Teorētiskajā daļā bija iespēja noskatīties oriģinālu dokumentālo filmu par Latvijas kokamatniecību, tika apskatīta koku plašā izmantojamība dažādās sadzīves jomās. Skolēni uzzināja par katra koka īpašībām, kādus priekšmetus var izgatavot, atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem un uzdeva savējos darbnīcas organizatoriem.

Praktiskajā daļā bija iespēja iepazīt un dzīvē izmēģināt dažādus galdniecības darbarīkus. Skolēni darbojās ar slīmestu un noņēma kokam mizu. Pie ēveles katrs mēģināja noēvelēt dēli, bet no skaidām izveidoja rotājumus – sirsniņas, putniņus, bumbiņas. Bērniem bija arī iespēja zāģēt malku ar divroku zāģi, kas nebija viegli, jo ir jāprot sadarboties komandā. Skolēni arī izmēģināja abras grebšanu, kas tika atstāta skolā lietošanai.

Pēc labi padarīta darba tika piedāvātas arī izklaidējošas aktivitātes – koka tapiņu iesišana uz ātrumu, cīņa ar skaidu spilveniem, koka zivju makšķerēšana un koka vilciņu iegriešana. Protams, vislielāko sajūsmu izraisīja cīņa ar skaidu maisiem, stāvot uz baļķa. Aktīvi iesaistījās arī līdzjutēji, uzmundrinot cīnītājus un uzvarētājiem veltot aplausu vētru.

Nodarbību vadīja harizmātiski, enerģiski, ļoti atsaucīgi un ieinteresēti cilvēki, kas jau ar pirmajām minūtēm spēja pārliecināt jauniešus par šīs tēmas svarīgumu. Viņi runāja pietiekami vienkārši, skolēnu interesēm un uztverei atbilstošā veidā, stāstījumā iekļaujot daudz joku, atraktīvu atgadījumu no pašu pieredzes, atbildēja uz visiem jautājumiem.

Skolēni guva skaidru priekšstatu par to, ka koks bija neatņemama dzīves sastāvdaļa senatnē, un tāda ir arī šodien. Darbojoties kopā ar pieredzējušiem meistariem – koka amatniekiem, skolēni iepazina klasiskos koka apstrādes darbarīkus un paņēmienus – tradicionālas prasmes, kas ir daļa no nemateriālā kultūras mantojuma. Skolēni ne tikai redzēja, kā top koka dizaina vērtības, bet, pašiem līdzdarbojoties, kļuva ne tikai lietišķās mākslas patērētāji, bet arī tās radītāji un  līdzautori.