Sestdiena, 27.07.2024 05:01
Dita, Marta
Svētdiena, 3. jūlijs, 2022 09:21

Ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem

Aina Trasune, Ogres Vēstis Visiem
Ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem
Svētdiena, 3. jūlijs, 2022 09:21

Ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem

Aina Trasune, Ogres Vēstis Visiem

Ogres novadā ieskandināti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki
"Ogres Vēstis Visiem" sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu ar mērķi stiprināt vienotības un Latvijas mīlestības sajūtu, kas it īpaši svarīgi kļuvis Ukrainas kontekstā, uzsāk jaunu rubriku "Ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem". Šo vienotības sajūtu zināmā mērā ietekmējuši arī divi pandēmijas zīmē aizvadītie gadi, iedalot savējos un viedokļu pretiniekos, padarot mūs savrupākus un atturīgākus. Tieši šis ceļš uz Dziesmu svētkiem ir tas, kas var palīdzēt atjaunot un stiprināt mūsu tautas vienotību. Pēdējos gados pašdarbniekiem periodiski nebija iespējas sanākt kopā uz mēģinājumiem, nemaz nerunājot par koncertiem. Centīsimies rast atbildi, kā tas viņus ietekmējis. Kā atgūsimies? Vai iespēsim iekavēto? Vai mūsu kultūras un tautas namos atkal atgriezusies dzīvība?

19.jūnijā Ikšķiles estrādē norisinājās koncerts "Dziesmai šodien liela diena", kurā ap 600 dalībnieku no Ogres, Salaspils un Ropažu novada apliecināja savu vēlmi un gatavību dziedāt, dejot un muzicēt jebkuros apstākļos, lai uzturētu spēkā Dziesmu svētku tradīciju.


"Šodien ir liela diena ne tikai dziesmai, bet arī jaunajam Ogres novadam, jo šis ir pirmais pasākums, kurā jaunajā Ogres novada teritorijā tiekas gan kori, gan deju kolektīvi, gan pūtēju orķestri," uzsvēra Ogres novada Kultūras centra (ONKC) vadītāja Elīna Aupe, novēlot jaunus, lielus un skaistus koncertus arī nākotnē.


Galvenais – sagatavoties Dziesmu svētkiem
Lai arī sākotnēji koncerts «Dziesmai šodien liela diena» bija veltīts diviem jubilāriem, arī kādreizējiem Ogres koru virsdiriģentiem, – maestro Jānim Dūmiņam, kuram šogad
svinam simtgadi, un Leonam Amoliņam, kam apritējusi 85.gadskārta, – tomēr izrādījās, ka nozīmīgais Ogres novada kultūras pasākums nejauši ieplānots datumā, kad dzimšanas dienu svin Ogres novada koru pašreizējā virsdiriģente Aira Birziņa.
Nākamgad viņa atzīmēs nozīmīgu gan darba, gan dzīves jubileju. A.Birziņa Ogres un apkārtnes korus virsdiriģentes statusā vada jau kopš 2003.gada.


"Tā man, protams, ir brīnišķīga dāvana, jo nav jādomā, kā padarīt īpašu savu dzimšanas dienu, taču pats galvenais ir gatavošanās Dziesmu svētkiem. Pēc Covid pandēmijas esam jau tikušies divos kopmēģinājumos, kā arī esam sagatavojuši svētku repertuāru. Koru aktivitāte mēģinājumu procesā un arī dziesmu zināšana tiešām bija iepriecinoša. Kori šo sarežģīto periodu ir lietderīgi izmantojuši," norāda A.Birziņa. Arī pati virsdiriģente ne mirkli nav zaudējusi Dziesmu svētku sajūtas: "Dziesmu svētki ir nekur citur nesaņemama enerģijas deva, tas ir tāds gaisā virmojošs prieks, iedvesma, tāds pacēlums, kam nekas cits nelīdzinās."

Jaunība un viedums satiekas dejā
Dziesmu un deju svētku ieskaņas koncertā raitu dejas soli demonstrēja astoņi Ogres novada deju kolektīvi – ONKC jauniešu deju kolektīva "Pīlādzītis" I un II grupa, Ikšķiles Tautas nama jauniešu deju kolektīvs "Spole", Ogres 1.vidusskolas bērnu un jauniešu deju kolektīvs "Viznīts", ONKC senioru deju kolektīvs "Ogrēnietis", Ķeguma Tautas nama senioru deju kolektīvs "Ķegums", Meņģeles Tautas nama senioru deju kolektīvs "Suncele" un Tīnūžu Tautas nama senioru deju kolektīvs "Dižupe", kuru sniegumā redzējām četrus priekšnesumus no Dziesmu un deju svētkos paredzētā deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs".
"Šajā koncertā nolēmām parādīt, kā dejā satiekas jaunība un viedums. Deja dara brīnumus, jo ļauj aizmirst ikdienas rūpes un veselības problēmas. Dzīve īstenībā ir
skaista, un mēs paši varam tai piešķirt krāsas," atklāj Ogres novada deju kolektīvu virsvadītāja Iluta Mistre.


I.Mistre gandarīta, ka XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" metodiskā semināra – repertuāra pārbaudē (tā šogad aizstāja ierastās deju skates) Ogres un Pierīgas novada deju kolektīviem, kas 25.maijā norisinājās Lielvārdes Kultūras namā, Ogres novada deju kolektīvi ļoti atzinīgi novērtēti. "Esmu ļoti pateicīga visiem kolektīvu vadītājiem, kuri spēja iedvesmot savus dejotājus pēc Covid pandēmijas radītās pauzes atsākt kopā dejot un īsā laikā sagatavot svētku repertuāru," saka I.Mistre.


Arī pats seminārs – repertuāra pārbaude, kurā piedalījās 62 kolektīvi ar vairāk nekā tūkstoš dejotājiem, žūrijas skatījumā tika ļoti labi novērtēts. Tik vērienīgu pasākumu
iespējams noorganizēt tikai pateicoties saskanīgam komandas darbam. I.Mistre saka paldies Ogres novada Kultūras centram un Lielvārdes Kultūras namam par ieguldīto
darbu semināra sagatavošanā un noorganizēšanā.


Savukārt tos dejotājus un kolektīvus, kas aizvadītajā posmā "paņēmuši pauzi", I.Mistre aicina nepadoties un atgriezties dejā, kā arī pievienoties jaunus dalībniekus, lai visi kopā nākamvasar tiktos Dziesmu un deju svētkos. "Tās ir vārdos nepasakāmas, maģiskas un pozitīvas enerģijas piepildītas sajūtas, kas apliecina piederību savai zemei un tautai. Manuprāt, kamēr latvieši dziedās, dejos, muzicēs un spēlēs teātri, viņi spēs pārvarēt ikdienas sūrumu, būt vienoti un uzturēt kopības garu. Man Dziesmu svētki ir mans dzīvesveids," atzīst I.Mistre.

Dziesmu svētki – amatierkolektīvu darbības stūrakmens
Ogres novada līdzšinējiem diviem pūtēju orķestriem – ONKC pūtēju orķestrim "Horizonts" un Ogres novada Madlienas pagasta kultūras nama pūtēju orķestrim "Madliena" – pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021.gadā piepulcējušies vēl divi spēcīgi kolektīvi – Birzgales Tautas nama pūtēju orķestris "Birzgale" un pūtēju orķestris "Ikšķile". Līdz ar to Dziesmu un deju svētku ieskaņas koncertā Ikšķiles estrādē skanējums bija patiešām varens. Kā atklāj Ogres novada pūtēju orķestru virsdiriģents Tomass Kokamegi, mūsu novada pūtēji nupat aizvadījuši ieskaņu koncertu sēriju dažādās Latvijas malās un paguvuši izspēlēt aptuveni pusi no gaidāmo Dziesmu un deju svētku repertuāra.


Bez ragu mūzikas Dziesmu svētki nav iedomājami, jo kas gan būtu kaut vai svētku dalībnieku gājiens bez pūtēju orķestra pavadījuma. Dziesmu svētkos pūtēju orķestri iekļauti vēl pirms dejotājiem, ne bez lepnuma teic T.Kokamegi. "Dziesmu svētki ir galvenais dzinulis, dēļ kā pastāv amatierkolektīvi. Tas ir stūrakmens Latvijas amatiermākslā, jo starplaikā visu kolektīvu darbība virzīta uz Dziesmu svētkiem – repertuārs, arī jaundarbi tiek komponēti ar domu, ka tos varētu atskaņot Dziesmu svētkos," uzskata T.Kokamegi.


Koncerta noslēgumā Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis pateicās visiem dalībniekiem, kas kopj Dziesmu svētku tradīciju un nes šo kultūras vērtību nākamajām paaudzēm, jo, lai arī nākam no dažādām pilsētām un pagastiem, dziesma mūs vieno par vienu tautu un notur kopā.


"Dziesma tā ir latviešu lūgšana," sacīja biedrības "Maestro Jāņa Dūmiņa piemiņas atbalstīšanai" pārstāvis Andris Feldmanis, kurš tikko bija atgriezies no nozīmīga kultūras pasākuma Vācijā "Eslingenas dziesmu svētkiem – 75". 1947.gada 25.maijā Eslingenā notika pirmie trimdas latviešu Dziesmu svētki – lielākie un plašākie Vācijas bēgļu nometņu laikā. Savukārt Dziesmu svētku tradīcijai Latvijā nākamgad apritēs jau 150 gadu.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem Par raksta "Ogres novadā ieskandināti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki" saturu atbild laikraksta "Ogres Vēstis Visiem" redakcija.

Tēmturis #SIF_MAF2022._