Izstādes atklāšanā pulcējās pašvaldības pārstāvji un dažādu paaudžu ķegumieši – kultūras darbinieki, kolektīvu dalībnieki, seniori un viesi, vienojoties kopīgā atmiņu un pateicības brīdī. Šī tikšanās atklāja ne tikai bagāto vēsturi, bet arī stāstu par cilvēkiem, kuri dažādos laikos, pārvarot ierobežojumus un pārmaiņas, ar pacietību un sirds darbu soli pa solim veidojuši šo vietu.
Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andris Krauja uzsvēra, ka tautas nami vēsturiski ir nozīmīgas pulcēšanās vietas, kur attīstās gan amatiermāksla, gan kopienas dzīve. Viņš atzinīgi novērtēja Ķeguma Tautas nama lomu vietējās sabiedrības saliedēšanā jau kopš 1951. gada, uzsverot, ka svarīgākais ir iespēja cilvēkiem satikties, radoši darboties un būt kopā. Krauja vēlēja kultūras namam ilgu mūžu un aicināja iedzīvotājus turpināt aktīvi iesaistīties kultūras dzīvē, tostarp gaidāmajos jubilejas pasākumos – pilsētas svētkos 29. un 30. maijā, kad būs iespēja redzēt ķegumiešu radīto mūziklu “Tobāgo”.
Ķeguma pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Skrīvelis uzsvēra, ka tautas nams ir bijis nozīmīgs kultūras centrs, kurā attīstījusies bagāta pašdarbības tradīcija. Arī šodien tajā aktīvi darbojas kori, deju kolektīvi un ansambļi dažādām paaudzēm, kā arī mākslas skola, kas vieno vietējo kopienu. Viņš pateicās visiem darbiniekiem un kolektīvu vadītājiem, uzsverot, ka kultūras darbs ir sirds darbs, ko nav iespējams darīt bez patiesas aizrautības.
Tradīcijas un cilvēki
Ķeguma Tautas nama vadītāja Vita Skutele smaidot atzina, ka tautas nams viņai kļuvis par otrajām mājām, jo kultūras darbs prasa pilnīgu atdevi un patiesu mīlestību, lai saglabātu degsmi un enerģiju. Īpaši pateicīga par iespēju strādāt šajā vietā viņa ir Ķeguma Tautas nama iepriekšējai vadītājai Dacei Māliņai. Jubilejas izstāde tapusi pēc Vitas iniciatīvas un tās veidošanā būtisks bijis arī ķegumietes Anitas Alksnesieguldījums.
Ķeguma Tautas nama pateicības dāvaniņas šajos svētkos saņēma ilggadējie darbinieki, kuru darba mūžs kādreiz ir bijis saistīts ar šo namu un kuri piedalījušies arī atmiņu stāstu veidošanā – videomateriālā un kas kalpo kā iedvesma nākotnē radīt lasāmu materiālu - grāmatu. Un tie ir: Mirdza Dzerkale, Marija Lodziņa, Bruno Grīnbergs, Marija Brokāne, Valda Kurme, Inta Brokāne-Vilcāne, Gunārs Trencis un Dace Māliņa. Svētkos kolēģus Ķeguma Tautas namā sveica tuvākie draugi - Ķeguma senioru biedrība un Ķeguma skola, vēlot, lai kultūras nama logos vienmēr spīd gaisma, skan mūzika un dziesmas, dip deju soļi.
Cilvēki un viņu Ķegums
Ķeguma Tautas nama jubilejas pasākumā piedalījās Dagnija Berķe, kura ar vietējo kultūras dzīvi saistīta jau kopš jaunības. Viņas pirmās atmiņas sniedzas 20. gadsimta 60. gados, kad, būdama skolniece Ogrē, viņa kopā ar klasesbiedrenēm slepus brauca uz Ķeguma ballēm. Kopš 1998. gada Dagnija dzīvo Ķegumā, un gadu gaitā kļuvusi par aktīvu sabiedriskās dzīves dalībnieci – dziedājusi korī, dejojusi kolektīvā “Rasa” un kopš 2006. gada cieši saistīta ar senioru biedrību “Sudrabi”. Biedrības aktivitātes ir daudzveidīgas – tiek rakstīti projekti, rīkotas ekskursijas, organizēti pasākumi, galda spēļu turnīri un sportiskas aktivitātes, kā arī veidota sadraudzība ar citām vietām. Dagnija uzsver, ka visvērtīgākā šajā darbībā ir cilvēku kopā būšana un piederības sajūta, vienlaikus atzīstot, ka aktīvo cilvēku varētu būt vairāk. Svētkos Ķeguma Tautas namam viņa vēl plašākas telpas un nākotnē – arī koka brīvdabas skatuvi Ķegumā.
Arī ķegumiete Valda Kurme aktīvi piedalījusies vietējā kultūras dzīvē, tostarp kā grāmatu izplatītāja tā sauktajā “grāmatu plauktā” laikā, kad grāmatu pieejamība bija ierobežota – 20. gadsimta 80. un 90. gados. Šis punkts atradās Ķeguma Tautas namā. “Tajā laikā liela daļa iedzīvotāju, īpaši spēkstacijas darbinieki, lasīja krievu valodā, tāpēc pieprasījums pēc šādām grāmatām bija liels. Arī latvieši labprāt lasīja krievu literatūru, īpaši detektīvus,” atceras Valda Kurme. Viņa piebilst, ka nereti nācies meklēt radošus risinājumus, lai izplatītu mazāk pieprasītas grāmatas – tās tika pievienotas citiem sūtījumiem, cerot, ka atradīs savu lasītāju. Atmodas laikā šī sistēma pamazām izzuda, mainījās arī grāmatu aprite. Lai gan vēlāk Ķegumā tika izveidota grāmatnīca, cilvēki biežāk devās uz Ogres vai Lielvārdes grāmatnīcām. Valda vēlāk strādājusi arī Ķeguma bibliotēkā, saglabājot ciešu saikni ar literatūru un sabiedrību. Arī šobrīd viņa turpina aktīvi iesaistīties vietējā dzīvē, dejojot dāmu deju kopā “Rasa”.Valda ar siltumu atceras laikus, kad tautas nams bija vieta, kur pulcējās visa kopiena – uz ballēm, kino un pasākumiem –, un uzsver, ka arī šodien svarīgi ir saglabāt šo vietu kā dzīvu un attīstošu sabiedrības centru.
No nejaušības līdz aicinājumam
Marija Lodziņa, kura Ķeguma Tautas namu vadīja no 1977. līdz 2011. gadam, savu nonākšanu šajā darbā sauc par liktenīgu sakritību. Būdama šuvēja un jaunā māmiņa, viņa negaidīti saņēma piedāvājumu pārņemt tautas nama vadību un šo izaicinājumu pieņēma, paralēli apgūstot nepieciešamās zināšanas Kultūras darbinieku tehnikumā. Viņas vadības laikā tautas nams bija vietējās dzīves centrs – šeit notika viss: koncerti, kino seansi, izlaidumi, kāzas, Bērnības svētki, pat dievkalpojumi un dažādi citi pasākumi. Šim darbam nebija noteikta darba laika – tas bieži vien ilga no rīta līdz vēlam vakaram, un tajā iesaistījās arī viņas ģimene. Lodziņa uzsver, ka kultūras darbs prasīja radošumu, iniciatīvu un spēju pielāgoties dažādām situācijām un cilvēkiem, īpaši laikā, kad mainījās vadība un sabiedriskā kārtība. Viņa šo periodu atceras kā ļoti bagātu un nozīmīgu dzīves posmu, kurā galvenā vērtība bija cilvēku tikšanās, kopā būšana un radošā izpausme. “Man bija tāds princips – lietas jādara ar vēsu prātu. Tas palīdzēja,” smaidot saka Marija Lodziņa. Viņasprāt, arī šodien tautas namam jāturpina būt vietai, kas vieno, attīsta un nes gaismu sabiedrībā. “Ja mēs saglabāsim labestību, ja domāsim labas domas par cilvēkiem un par savu zemi, tad viss būs labi. Galvenais ir sirds siltums un vēlme darīt labu,” ir pārliecināta Marija Lodziņa.
Pagātne, kas atdzīvojas
Ķeguma Tautas nama vadītāja Vita Skutele atklāj, ka ideja apkopot vēsturiskos materiālus radusies, jau uzsākot darbu šajā amatā pirms trim gadiem. Šajā procesā būtisku palīdzību sniegusi Anita Alksne, kura šeit dzīvo kopš bērnības un labi pārzina gan cilvēkus, gan notikumus. Izstādē īpaša vieta atvēlēta intervijām ar cilvēkiem, kuri ilgstoši strādājuši tautas namā. Šie stāsti sniedz dzīvu un personisku skatījumu uz notikumiem, papildinot fotogrāfijas, dokumentus un citus vēsturiskos materiālus. Izmantoti arī materiāli no skolas arhīva un muzeja, kā arī no Ķeguma HES muzeja, kur saglabājies īpaši bagātīgs fotogrāfiju krājums. Lielu ieguldījumu devusi arī Ruta Andersone, bijusī skolas direktore un grāmatas par Ķegumu autore, kura savulaik izveidojusi vietējo muzeju.
Apkopotie materiāli ļauj secināt, ka kultūras dzīve Ķegumā sākusies daudz agrāk nekā pirms 75 gadiem. Tā aizsākusies jau 20. gadsimta 30. gados, kad tika būvēts Ķeguma HES un uz šo vietu strādāt ieradās simtiem cilvēku. Lai viņiem nodrošinātu iespējas kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku, tika veidotas kultūras aktivitātes – sākumā nelielā namiņā, kur notika pasākumi un darbojās arī viena no pirmajām kinozālēm apkārtnē. Otrā pasaules kara laikā šis namiņš tika nopostīts, un pēc tam radās nepieciešamība pēc jaunas, plašākas ēkas. Tā tapa Ķeguma Tautas nams, kas kļuva par nozīmīgu vietējās sabiedriskās dzīves centru. Sākotnēji ēkā darbojās kino, bibliotēka un tautas nams. Laika gaitā tajā bijusi arī kafejnīca, veikals, Sarkanā Krusta telpas un citas sabiedriskas aktivitātes. Ēkai ir arī savas neparastās vēstures lappuses – piemēram, tajā izbūvēta bumbu patvertne, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Savulaik šeit notikušas arī mirušo izvadīšanas, jo citur piemērotu telpu nebija. Arī pēc HES avārijas bojāgājušie vesti uz tautas namu, jo nebija citas vietas, kur viņus novietot.
Svētki tiek radīti kopā
Vita Skutele atklāj, ka šobrīd Ķegumā notiek gatavošanās vēl kādam lielam notikumam – tiek uzvests mūzikls “Tobāgo”. Ideja radusies sadarbībā ar vietējiem kultūras darbiniekiem, un tajā iesaistīti gan amatierkolektīvi, gan brīvprātīgie iedzīvotāji. Mēģinājumi notiek regulāri, un izrādes tapšanā piedalās režisori, diriģenti, horeogrāfi un daudzi citi. Mūziklu būs iespējams redzēt maija beigās pilsētas svētku laikā, un tas būs viens no Ķeguma Tautas nama jubilejas centrālajiem pasākumiem. Viss – no scenogrāfijas līdz kostīmiem – tiek veidots pašu spēkiem, kas vēl vairāk apliecina vietējās kopienas iesaisti un radošumu.
Šodien Ķeguma Tautas nams, lai arī neliels, tomēr ir dzīvības pilns. Tajā darbojas vairāki kolektīvi – deju kolektīvi, vokālie ansambļi, bērnu studijas, teātra studijas, notiek ģitārspēles nodarbības. Ēkā atrodas arī Ogres Mūzikas un mākslas skolas Ķeguma klases filiāle, darbojas arī senioru biedrība. Vita Skutele uzsver, ka tautas namā cenšas radīt vidi, kur ikviens var radoši izpausties un iesaistīties. Tieši šī atvērtība veicina tautas nama attīstību. Ķegumā ir daudz aktīvu un ieinteresētu iedzīvotāju dažādos vecumos – no jauniešiem līdz senioriem –, kuri paši nāk un piedāvā savu palīdzību. Liela nozīme ir arī brīvprātīgajam darbam – tas veido lielu daļu no kultūras dzīves notikumiem. Piemēram, Anita Alksne organizē labdarības izsoles gan Ziemassvētkos, gan pavasarī.
Gan izstādes atklāšana, gan mūzikla uzvešana parāda, ka Ķeguma kultūras dzīve nav tikai pagātnes stāsts, bet arī šodien dzīva, aktīva un cilvēku radīta vērtība.
