Gleznošana par mākslinieka un Ikšķiles iedzīvotāja Valda Kaprāļa hobiju kļuvusi jau 4 gadu vecumā, kā viņš pats smejoties norādīja. Kad viņš mācījās 11. klasē, pirmā viņa gleznu izstāde bija ceļojusi pa Lietuvu un Igauniju.
Izstāde sākās ar muzikālu sveicienu. Pēc tam klātesošos uzrunāja un izstādi atklāja Ikšķiles Tautas nama vadītāja Dace Mistre, kura uzsvēra, ka Valda Kaprāļa izstāde ļoti cieši apliecina viņa mīlestību pret Latviju un dabu. Viņa uzrunā atminējās savu pirmo tikšanos ar Valdi. Kad viņa pirmo reizi ieraudzījusi viņa darbus, tie atstājuši ļoti košu iespaidu, jo tie bijuši bagātīgi un košām krāsām. “Ar gadiem, skatos, Valdis ir palicis mazliet rāmāks, krāsas arī vairs nav tik košas kā agrāk,” Dace uzsvēra, piebilstot, ka viņai ir patiess prieks uzņemt Valdi Ikšķiles Tautas namā un ka viņš ir pirmais, kurš ieskandina gaidāmos Ikšķiles pilsētas svētkus.
Mākslinieks Valdis Kaprālis pateicās visiem, kas ieradušies, un savu runu sāka ar mākslinieka Vilhelma Purvīša vārdiem: “No īsta mākslas darba iziet mūžīgi neizprotamais skaistums.” Valdis uzsvēra, ka cilvēkam, kas nodarbojas ar mākslu, jāprot nodot citiem savu enerģiju.
Tāpat Valdis mazliet pastāstīja par mākslas darbu tapšanu. Viņš, ejot dabā, vispirms veido nelielas skices, pēc tam mājās sāk veidot lielās gleznas. Ikviens varot apliecināt, ka viņš strādā zibenīgi: “Kad es ķeros klāt, tad, kā sāku, tā beidzu – vienā paņēmienā.” Viņš gelzno gan Ogres novada apkārtni, gan Rīgu, Vecrīgu, esot gleznas, kas tapušas ārzemēs, piemēram, Francijā, tomēr, kā uzsver Valdis, Latvijas daba viņam ir vistuvākā un vismīļākā.
Valdis pastāstīja, ka pie sevis ir nodomājis, ka šo izstādi velta savai sievai Inese, kura pēc 43 kopdzīves gadiem devusies mūžībā. “Viņa bija mans labais gariņš, stingrais pamats,” Valdis stāstīja, norādot, ka ir bijis grūti atgūties pēc sāpīgā zaudējuma, tomēr viņš pamazām atsāk strādāt. Tāpat mākslinieks piebilda, ka ir jāatjauno sevī ticība nākotnei, un pateicās Ikšķiles Tautas nama vadītājai Dacei par iespēju šo izstādi rīkot tieši tur.
