Šodien vilnas fabrika, kas darbojas Pācē, Dundagas pagastā, ir ģimenes uzņēmums. Dina sieva Jolanta ikdienā nodarbojas ar dizainu, kolekcijām, šūšanu, audumiem, sociālajiem tīkliem un komunikāciju ar klientiem, savukārt pats Dins rūpējas par ražošanu, eksportu un sadarbību ar lielākajiem klientiem. Palīgā nāk arī meitas Elīze un Elēna – 17 un 14 gadu jaunas, kuras regulāri piedalās tirdziņos, atvērto durvju dienās un kolekciju tapšanā. Kā atzīst pats Dins, fabrika ir ģimenes ikdiena un dzīvesveids, nevis tikai darbavieta.

Ģimenes mantojums

Pāces vilnas fabrikai ir 135 gadi. Pirms Dina to 30 gadu vadīja viņa tēvs Dainis Derkevics, un pārņemšana notika īpaši sāpīgā brīdī – pēc tēva nāves. «Mēnesi pirms aiziešanas viņš man jautāja – ko tu darīsi ar fabriku?» atceras Dins. Tajā laikā viņš darbojās pavisam citā nozarē – kafijas importa un virtuves iekārtu un trauku nomas jomā –, un par vilnas pārstrādi zināšanu praktiski nebija. Izvēle bija skarba: aizvērt fabriku, nodot vēsturiskās iekārtas lūžņos vai mēģināt to noturēt un atjaunot. Sievas iedrošināts, Dins izlēma riskēt. Pirmie trīs gadi bijuši īpaši grūti – viņš pats strādājis pie visām iekārtām, apguvis vilnas mazgāšanu, kāršanu, krāsošanu, vērpšanu, iemācījies metināt, virpot un restaurēt vecās mašīnas. «Tagad esmu cilvēks–orķestris,» viņš smejot saka.

Viens no fabrikas pamatprincipiem ir darbs bez ķīmijas. Vilna tiek mazgāta ar atfiltrētu dīķa ūdeni un sāli, izmantojot 1928. gada vilnas mazgāšanas mašīnu, kas ir vienīgā šāda veida Eiropā. Šī unikālā iekārta ne tikai nodrošina īpašu kvalitāti, bet arī piešķīrusi fabrikai privātā muzeja statusu. Pāces vilnas fabrika saņēmusi arī apbalvojumu «Latviskais mantojums» par tradicionālās vilnas pārstrādes saglabāšanu, jo tajā dzija tiek ražota gandrīz tieši tāpat kā pirms simts gadiem – ar vēsturiskām, restaurētām iekārtām, saudzējot vilnas dabisko struktūru, saglabājot lanolīnu un nododot senās prasmes no paaudzes paaudzē. Mazgāšanas procesā tiek saglabāti aptuveni 70% lanolīna – dabiskās vilnas «dzīvības» –, kas nodrošina, ka vilna ziemā silda, bet vasarā atvēsina. Salīdzinājumam – karbonizētā, ķīmiski intensīvā mazgāšanā lanolīna daudzums samazinās līdz aptuveni 10%. «Ķīmiski mazgātu vilnu es pat īsti nesauktu par vilnu – tā drīzāk līdzinās sintētikai,» uzsver Dins.

Vilnas izcelsme un krāsu bagātībai

Sākot darbu, Dina sapnis bija strādāt tikai ar Latvijas vilnu, taču realitāte izrādījās sarežģītāka. Latvijā aitas pārsvarā audzē gaļai un, ja nebūtu obligātās cirpšanas, daļa vilnas nemaz netiktu iegūta, turklāt tikai aptuveni 35% vietējās vilnas ir augstas kvalitātes, tāpēc fabrika izmanto arī vilnu no Sāremā salas aitām un Igaunijas jēriem, Gotlandes aitu pelēko un balto vilnu, kā arī Vācijas merino vilnu. Drīzumā paredzēta jauna kolekcija no 100% Vācijas merino vilnas.

Latvijas vilnai raksturīgi dadzīši, zāles stiebri un nevienmērīgums – tā ir «dzīva vilna», kas daudziem rokdarbniekiem šķiet īpaši pievilcīga. Merino vilna ir mīkstāka, spīdīgāka, augstākas klases, taču arī smagāka un grūtāk pārstrādājama. Katras aitas vilnas īpašības ietekmē šķirne, ģenētika, vide, barība un pat laikapstākļi, tāpēc pilnīgi vienādas dzijas partijas nav iespējamas.

Fabrikā strādā ar minerālkrāsvielām. Dina rīcībā ir vēsturiska krāsu palete no 1935. gada, kad Pāce ražoja 62 krāsu dzijas. Šodien noliktavā, kas aizņem ap 500 m², glabājas vairāk nekā 300 krāsu toņu. Krāsas tiek kombinētas intuitīvi – pēc noskaņojuma un sajūtām. «Es lieku kopā aukstās ar siltajām krāsām, kā jūtos konkrētajā brīdī,» atklāj Dins. Daudzkrāsainās dzijas krāsošanas process ir fabrikas noslēpums – no 5–10 krāsu toņiem var rasties pat 15–20 nianšu, un katrs krāsojums ir neatkārtojams.

Atbildīga ražošana un komanda

Pāces vilnas fabrika nodrošina pilnu ražošanas ciklu – no nemazgātas vilnas līdz gatavai dzijai, segām, spilveniem un citiem tekstilizstrādājumiem, kopumā ražojot ap simts dažādu produktu. Ražošanā gandrīz nekas netiek izmests. Nemazgājamā vilna, salmi un mēsli tiek izmantoti dārzkopībā siltajās dobēs, arī jaunaudzēs, lai mazos stādiņus neapgrauž stirnas, brieži, aļņi vai zaķi. Savukārt vilnas mazgāšanas ūdeni savāc zemnieki un izmanto lauku laistīšanā, bet no vērpšanas atlikumiem top tvīda dzija. «Praktiski – zero waste,» rezumē Dins.

Fabrikā strādā 16 cilvēku – daļa ar desmitiem gadu pieredzi. Pagājušajā gadā pensijā devās darbiniece, kas Pācē nostrādājusi 48 gadus, savukārt cita darbiniece darbu sākusi jau 18 gadu vecumā un šobrīd fabrikā aizvadījusi vairāk nekā četras desmitgades. Prieks ir arī par jaunajiem – pie kāršamās mašīnas darbu sācis 27 gadus vecs puisis, kurš trīs mēnešus apguvis šo smago, bet vērtīgo amatu. Vilnas mazgāšanu, kāršanu un krāsošanu pārsvarā veic vīrieši, bet vērpšanā, šķeterēšanā un noliktavā strādā sievietes.

Globālie tirgi un personīga atbildība

Pāces vilnas fabrika eksportē produkciju uz 18 valstīm nelielos apjomos, tostarp uz Japānu, Aļasku, Izraēlu un ASV. Iepriekš būtiska daļa no realizācijas bija saistīta ar ārējiem tirgiem, taču mainīgo un nestabilo apstākļu dēļ pasaulē nākas pielāgoties jaunai realitātei un meklēt citus sadarbības virzienus. Smags bijis arī Covid-19 periods, tomēr pamazām fabrika atkopjas.

Par nākotni fabrikas īpašnieks runā piesardzīgi. Viņš nespiedīs bērnus pārņemt fabriku un nestrādā ar mērķi to kādam nodot mantojumā. Tomēr Dina un Jolantas lielākais vadmotīvs un dzinulis darbam ir viņu meitas – vēlme palīdzēt viņām izaugt, dot stabilu pamatu dzīvei un iespēju iegūt iespējami labāko izglītību. Tieši šī atbildības sajūta viņus dzen uz priekšu un liek turpināt arī tad, kad ceļš ir smags. «Es strādāju ar sirdi un sajūtām. Kamēr to varēšu – darīšu,» viņš saka. Fabrika tiek uzturēta bez kredītiem un Eiropas finansējuma, ieguldot tikai pašu nopelnīto. «Man nevienam nav jāatskaitās, un es varu mierīgi gulēt,» šo izvēli pamato Dins.

Tikšanās – iedvesmas avots

Pasākums Ogrē 24. janvārī pulcēja radošu cilvēku pulku, kuriem rokdarbi nav tikai vaļasprieks, bet arī dzīvesveids, un šāda tikšanās – iedvesmas avots. Ligita un Anita, studijas «Saiva» dalībnieces, uzsver materiāla izvēles brīvību kā vienu no sava darba pamatiem. Pāces produkcija, viņuprāt, izceļas ar īpaši plašu un interesantu krāsu gammu, kas ļauj radoši kombinēt un eksperimentēt. Ogrēniete Maija, kura brīvajā laikā ada džemperus, zeķes un cepures, neslēpj praktisko prieku: ieraudzījusi piemērotu Pāces dziju, uzreiz to iegādājusies, prātā jau virmo jaunas vestes adījums. Maiju īpaši pārsteigusi fabrikas īpašnieka apzinātā izvēle strādāt bez ķīmijas. Savukārt rīdzinieces Lindas sirdslieta ir adīšana. Viņa ada kopš piecu gadu vecuma, un šobrīd viņas adītos džemperus un jakas var iegādāties ikviens interesents un apskatīt lapā «Jupķis» Facebook. Par Pāces dziju Linda saka: «Tā ir dzīva dzija, ir patīkami turēt rokās, tā sniedz baudu gan pirkstiem, gan prātam.» Pāces krāsas viņai šķiet elegantas un neatkārtojamas – gadatirgos, kur viņa piedalās ar saviem adījumiem, pirmais kompliments, ko saņem, ir tieši par krāsu skaistumu.

Tikšanās Ogrē atklāja ne tikai vilnas fabrikas aizkulises, bet arī dzīves filozofiju – darīt to, kam patiesi tici, neatlaidīgi iet savu ceļu, saglabāt mantojumu un dzīvot apzināti šodienai. Pāces vilnas fabrika nav tikai ražotne – tā ir dzīvs stāsts, ko var sajust katrā dzijas šķeterē, katrā krāsu niansē un cilvēku darbā, kas dabisko materiālu ar pacietību un sirdi pārvērš par ko paliekošu. Pasaulē, kur viss nepārtraukti mainās un nereti arī sabrūk, patiesais spēks slēpjas cilvēkos, kuri paliek uzticīgi savām vērtībām, strādā no sirds un uzņemas atbildību par nākamo paaudzi.

UZZIŅA

Pāces vilnas fabrikai ir 135 gadi, un vilnas pārstrāde tajā notiek nepārtraukti jau kopš 19. gadsimta beigām.

Vilna tiek mazgāta ar 1928. gada mazgāšanas mašīnu, kas ir unikāla Eiropā, un, pateicoties tai, fabrikai piešķirts privātā muzeja statuss.

Pāces vilnas fabrika saņēmusi apbalvojumu «Latviskais mantojums» par tradicionālās vilnas pārstrādes saglabāšanu.

Mazgāšanas procesā netiek izmantota ķīmija – tikai filtrēts dīķa ūdens un sāls.

Vilnā tiek saglabāti ap 70% lanolīna, kas nodrošina dabisku siltuma regulāciju – silda ziemā un atvēsina vasarā.

Fabrika nodrošina pilnu ražošanas ciklu – no nemazgātas vilnas līdz gatavai dzijai, segām, spilveniem un citiem izstrādājumiem.

Fabrikas noliktavā ir vairāk nekā 300 krāsu toņu, lai gan 1935. gadā Pāces fabrika ražoja 62 krāsu dzijas.

Krāsas tiek kombinētas intuitīvi, nevis pēc formulām, – daudzkrāsainās dzijas krāsošanas process ir fabrikas noslēpums.

Ražošanā tiek ievērota zero waste pieeja – vilnas atlikumi nonāk dārzkopībā, siltajās dobēs, laukos, jaunaudzēs vai katlumājā.

Fabrikā strādā 16 cilvēku, tostarp darbinieki ar vairāk nekā 40 gadu darba stāžu un arī jauni meistari, kuri apgūst amatu no nulles.

Pāces vilnas fabrika eksportē produkciju uz 18 valstīm.