Pie Dzejas ozoliem, kur Kaibalas upīte ietek Daugavā, dziedājām un gājām rotaļās. Senāk tur auguši trīs svētozoli, liecības par tiem saglabājušās vien Ausekļa dzejas vārsmās.
Kačas kalnā, pie tēlnieka R.Zihmaņa pieminekļa latvju zintniecēm, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja vadītāja Anita Streile izstāstīja dokumentos balstītu stāstu par Lielvārdes meiteni Katrīnu, kura viduslaikos tika sadedzināta uz sārta. 
Lielvārdes parkā, kur Rumbiņa ietek Daugavā, mums pretī pavērās skats uz Lielvārdes Dievukalnu. Lielākā daļa Dievukalna iebrukusi Daugavā. Labi saskatāms 2014.gadā veiktais pilskalna nogāzes stiprinājums, izmantojot laukakmeņus. Arheoloģiskajos izrakumos no 1977. - 1980.gadam noskaidrots, ka Dievukalnu jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvojusi baltu kopiena. Skanot dziesmām un mūzikas instrumentu skaņām, veidojām garīgo sasaisti ar saviem tālajiem senčiem.
Vakarpusē Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja sētā tika iedegts Baltu vienības un Rudenāju ugunskurs. Ziedojām ugunij, pateicāmies par ražīgo un silto vasaru, par gūto pieredzi. Dziedājām, spēlējām, dancojām, baudījām rudens mielastu un pavadījām laiku draudzīgās sarunās.
Sirsnīgs paldies visiem iesaistītajiem!