Ernests atklāj, ka sākotnēji doma mācīt matemātiku citiem viņam nav bijusi. Skolas gados, mācoties Olaines 1. vidusskolā, intereses mainījušās – futbols, hokejs, mūzikas skola. Ilgu laiku viņš nav zinājis, ar ko vēlas saistīt savu nākotni. Matemātika vienkārši padevusies. Pats tam īpašu nozīmi neesot piešķīris – cītīgi mācījies, klausījies stundās un pildījis mājasdarbus. Viņa spējas pamanījuši skolotāji un mudinājuši piedalīties matemātikas olimpiādēs. “Man nebija tādas opcijas – neizpildīt mājasdarbu. Ja man pasaka, tad es izdaru,” Ernests raksturo sevi skolas gados.

Nākamais posms bijusi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kur mācību slodze kļuvusi ievērojami lielāka. To vajadzējis apvienot ar intensīviem hokeja treniņiem, tāpēc Ernests sācis meklēt veidus, kā mācīties efektīvāk. Tieši šajā laikā sāka veidoties pieeja, kas vēlāk pārtapa par “Ernesta metodi”. Savus panākumus Ernests gan nesaista tikai ar talantu. Skolēna izaugsmei, viņaprāt, vajadzīgas četras “kājas” – paša ieguldījums, vecāku un skolotāju atbalsts un izglītības sistēmas sniegtās iespējas. Viņa gadījumā tās visas sakritušas.

Par privātskolotāju Ernests kļuvis gandrīz nejauši. Skolasbiedri mēdza lūgt palīdzību matemātikā, taču mācību un hokeja dēļ viņš parasti atteicis. Līdz kāds skolēns bijis tik neatlaidīgs, ka Ernests piekritis. Par pirmo konsultāciju saņemtie 20 eiro likuši saprast – viņa zināšanām ir vērtība arī citiem. Sekoja privātstundas, bet vēlāk – matemātikas video sociālajos tīklos. Daži no pirmajiem sasnieguši vairāk nekā simt tūkstošus skatījumu. “Man bija skaidrs, ka tas ir kaut kas, kas skolēniem nenormāli vajadzīgs, kaut kas, kā trūkst un kur es varu dot savu vērtību,” saka Ernests.

Pēc ģimnāzijas absolvēšanas savas atziņas par mācīšanos viņš nolēmis apkopot grāmatā. Sākumā šķitis – cik gan grūti varētu būt uzrakstīt grāmatu? Beigās tas izrādījies viens no sarežģītākajiem darbiem, ko Ernests paveicis. Ar gatavo grāmatu viņš pats sācis klauvēt pie mediju durvīm – rakstījis televīzijai, radio un interneta medijiem. Pirmie neatbildēja, līdz atsaucās “TVNET”, vēlāk sekoja TV3 “900 sekundes”. Pieauga gan grāmatas atpazīstamība, gan pieprasījums pēc konsultācijām. “Pāris e-pastu man prasīja dažas minūtes, bet beigās tas izveidoja visu manu karjeru,” Ernests saka, uzsverot – dažkārt iespēja sākas ar pavisam vienkāršu soli: uzrakstīt, pajautāt un uzdrīkstēties sevi piedāvāt. Pieprasījumam augot, viens pats ar visiem skolēniem vairs nespēja tikt galā, tā tapusi konsultantu komanda, kas šobrīd spēj palīdzēt aptuveni 50 jauniešiem mēnesī.

Nevis iekalt, bet saprast

Darbā ar skolēniem Ernests bieži dzird: “Es matemātikā vispār neko nesaprotu.” Taču nereti problēma ir nevis spēju trūkumā, bet disciplīnā vai kādā agrāk neapgūtā tēmā, kas traucē saprast nākamo. “Zināt, kur ir problēma, jau ir puse no risinājuma,” viņš uzsver. Tāpēc vispirms jāatrod zināšanu robi. Savu pieeju Ernests raksturo ar trim vārdiem – pagātne, tagadne un nākotne: aizpildīt iepriekš neapgūto, tikt galā ar pašreizējo mācību vielu un izveidot ieradumus, kas ļauj turpmāk mācīties patstāvīgi.

Ernests uzsver – matemātiku svarīgi nevis iekalt, bet saprast. Iegaumētais ātri aizmirstas, bet izprastais paliek: “Es pats varēju pēdējā vakarā pirms eksāmena neko neatkārtot un tik un tā uzrakstīt eksāmenu uz simt procentiem, jo matemātiku es sapratu.” Tāpēc skolēnam jāprot ne tikai izrēķināt uzdevumu, bet arī saviem vārdiem izskaidrot, ko un kāpēc viņš dara. Kad atsevišķi fakti savienojas loģiskā sistēmā, matemātika sāk “salikties galvā”. Viņam pašam reiz bijusi tēma, kas nav padevusies – kombinatorika. Ernests sēdējis pie uzdevumiem tik ilgi, līdz pats sev izveidojis saprotamu sistēmu: “Es reāli sēdēju pie tiem uzdevumiem, līdz man galvā salikās tas naratīvs – kā šī tēma man pašam kļūst saprotama. Un tad aizgāja.”

Universālas receptes, kā matemātiku skolā padarīt saprotamu ikvienam, Ernestam nav. “Ja man būtu atbildes, tad es ietu politikā,” viņš pasmaida. Individuāli strādāt ir vienkāršāk – viens konsultants, viens motivēts skolēns. Klasē vienam skolotājam jāstrādā ar ļoti atšķirīgu zināšanu un motivācijas līmeni. Lielākais izaicinājums, viņaprāt, ir palīdzēt tiem, kuri jau atpalikuši. Kamēr klase turpina apgūt jauno vielu, atpalikušā skolēna zināšanu robi var kļūt arvien lielāki. “Ernesta metodes” uzdevumu viņš redz nevis skolas aizvietošanā, bet skolēna dabūšanā “atpakaļ vilcienā” – aizpildīt trūkstošās zināšanas, lai viņš atkal spētu mācīties līdzi pārējiem.

Visbiežāk pie Ernesta komandas nonāk skolēni, kuru vērtējums matemātikā ir ap četri un kuri vēlas to paaugstināt līdz septiņi. Ir gan nesekmīgi jaunieši, gan skolēni ar astoņām un deviņām ballēm, kuri gatavojas, piemēram, iestājai ģimnāzijā. Tomēr vislielāko gandarījumu Ernestam nedod astotnieka pārvēršana desmitniekā: “Lielākais gandarījums ir tad, kad skolēnam matemātika pilnīgi nesanāk, viņam tā riebjas, bet tad viņš tomēr kaut kā to izdomā un no nesekmīga kļūst par sekmīgu.”

Matemātika paver vairāk durvju

Ko matemātika dod ārpus skolas? Ernestam tā vispirms iemācījusi strukturēti domāt un pamatot savas domas. “Es domāju, tam, kurš nesaprot matemātiku, dzīve ir pilna ar brīnumiem. Tam, kurš matemātiku saprot, to brīnumu dzīvē nav tik daudz,” viņš smejas. Kā piemēru viņš min skolēnu ne vienmēr iecienītos pierādījumu uzdevumus. Tajos nepietiek nonākt līdz pareizajai atbildei – jāpamato, kāpēc tā ir pareiza. Tā pati prasme vēlāk vajadzīga, gan pārliecinot darba devēju, kāpēc pieņemt darbā tieši tevi, gan pamatojot savu ideju investoram.

Arī pats Ernests skolas laikā nav zinājis, kur tieši nonāks. Mainījušās intereses un hobiji, taču matemātika ļāvusi virzīties uz priekšu, vēl nezinot nākotnes profesiju. “Ja jūs nezināt, kas gribat būt nākotnē, matemātika ir veids, kā turpināt kāpt pa karjeras kāpnēm, vēl nezinot, kur beigās gribat nonākt.” Kopā ar jauniešiem šajā tikšanās reizē bibliotēkā viņš meklēja matemātikas klātbūtni dažādās profesijās – inženierijā, finansēs, medicīnā, mākslā un uzņēmējdarbībā. Ernests uzsver – matemātikas vērtība ir tieši tās spējā savienoties ar citām zināšanām un nozarēm.

Tikšanās noslēgumā Ernests jauniešiem deva arī pavisam praktisku padomu. Matemātikas apguvi viņš iesaka sadalīt divās daļās – tajā, kas jāiegaumē, un tajā, ko iegaumēt nav iespējams. Definīcijas, teorēmas, formulas un likumus var mācīties ar veco labo kartīšu metodi – vienā pusē uzrakstot jēdzienu vai jautājumu, otrā atbildi. Savukārt uzdevumu risināšanu var apgūt tikai rēķinot. Jo vairāk dažādu uzdevumu skolēns būs izpildījis, jo lielāka iespēja, ka arī kontroldarbā pratīs atrast risinājumu tad, ja nosacījumi būs citādi nekā stundā.

Ernests atzīst, ka šobrīd viens no galvenajiem projektiem viņam ir savas lietotnes uzlabošana. Viens no Ernesta mērķiem ir padarīt šādu palīdzību pieejamu arī tiem jauniešiem, kuru ģimenes nevar atļauties individuālas konsultācijas. Un par to, ka darbam ir jēga, vislabāk atgādinot nevis skatījumu skaits sociālajos tīklos, bet jaunietis, kurš pēc pasākuma pienāk klāt un pasaka: “Paldies, tu man palīdzēji nokārtot eksāmenu.”

Jaunieši: svarīgs ir gan mērķis, gan skolotājs

Adrians, 10. klases skolēns:

– Man matemātika patīk un padodas. Skolā apmeklēju arī padziļinātas nodarbības, kur māca uz uzdevumiem paskatīties citādi un atrast vienkāršāku risinājumu. Grūtāk ir tad, ja pašam jāizdomā risinājuma ceļš, nevis tikai jāizmanto zināma formula. Agrāk matemātikā man gāja sliktāk, bet, kad sapratu, ka gribu kļūt par ķirurgu, parādījās konkrēts mērķis. Man ir svarīgi labi mācīties, lai varētu turpināt izglītību. Manuprāt, matemātikas eksāmens būtu jākārto visiem. Pat ja gribi kļūt par mākslinieku, nevar zināt, kādas zināšanas un rezultāti vēlāk būs vajadzīgi. Ernestu zināju jau iepriekš – pirms eksāmena skatījos viņa tiešraides, lai atkārtotu zināmo.

Nellija, 10. klases skolniece:

– Sākumskolā man matemātikā gāja ļoti slikti, bet 7. klasē pārgāju uz citu skolu, kur stingra skolotāja kārtīgi iemācīja pamatus, un tad matemātika aizgāja. Nedomāju, ka viss atkarīgs no skolotāja, tomēr viņš var ļoti daudz palīdzēt. Tagad ar matemātiku tieku galā pati. Visgrūtākie man šķiet teksta uzdevumi, kuros no daudzās informācijas jāsaprot, kas nepieciešams risinājumam. Nākotnē gribētu mācīties kaut ko saistībā ar medicīnu, tāpēc matemātika man būs vajadzīga. Ernestu zināju jau iepriekš – pirms eksāmena skatījos viņa video un risināju līdzi uzdevumus. Šodien interesanti bija dzirdēt arī par viņa paša ceļu, jo es ilgi nezināju, ko nākotnē vēlos darīt. Tikšanās lika aizdomāties, cik dažādās profesijās matemātika var noderēt.