Studija «Rasas krāsas» jau piecpadsmit gadu darbojas Daugavas labajā krastā, Ikšķiles «Zaļo salu» ciematā, kļūstot par nozīmīgu radošās izglītības centru Ogres novadā. No nelielas iniciatīvas, kas savulaik aizsākās kā radošas darbnīcas, iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa «Krāsainajām pasakām», tā izaugusi par stabilu, dzīvu un daudzveidīgu interešu izglītības vidi, kur bērni, jaunieši un arī pieaugušie apgūst vizuālo mākslu, amatniecību un radošās domāšanas pamatus.
Daugava kā skolotāja
Studijas vadītāja Lauma Palmbaha uzsver, ka «Rasas krāsas» nekad nav bijusi tikai mācību vieta šaurā nozīmē – tā ir telpa, kur cilvēks mācās ieraudzīt pasauli. Viņa saka: «Daugava iedvesmo redzēt dzīvi radoši. Esmu Ikšķilē, Daugavas malā. Vēroju upes plūdumu no dambīša betona apskāvienos pamirušā senā stāvkrasta. Ja ieskatos tālākā un senākā Daugavas krasta zīmējumā, tad šodien dzīvoju vietā, kur tecēja lielas senupes gultne. Man sejā lāso Daugavas elpa. Esmu šeit, lai iepazītos. Es sarunājos ar brīnumaini čalojošo straumi. Daugavas skolā māca par svarīgo, kas jāzina cilvēka dvēselei. To māca pati Daugava. Es ļaujos upes vārdus redzēt tuvumā, tālumā un dziļumā. Es ļaujos dzirdēt senas dziesmas un šodienas čalas. Es ļaujos elpai sajust tuvu un tālu zemju smaržas. Es uzticu savai rokai plūst un izzīmēt Daugavas stāstus.»
Šī doma kļuvusi par izstādes centrālo asi – Daugava kā skolotāja, kas vieno ne tikai krastus, bet arī cilvēku pieredzes, paaudzes un likteņus. Tā ir upe, kas vienlaikus ir gan fiziska ainava, gan simboliska telpa, kurā savienojas Ikšķile, Ogre, Lielvārde, Aizkraukle, Rīga un daudz plašāka pasaule, kurp aizveduši studijas audzēkņu ceļi.
Izstādes «Daugava vieno» centrālais emocionālais kods ir Daugava – kā plūsma, kas nekad neapstājas. Tā apvieno arī trīs spilgtus autorus – Laumu Palmbahu, Dionisiju Miončinski un Līvu Kaprāli –, kuri vienlaikus ir gan profesionāli mākslinieki, gan «Rasas krāsu» pedagogi. Katrs no viņiem pārstāv savu materiālu, savu valodu un savu māksliniecisko pasauli, taču visus vieno kopīga pieredze – darbs ar bērniem un jauniešiem, kā arī Daugavas klātbūtne ikdienas radošajā domāšanā.
Izstādē izpaužas pedagogu radošums
Daugavas klātbūtne, kas iedvesmo, jūtama arī izstādē skatāmajos Dionisija Miončinska metāla un dzintara darbos. Daugavas tēma atklājas simboliskā, smalki izstrādātā formā, kur materiāls kļūst par stāstu un stāsts – par enerģiju. Viņa svečturu kolekcija, kas radīta jūgendstila un tautiskā romantisma iedvesmā, izstādē iegūst īpašu noskaņu – tā ir gaismas un metāla saruna.
Māksliniece Lauma Palmbaha iedvesmu izstādē apskatāmajiem, kopš pagājušā gada aprīļa tapušajiem radošajiem darbiem smēlusies dabas un garīgo vērtību apcerē. Ar saviem grafikas, glezniecības un keramikas darbiem L. Palmbaha izstādēs piedalās kopš 1992. gada.
Savukārt Līva Kaprāle savos tekstildarbos Daugavu tulko citā valodā – plūstošā, gandrīz akvareliskā materiālu izjūtā. Viņas darbos cilvēka tēls un daba saplūst vienotā ritmā, kur ūdens, krāsa un forma kļūst par vienu elpu. Tekstilmākslinieces darbi atklāj arī iekšējo pasauli – emociju gammu, kas ir gan personiska, gan universāla.
Visu trīs autoru darbos Daugava kļūst par metaforu – par kustību, kas nekad neapstājas, par atmiņu un nākotnes savienojumu. Tā nav tikai ainava, bet dzīvs stāsts, kas turpinās katrā jaunā paaudzē, katrā skolēna darbā, katrā pedagoga nodarbībā.
Izstāde vienlaikus iezīmē arī plašāku «Rasas krāsu» darbības skatījumu. Tā atgādina, ka studijas būtība nav tikai mākslas apguve, bet arī kopienas veidošana. Tā ir vieta, kur bērni iemācās sadarboties, domāt, radīt un nebaidīties kļūdīties. Tā ir vide, kur māksla kļūst par valodu, kas vieno dažādus cilvēkus neatkarīgi no vecuma vai pieredzes.
«Rasas krāsām» ir, ar ko lepoties
«Rasas krāsu» aizsākumi meklējami 2009. gadā, kad Ikšķilē tika organizētas pirmās radošās darbnīcas Vides mākslas festivāla laikā. Tajās, kā jau iepriekš minēts, iedvesma rasta Imanta Ziedoņa «Krāsainajās pasakās», kas kļuva par simbolisku sākumpunktu idejai par krāsainu, brīvu un domājošu bērnu pasauli. 2010. gadā, ņemot vērā lielo interesi, tika uzsāktas regulāras nodarbības Ikšķiles ev. lut. baznīcas zālē, bet jau 2011. gadā nodibināta biedrība «Rasas krāsas».
Kopumā pastāvēšanas laikā studijas nodarbībās dažādās programmās – zīmēšanā, gleznošanā, keramikā, filcēšanā, stikla apgleznošanā un citās radošās tehnikās – piedalījušies ap 2000 bērnu un jauniešu, kas padara «Rasas krāsas» par vienu no nozīmīgākajām radošās izglītības vidēm reģionā.
Studijas attīstība vienmēr bijusi cieši saistīta ar sadarbību – gan ar vietējiem uzņēmējiem, gan kultūras institūcijām. Šīs sadarbības rezultātā radošie projekti kļuvuši plašāki, dziļāki un sabiedriski nozīmīgāki.
Izstādes darbos īpaši spilgti atklājas arī audzēkņu un pedagogu kopīgais ceļš. Daudzi no studijas audzēkņiem turpina mācības mākslas un dizaina jomā Latvijā un ārvalstīs. Kā piemēru L. Palmbaha min Tīnu Grīntāli, kura ar «Rasas krāsās» iegūto pieredzi uzņemta vairākās Lielbritānijas mākslas augstskolās un izvēlējās studēt Bath Spa University. Savukārt Elza Strumpe guvusi starptautiskus panākumus zīmēšanas konkursos, apliecinot studijas audzēkņu augsto sagatavotības līmeni. Vairāk nekā desmit citu audzēkņu turpina ar mākslu saistītas mācības vidējās un augstākās izglītības iestādēs Latvijā, Lielbritānijā un Norvēģijā.
L. Palmbaha teic, ka izstāde «Daugava vieno» ir arī pateicība visiem, kuri piedalījušies šajā 15 gadu ceļā – pedagogiem, audzēkņiem, vecākiem, atbalstītājiem un sadarbības partneriem. Tā ir kā kopīga atmiņa un vienlaikus skatās nākotnē.
Izstāde atgādina vienkāršu, bet būtisku patiesību – upe vienmēr plūst, un līdz ar to plūst arī cilvēku pieredzes, stāsti un radošums. «Rasas krāsas» ir daļa no šīs plūsmas, un «Daugava vieno» ir brīdis, kad šī plūsma kļūst redzama, dzirdama un sajūtama visā tās dziļumā. Un šajā Daugavas vienotībā dzīvo gan māksla, gan cilvēki, gan stāsti, kas Ikšķiles bibliotēkā turpināsies arī pēc izstādes atklāšanas – līdz pat 30. maijam.
