Svinīgajā ceremonijā tika pasniegtas Ogres novada Gada balvas kultūrā 2025 dažādās nominācijās. Šī balva ir augstākais apbalvojums kultūras nozarē Ogres novada pašvaldībā un ar to izsaka atzinību un novērtē ieguldījumu Ogres novada kultūras dzīves pilnveidošanā un Ogres novada vārda popularizēšanā valsts un starptautiskā mērogā. Šogad tika saņemti 53 pieteikumi, kurus izvērtēja īpaša komisija: Ogres Mūzikas un mākslas skolas direktors Atvars Lakstīgala, Ikšķiles vidusskolas muzeja vadītāja, pedagoģe Dace Jansone, Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne, Kultūras komitejas priekšsēdētājs Artūrs Mangulis un Ogres teātra mākslinieciskais vadītājs Jānis Kaijaks.
Panākumi pasaulē un spilgtas skatuves personības
Nominācijā OGRES NOVADS PASAULĒ balvai tika izvirzīti Ogres novada Kultūras centra jauniešu koris “Impulss” par dalību starptautiskajā koru konkursā “Riga Sings 2025”, kurā izcīnīja I līmeņa Zelta diplomu 38 koru no 12 pasaules valstīm konkurencē. Balvai šajā nominācija tika izvirzīts arī Lielvārdes Tautas teātris par dalību diasporas teātru saietā “Plats Solis 2025” Lielbritānijas pilsētā Pīterboro ar izrādi “Pumpurs. Ceļš uz Lāčplēsi”, kā arī Ķeguma Tautas nama kora “Lins” uzstāšanās Vācijas Latviešu centrā “Bērzainē” un Ikšķiles Tautas nama jauktais koris “Ikšķile” par dalību Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienas pasākumā 2025. gada 4. maijā Rīgas pilī. Balvu saņēma Lielvārdes Tautas teātris, režisore Sarmīte Mončaka, kā arī jauniešu koris “Impulss”, diriģente Gunita Bičule.
Nominācijā GADA SKATUVES MĀKSLINIEKS balvu saņēma Guntis Kolbergs, kurš ir viens no Ogres teātra vadošajiem aktieriem un pagājušajā gadā izcili nospēlēja galveno lomu Žordi Galserāna lugā “Kredīts”. Balvu šajā nominācijā saņēma arī dziedātāja Antra Stafecka. Viņas ieguldījums nav tikai atsevišķas dziesmas vai projekti - drīzāk tas ir veids, kā viņa savieno latvisku tematiku ar mūsdienīgu skanējumu un personisku, stāstošu vokālu. Pēdējos gados īpaši nozīmīga bijusi Antras Stafeckas sadarbība ar komponistu un producentu Ingaru Viļumu. Pērn izdots mūzikas albums “Manas zemes sirds” un tas izskanējis tā koncertuzvedums vairākās Latvijas pilsētās kopā ar jaukto kori “Grīva” un jauniešu deju kolektīvu “Dzīpari”.
Jaunā paaudze un tradīciju turpinājums
Nominācijā GADA DEBIJA KULTŪRĀ pieteiktie pretendenti bija Tīnūžu Šķībais koris - 50 atraktīvi, muzikāli, enerģiski dziedātāji; Ķeguma Tautas nama vadītāja Vita Skutele - radošs, spilgts, inovatīvs sniegums kultūras nozarē; Tīnūžu Tautas nama bērnu vokālais ansamblis “TĪ Mažors” par koncertuzvedumu un mūzikas albumu “Man ir ģimene”; Ogres Attīstības Biedrības un Ogres Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Ogres rītausma”. Kultūras balvu šajā nominācijā saņēma ansamblis “Tī mažors”, vadītāja Anna Rudzīte. Ansambļa dziesmu ciklā “Man ir ģimene”atspoguļotas tradicionālās ģimenes vērtības, atklājot ģimeni kā vidi, kurā līdzās pastāv prieks un skumjas, ilgošanās, strīdi un samierināšanās. Dziesmu tekstu autore ir Sintija Šmite. Dziesmu cikls pirmatskaņojumu piedzīvoja 2025. gada maijā Tīnūžu Tautas namā, pulcējot profesionālu radošo komandu, piešķirot dziesmu ciklam augstu māksliniecisko kvalitāti. Sadarbībā ar mūzikas izdevniecību “Musica Baltica” tapis arī nošu krājums ar klavieru pavadījumu, kas būtiski stiprina vokālo ansambļu kustību Latvijā, papildinot to ar kvalitatīvu un mūsdienīgu repertuāru. Pieejamas arī dziesmu fonogrammas, nodrošinot plašākas iespējas darbu iestudēšanai un atskaņošanai. Turklāt tikko, marta sākumā, saņēma Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta Mikrofons” nominācijā “Labākais mūzikas albums bērniem” par albumu “Man ir ģimene”.
Nominācijā GADA TRADICIONĀLAIS KULTŪRAS MANTOJUMS balvai tika virzīti biedrības Kultūrizglītības centra “Ziemelart” un lietišķās mākslas studijas “Tīna” projekts “Ogres novada etnogrāfiskais mantojums”; Suntažu Kultūras nama folkloras kopas “Saule” projekts “Suntažu tautas dziesmu digitālā grāmata”; Ogres Attīstības Biedrības un Ogres Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Ogres rītausma”; Tautas lietišķās mākslas studijas SAIVA 65 gadu jubilejas izstāde “Saiva krāsu virpulī” un Sudraba Edžus memoriālā istabas Meņģelē vēsturiskais mantojums. Kultūras balvu saņēma folkloras kopa “Saule”, vadītāja Līga Broduža. “Suntažu Tautas dziesmu digitālā grāmatas” atvēršanas koncerts notika 16. novembrī un tas bija nozīmīgs notikums vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pieejamībā. Digitālajā grāmatā apkopotas Suntažu apkaimē savāktas un pierakstītas tautasdziesmas, kuru melodijas fiksējis komponists Emīls Melngailis.
Jaunrade un kultūrtelpas novadā
Nominācijā GADA JAUNDARBS KULTŪRĀ izvirzīta deju studijas TEIXMA laikmetīgās dejas izrāde “Ardievu režīmi”; Tīnūžu Tautas nama bērnu vokālais ansamblis “Tī mažors”; žurnālistes, rakstnieces Mārītes Tabitas Kalniņas grāmata bērniem “Nejaucēni. Kā es aizvadīju aizraujošu vasaru gandrīz bez interneta” un grāmata pieaugušajiem “Parasti varoņi”; fotogrāfes Daces Voitkevičas izstāde “Puika, paklausies!” sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju. Balva tika pasniegta Dacei Voitkevičai, kuras fotogrāfiju izstāde ir dziļi personisks un vienlaikus sabiedriski nozīmīgs vizuāls stāsts par bērna dzīvi ar autiskā spektra traucējumiem, atklāts laikmetīgās vizuālās mākslas valodā. Balvu šajā nominācijā saņēma arī Mārīte Tabita Kalniņa.
Par balvu nominācijā GADA KULTŪRVIETA spēkojās biedrība “Tomes Laši”, Ogresgrīvas pusmuiža un Meņģeles literāri radošā kopa. Šajā nominācijā tika iesaistīti arī iedzīvotāji, kuri varēja nobalsot par savu iecienītāko kultūrtelpu novadā. Pretendentu vērtējumu veidoja žūrijas un iedzīvotāju balsojums. Balvu saņēma Ogresgrīvas pusmuiža, kas ir dzīva un atvērta kultūrtelpa, kur satiekas profesionālā māksla un vietējā kopiena. Ogresgrīvas pusmuižas telpās un pagalmā norisinās daudzveidīgi kultūras procesi, kas vienlīdz uzrunā gan profesionālus māksliniekus, gan vietējos iedzīvotājus. Mākslinieku darbnīcas, koprades iniciatīvas dažādām paaudzēm un auditorijām. Šī vieta ne tikai demonstrē mākslu, bet arī aicina sabiedrību aktīvi piedalīties tās tapšanā. Regulāri rīkotie vietējo amatnieku un mājražotāju tirdziņi stiprina kopienas iesaisti un piederības sajūtu.
Pārsteigumi un gada lielākie notikumi
Nominācijā GADA PĀRSTEIGUMS KULTŪRĀ balvu saņēma Tīnūžu Šķībais koris, diriģents Mareks Auziņš. Koris dibināts pagājušā gada septembrī un pa šo laiku pārsteidzis ar savu aktivitāti un degsmi, piedaloties dažādos pasākumos, tostarp mūzikas un mākslas festivālā “Bildes” un 18. novembra karoga skrējienā. Kora dalībnieki īpaši novērtē iespēju dziedāt bez stingriem un obligātiem nosacījumiem — galvenais ir dziedāt ar prieku, brīvību un patiesu aizrautību.
Nominācijā GADA NOTIKUMS KULTŪRĀ balvai izvirzīti veseli 14 notikumi! Un tie ir: Ikšķiles Tautas nams, pasākumu cikls “Ikšķilei 840”; koncertuzvedums “Kā zvaigzne. Emīlam Dārziņam – 150”; Lielvārdes Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Lāčplēsis” 60 gadu jubilejas koncerts; Ogres novada Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studijas “Saiva” 65 gadu jubilejas izstāde “Saiva krāsu virpulī”; deju studijas “Teixma” laikmetīgās dejas izrāde “Ardievu režīmi”; Lielvārdes Kultūras nama jauktais koris “Lāčplēsis” 160 gadu jubilejas koncerts; Ogres novada Kultūras centra pūtēju orķestra “Horizonts” 70 gadu jubilejas koncerts “All’orizzonte”; Tīnūžu Tautas nama bērnu vokālā ansambļa “Tī mažors” koncertuzvedums “Man ir ģimene”; pasākumu cikls “Latviešu grāmatai 500” Ikšķilē; Skaidrītes Andževas radošā darba vakars - koncerts “Blakus esamība dejai”; Ogres Attīstības Biedrības un Ogres Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Ogres rītausma”; “Garšu sētai” 5 gadi!; Ogres novada Kultūras centra jauktā kora “Grīva” 35 gadu jubilejas koncerts “Dieva dēli, Saules meitas”; VII Starptautiskais Operetes festivāls Ikšķilē. Balvu saņēma izstādes “Ogres rītausma” organizētāji. Izstāde “Ogres rītausma” ir rosinājusi plašu interesi un sarunu par pilsētas identitāti un kultūras mantojumu. Tās centrā — vēsturiskie žogu stabi kā būtisks Ogres kultūrvides elements, kas izcelts ne tikai kā pagātnes liecība, bet arī kā iedvesmas avots mūsdienu skatījumam uz vidi, mākslu un ilgtspēju. Balvu saņēma arī koncertuzvedums “Kā zvaigzne. Emīlam Dārziņam – 150”, idejas autore, mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa, Ogres mūzikas biedrība sadarbībā ar Ogres novada Kultūras centru. Koncertuzvedums notika pagājušā gada novembrī kā veltījums izcilā latviešu komponista Emīla Dārziņa 150. jubilejai. Koncertuzvedumā piedalījās vairāk nekā 400 Ogres novada koristu, vīru kori no Rīgas un Rēzeknes, kā arī Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieki. Idejas autore un mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa un pasākuma režisore, scenārija autore Inese Mičule.
Spilgtas personības Ogres novada kultūrā
Nominācijā GADA CILVĒKS KULTŪRĀ balvai izvirzītas spilgtas novada personības: Ingrīda Klepere-Irbēna - Tomes Tautas nama dāmu vokālā ansambļa vadītāja; Maira Līduma - Ikšķiles vidusskolas kora un ansambļa vadītāja, Ķeguma Tautas nama jauktā kora “Lins” diriģente; Elīna Klāsone - Ogres novada Kultūras centra metodiķe; Valda Kurša - Tīnūžu Tautas nama vadītāja; Tomass Kokamegi -Ogres novada Kultūras centra pūtēju orķestra “Horizonts” diriģents.
Balvu saņēma Maira Līduma, kura ir Ikšķiles vidusskolas 5.-12. klašu kora diriģente, Ikšķiles vidusskolas 5.-9. klašu vokālā ansambļa “Kā debess” vadītāja, Ķeguma Tautas nama jauktā kora “Lins” diriģente, Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas klavierspēles programmas vadītāja un pedagoģe. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā izcilus panākumus guva viņas Ikšķiles vidusskolas 5.–12. klašu koris, iegūstot 1. vietu koru finālkonkursā. Svētkos piedalījās arī vokālais ansamblis “Kā debess”, apliecinot kolektīvu māksliniecisko izaugsmi. Savukārt kopā ar Ķeguma Tautas nama jaukto kori “Lins” viņa devās uz Frankfurti un latviešu centru Bērzainē, Freiburgā, aizvedot sev līdzi Latvijas dziesmu programmu.
Šajā nominācijā balva tika pasniegta arī Tomasam Kokamegi, kurš pieder pie tās Latvijas diriģentu paaudzes, kas pūtēju orķestra žanru uztver kā pilnvērtīgu koncertmākslu ar savu estētiku, dramaturģiju un skanisko potenciālu. Viņa darbība cieši saistīta ar Ogres novada Kultūras centra pūtēju orķestri “Horizonts”. Strādājot ar pūtēju orķestri, Kokamegi repertuāra izvēlē bieži cenšas nojaukt robežas starp žanriem. Līdzās klasiskākiem opusiem var skanēt laikmetīgas aranžijas, filmu mūzika vai latviešu komponistu darbi, radot koncertprogrammu, kuras dramaturģija balstās enerģijas plūsmā un kontrastos, nevis striktā stilistiskā vienveidībā. Par to varējām pārliecināties pūtēju orķestra “Horizonts” 70 gadu jubilejas koncertā.
Mūža darbs kultūras un tradīciju saglabāšanā
Nominācijā MŪŽA IEGULDĪJUMS KULTŪRĀ balvu saņēma Skaidrīte Andževa, Valdis Villerušs un Anita Ausjuka,
Skaidrīte Andževa ir horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja un skolotāja. Viņas profesionālais un radošais mūžs cieši saistīts ar Suntažiem, veidojot nepārtrauktu paaudzēs balstītu dejas tradīciju. Deju horeogrāfijas Skaidrīte Andževa sāka veidot 90. gadu vidū un šī radošā ievirze izradījās veiksmīga – viņas dejas regulāri guvušas un turpina gūt atzinību un godalgas. Šobrīd Skaidrītes Andževas radošajā pūrā ir vairāk nekā 70 dejas, kas tiek izdejotas visā Latvijā. Viņas darbi raksturojas ar muzikalitāti, latviskās dejas tradīciju izjūtu un cieņu pret dejotāju. Viņas ieguldījums nav mērāms tikai dejās un koncertos, bet arī izaudzinātajās dejotāju paaudzēs, saglabātajās tradīcijās un stiprinātajā Ogres novada kultūras identitātē.
Valdis Villerušs ir grafiķis, mākslas zinātnieks, pedagogs, grāmatu mākslinieks, kura daudzpusīgais un ilggadīgais darbs devis paliekošu ieguldījumu Latvijas kultūras telpā. Viņa profesionālā darbība grāmatu mākslā, izglītībā un pētniecībā organiski savijusies ar dziļu personisku atbildību pret savu dzimto pilsētu Ikšķili, tās vēsturi un kultūrvidi. Īpaši nozīmīgs ir Valda Villeruša mūža ieguldījums Ikšķiles pilsētas vēstures dokumentēšanā un saglabāšanā. Savā dzīves gaitā viņš aktīvi iesaistījies gan valsts, gan novada kultūras un sabiedriski nozīmīgos procesos. 2025. gadā Ikšķilē tika atklāta Valda Villeruša personālizstāde “Latviešu senā grāmata: apkalumi un likteņi” un dokumentālās filmas “Valdis Villerušs. Ikšķiles portretists” pirmizrāde. Viņa darbs ir spilgts piemērs pašaizliedzīgai kalpošanai kultūrai, vietējās kultūrvides saglabāšanai un attīstībai, atstājot paliekošu vērtību nākamajām paaudzēm.
Anita Ausjuka ir ilggadēja kultūras darbiniece un sabiedriski aktīva persona Ogres novadā. Ar kultūras jomu ir saistīts viss viņas darba mūžs kopš 1974. gada. Anita Ausjuka strādājusi par mākslinieciskās daļas vadītāju Ogres Kultūras namā dažādos pārmaiņu laikos, vadījusi Ogres estrādi, strādājusi par kultūras darba koordinatori Ogres novada pašvaldībā. Ar savu entuziasmu, radošumu un augsto atbildību Anita Ausjuka vienmēr ir iedvesmojusi kultūras jomas darbiniekus, kultūras pasākumu norisēs allaž iesaistījusi gan profesionālus māksliniekus, gan amatiermākslas kolektīvus, organizējot daudzveidīgus, saturīgus un interesantus pasākumus, tādējādi bagātinot kultūras dzīvi pilsētā un novadā. Anita Ausjuka arī šobrīd aktīvi iesaistās novada kultūras dzīvē, ir iniciatore dažādu pasākumu organizēšanā, sniedzot nozīmīgu atbalstu kultūras darbiniekiem.
Emocijām bagātus un arī atraktīvus muzikālus priekšnesumus pasākuma laikā sniedza grupa “Raxtu Raxti”, bērnu vokālais ansamblis “Ti Mažors”, jauniešu koris “Impulss” un Tīnūžu Šķībais koris. Pasākumu organizēja pašvaldības Kultūras un tūrisma pārvalde sadarbībā ar Lielvārdes Kultūras namu.
