I. Rancāna sirdsdarbs ir darināt kūzulus. Citur Latvijā tos sauc par dorēm, taču, cienot Ivara veikumu, arī Zilo kalnu aģentūrapievienojas Ivara lietotajam nosaukumam, jo pirmo iepazīšanos ar kūzuliem viņš piedzīvoja jau bērnībā Latgalē.

Ar ko sākas kūzuls? “Vispirms sameklēju nozāģētus kokus ar cauriem vidiem, nogādāju tos savā darbnīcā un izžāvēju. Tad izdezinficēju ar propolisu, ierīkoju grīdu, kā arī jumtiņu, un uzvelku kokā. Šādos dabiski iekārtotos mājokļos ātri vien uz dzīvi apmetas savvaļas bišu spieti,” atklāj I. Rancāns.

Tāpat kā Rīga, arī Ogres Zilo kalnu Kūzulu taka, Ivaraprāt, nekad nebūs gatava. Tai pievienosies arvien jauni viņa darinātie bišu mājokļi, un tajos, protams, apmetīsies arvien jauni spieti.

Takas izveidotājs par katru kūzulu glabā savu stāstu. Šīs takas apmeklējums par īstu piedzīvojumu kļūs, ja, iepriekš sazinoties, dosieties ekskursijā kopā ar viņu.

Vērtē aģentūras direktors Aivars Tauriņš: “Ivars Rancāns ar šo savu ideju pirms diviem gadiem atnāca uz Ogres novada Zilo kalnu aģentūru. Šis ir ļoti veiksmīgs privātās un publiskās partnerības piemērs.”