašu pagātnes liecību – digitalizētu 1988. gadā filmētu drauga kāzu ierakstu. Savulaik tas uzņemts ar kinokameru, bet tagad astoņu minūšu materiāls pārcelts digitālā formātā. Viņš grib to parādīt māsām un noskaidrot, vai ogrēnietes ierakstā vēl kādu atpazīst. Sarunas laikā notiek vēl viena negaidīta sastapšanās. Izdzirdot, ka viesi ir no Vilces, sarunā iesaistās bibliotēkas darbiniece Aija Ozola – izrādās, viņa savulaik mācījusies Vilces pamatskolā. Tūlīt tiek noskaidroti kopīgi pazīstami skolotāji un bijušie klasesbiedri. «Pasaule ir maziņa,» secina kompānija 

Bērnu bibliotēkas rotaļu istabā ogrēniete Dana Tomane spēlējas ar pusotru gadu veco Izabellu, kuru viņa pieskata. Abas te ierodas aptuveni divas reizes nedēļā, īpaši sliktākos laikapstākļos. «Atnākam nomainīt vidi. Mums ir noteikums – vispirms paskatāmies grāmatas un tikai tad ejam spēlēties,» stāsta Dana. Ar bērniem, kurus viņa pieskata, bibliotēku apmeklē jau vismaz trīs gadus un uzskata, ka ģimenēm ar mazuļiem šī ir lieliska vieta, kur pavadīt laiku – te ir mājīgi un tīri, darbinieki ir atsaucīgi, turklāt telpās ērti var iekļūt ar bērnu ratiņiem. Kā vienīgo trūkumu Dana min gaisa kvalitāti – reizēm telpās kļūstot pārāk karsti un pietrūkstot svaiga gaisa. Dana novērojusi, ka pēc skolas te pulcējas arī bērni un jaunieši, kuri ne vienmēr nāk pēc grāmatām, bet vienkārši pavada laiku drošā vidē. Viņasprāt, digitālajā laikmetā ieinteresēt bērnus lasīšanā kļūs arvien grūtāk. Jubilejā Dana bibliotēkai novēl vairāk lasītāju, īpaši bērnu, un arvien jaunus apmeklētājus. «Bibliotēka ir ieguvums Ogrei. Cilvēki to pat iekļauj ekskursiju maršrutos un uz ielas man nereti jautā, kur atrodas bibliotēka. Ar to mēs esam kļuvuši pazīstami,» priecājas auklīte

Ogres pusi šajās dienās iepazīst trīs radu un draugu ģimenes, kas vasarās cenšas kopā paceļot pa Latviju. Viņi apmetušies Tīnūžos, iepriekšējā dienā pabijuši Zilajos kalnos, bet šodien laiku pavada Ogrē. Ādažnieki Baiba un Aleksandrs (no kreisās) ieradušies kopā ar trim bērniem, draugu ģimenē ir četri bērni. «Braucām garām, ieraudzījām skaisto ēku un gribējās ienākt,» stāsta Aleksandrs. Viesus pārsteidzis ne tikai bibliotēkas vizuālais tēls, bet arī tas, cik pārdomāta tā ir ģimenēm – bērniem ir vieta rotaļām, pieejama mazuļu telpa, ar liftu ērti nokļūt augšstāvā. «Te ir ļoti skaisti, un cilvēki mūs sagaidīja ļoti laipni,» pirmajos iespaidos dalās Baiba. Viņu ģimenē bērniem īpaši patīkot grāmatas par princesēm, bet pats mazākais ceļotājs, kuram ir tikai trīs mēneši, pagaidām iepazīst bilžu grāmatas. Viens no tētiem priecājas bibliotēkas plauktos ieraudzīt arī Bībeli, ko lasa viņu ģimenē, – tas, viņaprāt, liecinot par kristīgām vērtībām. Viņš arī piebilst, ka laikā, kad arvien lielāku vietu ikdienā ieņem tehnoloģijas un mākslīgais intelekts, cilvēkiem, iespējams, drīzā nākotnē vairāk gribēsies kaut ko īstu un taustāmu – arī paņemt rokās grāmatu. Vecāki uzskata – lai bērns iemīlētu grāmatas, būtisks ir ģimenes piemērs un kopā pavadītais laiks, neļaujot visu brīvo laiku pārņemt viedierīcēm. Jubilejā viesi bibliotēkai novēl būt vietai, kur cilvēki ne tikai lasa, bet arī satiekas. «Ja mēs dzīvotu Ogrē, te varētu pat sarunāt randiņus – mēs parunātos, kamēr bērni spēlējas,» smejas mammas

Māra (10 gadu) un viņas brālis Madars (12) šodien atbraukuši ar velosipēdiem no Ikšķiles. Iemesls pavisam konkrēts – Māra meklējusi grāmatu «Leila un zilā lapsa», kuras Ikšķiles bibliotēkā nebija. Par šo grāmatu viņa uzzinājusi no klasesbiedrenes prezentācijas skolā un nolēmusi izlasīt pati. Brālis devies līdzi, lai Mārai parādītu ceļu. Abi vasarā arī lasa. Madars jau izlasījis pirmo «Nārnijas hroniku» grāmatu un tuvojas otrās beigām, savukārt Māra pabeigusi vienu grāmatu un tūlīt sāks lasīt šodien paņemto. Tiesa, savu artavu lasīšanas motivācijā dod arī vecāki – ģimenē esot ierobežots ekrāna laiks, un vecāki nevēloties, lai vasara paietu tikai, guļot dīvānā pie ekrāniem. Arī vecākiem patīkot lasīt grāmatas – tētis pašlaik lasot «Faustu», bet mamma ar biznesu saistītu literatūru. Mārai Ogres bibliotēkā īpaši patīk ērtie dīvāni, kuros var iekārtoties ar grāmatu, un robots Toms, ar kuru aprunāties. «Te ir ļoti daudz grāmatu – vari iet un izvēlēties, kuru gribi,» viņa priecājas. Madaram savukārt patīk kāpšanas siena. Piecu gadu jubilejā Māra bibliotēkai uzdāvinātu grāmatu, kurā būtu apkopoti labie vārdi par bibliotēku un tas, kas apmeklētājiem šeit patīk. Madara dāvana būtu grāmata par pasaules labākajām bibliotēkām – lai varētu uzzināt, ko no tām varētu mācīties

Deiva Pilkija «Dogmens uzdarbojas» šobrīd ir viena no bērnu iecienītākajām grāmatām Bērnu nodaļā. Piektdien to bibliotēkā nodeva jau 81. lasītājs. Daudzās lasīšanas reizes atstājušas pēdas – pienācis laiks to nomainīt pret jaunāku eksemplāru

Ivaram un Olgai no Glāzniekiem bibliotēkas ēka saistās ar īpašām atmiņām – 2022. gada 9. septembrī abi šeit, Dzimtsarakstu nodaļā, apprecējās. «Kad ienākam bibliotēkā, vienmēr atceramies savu lielo dienu,» smej Ivars. Šoreiz viņi iegriezušies praktiska iemesla dēļ – nokopēt dokumentus iesniegšanai kādā iestādē. Agrāk abi grāmatas lasījuši vairāk, bet tagad retāk. Jubilejā bibliotēkai viņi novēl, lai cilvēkiem te vienmēr būtu patīkami un prieks iegriezties

Amizanti notikumi 

* Jauns puisis ienāk OCB infocentrā un jautā: «Sakiet, lūdzu, kur es varētu satikt Lāčplēsi?» Darbiniece: «Lāčplēsi droši vien varētu satikt Lielvārdē...» Abi pasmejas. Jaunietis dodas uz Jauniešu nodaļu ēkas 2. stāvā, kur saņem eposu «Lāčplēsis». 

* Zvans infocentrā: «Labdien. Es diemžēl Bērnu nodaļā esmu pazaudējusi koka peli, varat, lūdzu, apskatīties, vai tā tur ir?» Darbiniece telefonu pārslēdz gaidīšanas režīmā, dodas uz nodaļu, kur visi izmisīgi meklē koka peli. Nekur neatrod. Darbiniece dodas pie telefona un atvainojas, ka diemžēl šo koka rotaļlietu neatrada. Sieviete: «Es aizmirsu jums pateikt… Tā ir datora pele no koka.» Visi smejas. Darbiniece atkal dodas uz nodaļu un uz galda ierauga datora peli, kas izgatavota no koka. 

* Svētku nedēļā OCB darbinieki katru dienu ievēro īpašu ģērbšanās kodu – izvēlas noteiktas krāsas vai raksta apģērbu. Informācija par dienas krāsu izvietota arī infocentrā. No rīta bibliotēkā ierodas vīrietis, kurš apkopj «zaļo sienu». Gaidot darbam nepieciešamās atslēgas, pamana paziņojumu – šodien visi ģērbjas baltā. Vīrietis samulst un atvainojas, ka ieradies nepareizajās drēbēs.

* Bibliotēkā ienāk divi jaunieši un infocentrā jautā, vai varētu augšā noīrēt istabiņu. Darbiniece: «Ja vēlaties noīrēt istabiņu, jums ir jādodas uz kādu citu iestādi…» Puiši samulst. Darbiniece: «Droši vien runa ir par darba telpas rezervāciju?» Visi smejas. 

* Bērnu nodaļā rīts sākas gluži vai dabas noskaņās – pirmie lasītāji ir Liepiņš, Bērziņa un Priede.

* Kāda Bērnu nodaļas apmeklētāja, sajūsmināta par redzēto, nosaka: «Varētu pārcelties uz Ogri tikai bibliotēkas dēļ vien!»

* Bērnu nodaļā pusotrgadīga meitenīte tiek pie savas lasītāja kartes. Tētis: «Šī ir pirmā karte manas meitas dzīvē. Prieks, ka tā ir tieši lasītāja karte!» 

* Kāds tētis spriež, ka OCB Bērnu nodaļā jūtas gluži kā ekskluzīvā viesnīcā – par visu padomāts: zīdaini var pabarot, pārtīt, bet, dodoties mājās, līdzi paņemt arī kādu cieto lapu grāmatiņu.

* Lai apskatītu jauno bibliotēku, ēkā ienāk piecas dāmas. Viņas izstaigā visu bibliotēku, pilnīgam ieskatam pat tiek ielaistas Dzimtsarakstu nodaļas Svinību zālē. Dodoties prom, viešņas pamana paziņojumu par OCB piecu gadu jubileju un reizē sajūsmā par redzēto nodzied «Daudz baltu dieniņu». Apkārtējie aplaudē. Piektdiena bibliotēkā noslēdzas ar svētku dziesmu.