Jānim Kazušam, Ērikam Plūmem, Rolandam Cupikam un Daigai Reliņai “Pērkona” 1985. gada 6. jūlija koncerts joprojām ir dzīvā atmiņā kā notikums, kas savā ziņā ir iezīmējis viņu turpmāko dzīves ceļu un pasaules uzskatus, lai gan neviens no viņiem nav piedalījies protestā vilcienā un Rolands par to vispār uzzinājis vien pēc vairākiem mēnešiem, uzsākot skolas gaitas 9. klasē, jo pēc koncerta devies mājās un nākamajā dienā aizbraucis uz laukiem. Toreizējās padomju cenzūras apstākļos ziņas par jauniešu protesta akciju un tai sekojošo paraugprāvu publiski neizskanēja un tika nodotas no mutes mutē jeb, kā to tolaik dēvēja, pa “sarafāna radio”.
Kā atzīst Jānis Kazušs, viņš ne mirkli nenožēlo brīdi, kad kopā ar citiem jauniešiem, viens otru uzmundrinot, metušies pie skatuves – tas bijis kopīgs pacēlums, kas licis to darīt. Viņš atminas, ka atpakaļceļā uz Rīgu vilcienā, izņemot to vienu vagonu, kurā protesta gars izpaudies visradikālāk, valdīja “dziesmu svētki”: “Mēs dziedājām visas dziesmas, ko vien zinājām un varējām iedomāties,” stāsta Jānis, taču piebilst, ka “tajā vagonā gan patiešām notika šausmas”.Vilcienam nonākot Rīgā, no padomju milicijas nagiem palīdzējis izglābties tas, ka zinātāji atspieduši vagona pretējās puses durvis, pa kurām izbēgušie, lecot pāri stacijas augstajiem žogiem,aizbēguši naktī. Kā spilgtākos koncerta brīžus Jānis atminas dziesmas “Troksnis” noslēgumu ar pirotehnikas sprādzieniem un Ievas Akurateres ģitāras pavadībā dziedāto dziesmu “Veltījums”, kuras tekstu viņš zina no galvas joprojām. ““Pērkons” –tā ir klasika. Tas man ir, būs un paliks līdz pēdējam elpas vilcienam,” saka Jānis.
Savukārt Rolands atzīst, ka toreiz, 1985. gadā, būdams vien “piecpadsmitgadīgs tīnis”, nav spējis novērtēt visu “Pērkona” daiļradi – tas nācis tikai vēlāk. “Gaidījām hitus, “Gulbi”, “Dienišķo”, un koncerta sākums ar Imanta Kalniņa dziesmām un instrumentālajiem skaņdarbiem šķita tāds dīvains,” smejoties saka Rolands, kura mīļākais jautājums citiem “Pērkona” cienītājiem ir: “Vai tu zini, kas ir “Slidotavas” vārdu autors?”. Tomēr jau dažus gadus vēlāk, beidzot vidusskolu, Rolands ar skolasbiedriem noorganizējuši grupas uzstāšanos Ogres vidusskolas izlaiduma ballē. “1988. gada izlaidums mums bija trīs stundas viens vienīgs “Pērkons”,” saka Rolands.
Ērikam Ogres koncerta laikā bija vien 14 gadu, un viņš to apmeklēja kopā ar vecmāmiņu, mammu un māsu. “Tas bija viens no kārtējiem koncertiem, kas tolaik notika Ogres estrādē – mēs gājām uz visiem koncertiem, kas tur notika,” atminas Ēriks. Koncertu vērojuši no zāliena estrādes malā, jo kājās stāvošās publikas dēļ no sēdvietām bērni nav varējuši redzēt skatuvi. Satraucoši brīži sākušies jau pēc koncerta. Kā stāsta Ēriks: “Pēc tam sākās piedzīvojumi meklēt mammu, kura brauca ar to slaveno vilcienu uz Rīgu, un neviens neko nezināja, vai ir tikusi mājās, vai nav.” Tomēr pēc laika ar atvieglojumu izdevies noskaidrot, ka mamma veiksmīgi nokļuvusi mājās. Ar “Pērkons” mūziku Ēriks iepazinies jau agrāk – 1983. gadā koncertos toreizējā Dzelzceļnieku kultūras namā, pēc kuriem “Pērkons” piedzīvoja pirmo aizliegumu. Kopā ar draugiem gājuši un braukuši uz visiem grupas koncertiem, un “kopš tā laika “Pērkons” iet man līdzi cauri laiku laikiem”.
Savukārt ogrēniete Daiga, tolaik Ogres Kultūras nama darbiniece, pati līdzdarbojusies koncerta organizēšanā un bijusi klāt arī notikuma dienā. Viņa atzīst, ka jauniešu skaļā uzvedība koncerta laikā tolaik nav patikusi – gribējies klausīties un baudīt muzikālo sniegumu. Taču viņas visspilgtākā atmiņa ir par to, ka trīs vietas no viņas sēdvietas režisors Juris Podnieks filmējis un intervējis Juri Gulbi, kurš pēc tam kļuva par vienu no Podnieka kulta filmas “Vai viegli būt jaunam?” galvenajiem varoņiem. Kā smejas Daiga, vēlāk dzīves un darba gaitās viņas un Jura Gulbja ceļi daudzkārt krustojušies, “tā sanāca, kavienmēr biju kaut kur trīs sēdvietu attālumā”, taču viņa tā arī nekad nav uzdrošinājusies pieiet un Jurim Gulbim pastāstīt šo savas jaunības spilgto atmiņu. “Ceru, ka 15. augusta koncertā [rokfestivālā “Zibens pa dibenu. Leģendārajam Ogres koncertam 40”] būs arī viņš, un tad es beidzot varēšu izstāstīt šo stāstu,” joko Daiga.
Visi četri ir apņēmības pilni būt klāt ne tikai paši, bet pulcēt arī draugus un paziņas 15. augustā , kad Ogres estrādē notiksrokfestivāls “Zibens pa dibenu”. Leģendārajam Ogres koncertam 40”, kurā uz skatuves kāps ne tikai grupa “Pērkons”, bet arī latviešu folkmetāla grandi “Skyforger” un par klasiskās mūzikas huligāniem dēvētā grupa “Dagamba”. Gaidāmas negaidītas muzikālas performances, piedaloties mūziķim Reinim Sējānam, vijolniecei Justīnei Kulakovai - Sipņevskai un citiem viesmāksliniekiem, īstā Jura Kulakova garā apvienojot roka un akadēmiskās mūzikas jaudu, norāda organizatori.
