– Amatā atgriezāties pēc bērna kopšanas atvaļinājuma pagājušā gada jūlijā. Kāds bija aizvadītais pusgads? 

– Strādājām ar apstiprināto budžetu un turpinājām īstenot iecerēto. Fokusējāmies uz praktiskiem jautājumiem – ceļiem, transportu un apgaismojumu. Iegādājāmies trīs jaunus autobusus – skolēnu autobusu un divus busiņus pārvaldes vajadzībām. Ņemot vērā pagasta plašo teritoriju, mobilitāte mums ir īpaši svarīga. Turpinājām pašvaldības ceļu sakārtošanu. Pabeidzām pašvaldības ceļu uzmērīšanu un numerāciju, kas iepriekš nebija līdz galam sakārtota. Tagad ir pārskatāma sistēma, kas atvieglo finansējuma plānošanu un uzskaiti. Uzlabojām ceļu posmus, kur bija kritiskas vietas – sakārtojām ūdens noteci, veicām bedrīšu remontdarbus, atjaunojām atsevišķas ceļa zīmes. Veicām arī apgaismojuma modernizāciju – nomainījām vecās lampas pret LED gaismekļiem. Tas ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 60 procentiem. Turklāt apgaismojumu varam regulēt attālināti – pielāgot sezonai un pasākumiem.

– Kādas ir galvenās ieceres jaunajā budžeta gadā? 

– Iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā, kad Birzgale bija Ķeguma novada sastāvā, paveiktais – sakārtotas pārvaldes un iestāžu ēkas, kā arī kopējie apkures tīkli – šodien veido stabilu pamatu turpmākai attīstībai. Tas ļauj koncentrēties uz nākamajiem soļiem. Viena no galvenajām prioritātēm šogad ir pirmsskolas iestādes sanitāro telpu renovācija, kā arī veļas telpas remonts un aprīkojuma atjaunošana. Savukārt skolai piešķirts finansējums video novērošanas sistēmas uzstādīšanai gaiteņos. Tiks iegādāti interaktīvie ekrāni un nepieciešamais aprīkojums, tostarp sporta zālei. Summas nav ļoti lielas, taču tās ir būtiskas ikdienas darba kvalitātei. Mūzikas skolai paredzēta instrumentu iegāde un finansējums telpu remontam.

Ir arī piešķirts papildu finansējums teritorijas kopšanai un tehnikas atjaunošanai. Esošā tehnika ir nolietojusies, tāpēc paredzēta jaunu zāles pļaušanas raideru iegāde.

Plānota arī kapličas grīdas renovācija un kapsētu digitalizācijas pabeigšana. Birzgalē ir desmit kapsētu, no kurām deviņas jau digitalizētas. Digitalizācija ir likumā noteikta prasība un nodrošina sakārtotu informāciju par apbedījumiem. Iedzīvotāji varēs meklēt datus internetā un nepieciešamības gadījumā tos precizēt ar kapu pārzini.

– Vai kāds būtisks iecerētais darbs šogad tomēr bija jāatliek? 

– Jā, uz nākamo gadu nācās pārcelt bērnudārza pievedceļa sakārtošanu. Tas mums ir sāpīgs un svarīgs jautājums, pie kura noteikti atgriezīsimies nākamā budžeta plānošanā.

– Līdz ar pašvaldību vēlēšanām novadā tika ievēlētas iedzīvotāju padomes. Kā darbojas Iedzīvotāju padome Birzgalē?

– Birzgalē Iedzīvotāju padomē ir pieci pārstāvji. Sadarbība veidojas laba. Padome apkopo iedzīvotāju jautājumus. Līdz šim tie bijuši par klaiņojošiem dzīvniekiem, degradētām būvēm un citi. Tā sniedz priekšlikumus, arī budžeta izstrādē. Pirmajā sapulcē bija četri iedzīvotāji, pēdējā jau ap 16. Prieks, ka aktivitāte pieaug. Attīstība iespējama tikai sadarbībā. Jo aktīvāki un iesaistītāki ir iedzīvotāji, jo spēcīgāka kļūst mūsu kopiena un veiksmīgāk varam attīstīt mūsu ilgtermiņa mērķus.

– Kā virzās darbs ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu?

– Aicinām cilvēkus apzināties, ka māja ir viņu īpašums un atbildība. Ir mājas, kur jau tiek veidoti uzkrājumi un plānoti remontdarbi, bet citur vienošanās nenotiek tik gludi. Tas galvenokārt finansiālu vai sociālu iemeslu dēļ. Ja šīs mājas nonāks kritiskā stāvoklī, sekas var būt nopietnas. Notiek sapulces, skaidrojam likumisko regulējumu un palīdzam strukturēt procesu.

– Kādi, jūsuprāt, ir Birzgales iedzīvotāji, kā veidojas vietējā kopiena?

– Manuprāt, birzgalieši turpina veidot un nostiprināt savu identitāti. Šeit līdzās dzīvo ģimenes, kuru saknes pagastā sniedzas vairākās paaudzēs, un jaunas ģimenes, kas Birzgali apzināti izvēlas par savu jauno mājvietu. Tas rada interesantu līdzsvaru starp tradīcijām un jaunu skatījumu. Par to, ka cilvēki šeit vēlas dzīvot, liecina arī interese par apbūves zemes gabaliem un dzīvokļiem.

– Kāda ir demogrāfiskā situācija pagastā?

– Precīzu dzimstības statistiku šobrīd ir grūtāk apzināt, jo visi jaundzimušie tiek reģistrēti Ogrē. Par bērnudārzu gan zinu – to šobrīd apmeklē 54 bērni dažādās vecuma grupās, vienu grupiņu gan ar septembri nācās aizvērt. Dzimstības tendences ir cieši saistītas ar apbūves attīstību un jaunu ģimeņu piesaisti.

– Kā šobrīd attīstās apbūve un dzīvojamais fonds?

– Teritoriālais plānojums tika izstrādāts jau Ķeguma novada laikā, taču tajā bija dokumentācijas nepilnības, kuras šobrīd sakārtojam. Plānots apbūves zemes gabalus nodot atsavināšanai, un interese no iedzīvotājiem ir. Kopumā apbūvei paredzēti 49 zemes gabali – katram individuālai dzīvojamai mājai. 2023. gadā tika iegādāti trīs zemes gabali, vienam pievilkta elektrība. 

Pagastā ir 12 daudzdzīvokļu māju. Arī par dzīvokļiem interese ir, taču brīvu dzīvokļu faktiski nav – tie visi ir aizņemti. Ir gadījumi, kad īpašnieki nedzīvo uz vietas un dzīvokļus neizīrē, kā arī īpašumi ar nesakārtotu dokumentāciju zemesgrāmatā. Šos jautājumus aktīvi risinām, jo bez sakārtotas īpašumtiesību situācijas māju pārvaldīšanu nav iespējams pilnvērtīgi nodot iedzīvotājiem.

– Kur redzat attīstības iespējas tuvākajos gados?

– Nākotnē vēlētos paplašināt pakalpojumu klāstu, īpaši veselības jomā. Vēlētos piesaistīt speciālistu, piemēram, fizioterapijas pakalpojumu nodrošināšanai, īpaši bērniem. Tāpat redzam potenciālu uzņēmējdarbības attīstībā, taču izaicinājums ir piemērotu telpu pieejamība. Esmu runājusi ar vietējiem zemniekiem un īpašniekiem par iespēju nākotnē piedāvāt telpas īrei savos īpašumos, lai radītu iespējas jaunām iniciatīvām un pakalpojumiem.

– Kā vērtējat tūrisma attīstības iespējas?

– Tūrisma potenciāls Birzgalē ir liels – meži, Daugava un dabas ainavas ir mūsu bagātība. Pašvaldībai zināmie objekti ir muzejs, parks, Andreja Pumpura piemineklis, Barona skursteņa vieta un citas vēsturiskas vietas. Privātie tūrisma objekti ne visi ir zināmi, šajā jomā noteikti attīstība ir iespējama. Man zināmais jaunākais piedāvājums ir «Priedes glampings» ar kupola mājām pie Daugavas. Darbojas arī viesu nams «Saulītes». Pagastā ir vairākas zemnieku saimniecības un stādaudzētavas.

– Cik rosīga ir sabiedriskā dzīve pagastā?

– Birzgalē aktīvi darbojas dažādi kolektīvi – ir vidējās paaudzes un bērnu deju kolektīvi, koris, teātris un orķestris. 

Prieks par aktīvajiem senioriem – viņi organizē sporta spēles, regulāri vingro un apmeklē pasākumus. Tradicionāli gada nogalē notiek arī kopīgas tikšanās.

Pagastā darbojas sieviešu biedrība un biedrība «BG kopa» – tās biedri īsteno projektus, rīko seminārus. «BG kopa» ir vieni no lauku festivāla iniciatoriem. Ir makšķernieku kopiena, vairākas mednieku kolektīvu biedrības, ar kurām plānojam ciešāku sadarbību, iesaistot tās Birzgales svētku aktivitātēs. Aktīvi darbojas arī daudzdzīvokļu māju biedrības, kas rūpējas par savu namu attīstību.

– Ar ko Birzgale var lepoties, un kas padara pagastu īpašu?

– Birzgales lielākā vērtība ir pakalpojumu pieejamība uz vietas. Mums ir skola līdz 9. klasei, bērnudārzs, sava Mūzikas skola, bibliotēka, ģimenes ārsts un Tautas nams. Pie skolas ir renovēts stadions, ko aktīvi izmanto gan skolēni, gan iedzīvotāji.

Pagastā ir pieejami pastnieka pakalpojumi. Ir arī auto veikals, kas regulāri apbraukā Birzgales un apkārtējās teritorijas, piegādājot preces arī nomaļāk dzīvojošajiem. Tas ir īpaši nozīmīgi senioriem un tiem, kuriem nav iespēju nokļūt līdz veikalam. Tas viss ļauj iedzīvotājiem saņemt būtiskākos pakalpojumus savā pagastā un veido stabilu pamatu kopienas dzīvei.

Lepojamies arī ar savu kultūrvēsturisko mantojumu – Birzgalē jau kopš 19. gadsimta ir savs tautastērps, un tāda nav katram pagastam.

– Ja raugāmies uz kultūras notikumiem – kādi kultūras akcenti iezīmēs šo gadu Birzgalē?

– Šogad kultūras dzīve solās būt daudzveidīga un piepildīta. Plānotas filmu demonstrēšanas, atceres un gadskārtu pasākumi, meistarklases, koncerti, balles un amatierkolektīvu uzstāšanās. Protams, neizpaliks arī tradicionālie pagasta svētki un Lauku festivāls.

Viens no centrālajiem notikumiem būs 28. martā, kad svinēsim Birzgales pūtēju orķestra 45 gadu jubileju. Šogad mainām arī pagasta svētku norises laiku – tie notiks 23. maijā, sezonas noslēguma laikā, nevis jūlijā. Ar šiem pasākumiem jau sāksim ieskandināt nākamā gada lielo notikumu – Birzgales 470 gadu jubileju.

Īpašu atpazīstamību ieguvis Lauku festivāls, kas šogad notiks 29. augustā un jau sesto reizi. Tā ideja ir parādīt lauku dzīvesveidu un saimniekošanu. Festivālā piedalās tirgotāji no visas Latvijas, kā arī viesi no Lietuvas, Igaunijas un Polijas. Sākotnēji uzsvars bija uz putnkopību, taču ar katru gadu piedāvājums paplašinās – iespējams iegādāties dažādus dzīvniekus, notiek lauksaimniecības tehnikas demonstrējumi, bijušas aitu cirpšanas paraugdemonstrācijas, un par tradīciju kļuvis arī aitu piena saldējums. Piedalās nozares organizācijas, tostarp Latvijas šķirnes trušu audzētāju, Latvijas putnkopības, Latvijas Aitu audzētāju asociācija un citas. Lauku festivāls sākās kā vietējo entuziastu ideja, bet šobrīd tā tapšanā iesaistās biedrības, pārvalde, Tautas nams un muzejs. Tas ir kopdarbs, kas ar katru gadu pulcē arvien vairāk gan vietējo iedzīvotāju, gan viesu.

– Noteikti darbā netrūkst izaicinājumu, kādi tie ir? 

– Lielākais izaicinājums ir ārkārtas situācijas, kad jāreaģē nekavējoties. Pēdējā notika pavisam nesen. Aizsalstot caurtekai, ūdens appludināja ceļu. Šādās situācijās ir būtiski nodrošināt, lai iedzīvotāji varētu droši pārvietoties un nepieciešamības gadījumā saņemt neatliekamo dienestu palīdzību.

Otrs izaicinājums ir iedzīvotāju saliedētība pēc pandēmijas. Cilvēki vairāk uzturas savā lokā, un sabiedrisko aktivitāšu atjaunošana prasa laiku. To jūt arī pašdarbības kolektīvos – pēc pārtraukuma tos nav viegli pilnībā atjaunot.

– Kas personīgi jūs motivē darbam?

– Patriotisms. Vēlme attīstīt savu vietu un sakārtot arī mazākās lietas. Protams, uzslavas motivē, taču ir arī pārmetumi – bieži tie saistīti ar likumdošanas prasībām vai sistēmas izmaiņām. Cenšos visus jautājumus izrunāt, skaidrot un meklēt risinājumus. 

– Kādu Birzgali jūs vēlētos redzēt pēc pieciem gadiem?

– Gribētos, lai Birzgalē pieaug iedzīvotāju skaits un skola turpina darboties kā stabils kopienas centrs. Ja izdosies piesaistīt jaunas ģimenes apbūves zemes gabaliem, tas dabiski stiprinās gan skolu, gan bērnudārzu un dos pagastam ilgtspēju.

Lielākais izaicinājums joprojām ir darba vietu trūkums un piemērotu telpu pieejamība uzņēmējiem. Taču šodienas realitāte mainās – attālinātais darbs paver jaunas iespējas. Ogre ir tikai 34 kilometru attālumā, un dzīve starp mežiem, netālu no Daugavas, kļūst par arvien lielāku vērtību. Es redzu Birzgali kā vietu, kur cilvēki izvēlas dzīvot apzināti – mierīgā vidē, ar pieejamiem pakalpojumiem.

– Kāds ir jūsu vēlējums iedzīvotājiem?

– Atceros, ka, uzsākot darbu šajā amatā 2022. gadā, teicu un vēl joprojām esmu pārliecināta – tikai kopā mēs varam izdarīt lielas lietas. Ir jārunā, jādalās idejās, jāatbalsta vienam otru. Soli pa solim mēs varam attīstīt Birzgali. Paldies visiem, kuri iesaistās – pašdarbības kolektīvu dalībniekiem, brīvprātīgajiem un pasākumu organizatoriem. Lai mums izdodas vēl vairāk saliedēties un darīt kopā!