Pirmdiena, 24.06.2024 05:55
Jānis
Otrdiena, 18. aprīlis, 2023 09:27

Diriģents Atvars Lakstīgala piepilda savu sapni par Bēthovenu

Ogresnovads.lv
Diriģents Atvars Lakstīgala piepilda savu sapni par Bēthovenu
Ogresnovads.lv
Otrdiena, 18. aprīlis, 2023 09:27

Diriģents Atvars Lakstīgala piepilda savu sapni par Bēthovenu

Ogresnovads.lv

Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) starptautiski atzītā latviešu diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā 20. aprīlī plkst. 19.00 atskaņos Ludviga van Bēthovena Astoto simfoniju. Līdz ar šo koncertu Lakstīgala būs piepildījis savu sapni, un viņa repertuārā būs visas deviņas Vīnes klasiķa simfonijas. Koncerts notiks Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” koncertu cikla “Simfonija TUVĀK” ietvaros.

“Astotā simfonija man ir īpaša! No visām Bēthovena simfoniju partitūrām kā pusaudzis pirmoreiz rokās turēju tieši Astotās partitūru. Mācoties Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā, no bibliotēkas pilnīgi nejauši izvēlējos šo partitūru, lai vienkārši pašķirstītu un mēģinātu iztēloties sevi kā diriģentu. Tieši ar šo simfoniju es stājos Mūzikas akadēmijā kā diriģents un, lai gan toreiz iestājeksāmenā man spēlēja klavieres četrrocīgi, savās domās iztēlojos, ka tas ir orķestris. Vēlāk septiņu gadu laikā kopā ar LSO vienu pēc otras atskaņojām visas dižgara simfonijas, izņemot Astoto, kas līdz šim mums bija palikusi kā nepiepildīts sapnis, kurš nu kļūs par īstenību!” priekā dalās Atvars Lakstīgala.

Astotā simfonija Famažorā op. 93 tiek dēvēta par vienu no skaistākajām 19. gadsimta simfonijām. Kā vēsta mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis: “Par nozīmīgākām pieņemts uzskatīt Bēthovena nepārskaitļu simfonijas: Trešo, Piekto, Septīto, Devīto. Taču manā subjektīvā patikšanā vispievilcīgākās ir Ceturtā un Astotā, turklāt zinu, ka šajā ieskatā neesmu vientuļš. Astotās simfonijas vitalitāte, drusku bezkaunīgais ņiprums, otrās daļas graciozais dejiskums, menueta maigums un fināla spirgtums kopumā veido aizraujošu ainavu, kurā prieks uzturēties.”

Ludvigu van Bēthovenu dēvē par pēdējo titānu no “vīniešu klasiķiem”. Mūsdienu pētnieki uzskata, ka viņš praktiski no jauna izgudrojis simfonijas žanru. Komponists radījis 240 muzikālos sacerējumus, no kuriem deviņas ir pabeigtas simfonijas, pieci klavierkoncerti, 18 skaņdarbi stīgu kvartetam, kā arī viena pabeigta opera “Fidelio”. Līdz šim Atvars Lakstīgala atskaņojis visus Bēthovena klavierkoncertus, lielu daļu uvertīru un astoņas simfonijas. Par Trešās simfonijas atskaņojumu Cēsu koncertzālē diriģents saņēmis Latvijas valsts augstākā apbalvojuma mūzikā Lielās mūzikas balvas nomināciju kategorijā par izcilu interpretāciju.

“Tas ir likumsakarīgi, ka profesionālam diriģentam repertuārā ir visas Bēthovena simfonijas. Tikai katram šis stāsts un attiecības ar dižo skaņradi ir citādākas. Bēthovenu dēvēju par savu komponistu. Es no viņa iedvesmojos, smeļos enerģiju un varu to nodot tālāk klausītājiem. Bēthovena mūzika man ir kā svētie raksti vai kvalitatīva literatūra, kuru gribās lasīt atkal un atkal. Tajā ir izteikti daudz enerģijas, kura sevī ietver mīlestību, drāmu, sāpes, prieku, rotaļu – pilnīgi visas cilvēciskās emocijas! Katrai dzīves situācijai viens un tas pats Bēthovena opuss var tikt tulkots citādāk,” savas attiecības ar komponistu raksturo Lakstīgala.

Koncerts un saruna “Simfonija TUVĀK. Bēthovena Astotā” sāksies ar mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža ievadvārdiem, kuros atklās simfonijas tapšanas laika kontekstu un šedevra uzbūves detaļas. Pēc koncerta klātesošie būs aicināti uz neformālu sarunu ar diriģentu Atvaru Lakstīgalu.

Atvars Lakstīgala ir starptautisku konkursu laureāts. Lielo mūzikas balvu ieguvis kā diriģents kategorijā "Par izcilu debiju". Bijis LSO galvenais diriģents. Kopā ar LSO veikti vairāk nekā 20 albumu ieraksti apgādos "SKANI", Wergo, Odradek un Danacord. Diriģenta viesturneju amplitūda aptver Vāciju, Turciju, Lietuvu, Itāliju, Ķīnu, Indiju un Brazīliju.