E. Martukānes humors balstās cilvēku un rakstura pazīšanā, ļaujot ieraudzīt jancīgās šķautnes attiecībās un notikumos, ko autore prot parādīt ar apskaužamu lakoniskumu. Kaut kādā ziņā tas ir loģiski — maģistratūra pabeigta Liepājas Universitātē, varbūt kurzemnieku vienzilbīgais izteiksmes veids nācis par labu!

 «Četrdesmit burkām» nosaukums piestāv gan tieši, gan metaforiski: ja mums pieliekamajā stāv daudzas burkas, tad parasti tajās iekšā ir dažādu veidu produkcija, un arī šeit ir stāsti gan ar saldu, gan skābu, sāļu, asu, rūgtu un vēl citādu garšu. Jūtams, ka sižeti un personāži noskatīti reālajā dzīvē («Paps», «Voloģja» u.c.), dažos stāstos tie apzināti pārvērsti mūsdienīgā farsā («Vīriešu patversme», «Sieva»). Tieši stāstu savstarpējā dažādība lasītājam neļaus uzminēt, kādā stilā būs ieturēts nākamais, tāpēc šiem «gurķiem» var gadīties mazuma piegarša.

Evijai Martukānei ir izdevies izvairīties no tipiskā mūsu īsā stāsta galvenās saturiskās problēmas: proti, visā latviešu literatūras pastāvēšanas gaitā īso stāstu sižeti ir ārkārtīgi pesimistiski, ar protagonista iešanu nāvē kā galveno (bieži vienīgo) sižeta līniju. Ja nu stāstiņā nemirst galvenais varonis, tad 4 lappušu garumā nomirst kāds cits. «Četrdesmit burkām gurķu» ir izdevies sekmīgi izvairīties no šī strupceļa, rādot raibus personāžus un dzīvelīgus pavērsienus, un publika to atbalsta, citādi jau pārdotāko grāmatu topā neiekļūtu. Par kvalitātes zīmi uzskatāma arī Janas Egles veiktā literārā redaktūra. Kopējais secinājums — šis būs gadījums, kad grāmata pelnījusi iekļaušanu kategorijā «Dabīgs Latvijas produkts»!