Pasākums sākās Ogres Vēstures un mākslas muzejā, kur tā kurators Māris Grosbahs ievadīja klātesošos tēmā, iepazīstinot ar starptautisko tēlniecības un instalāciju mākslas izstādi “Izelpa.Telpa”. Izstāde uzskatāmi demonstrē, kā starptautiskas mākslas vēsmas iespējams ienest vietējā vidē, iezīmējot Ogri Eiropas un pasaules kultūras kartē un atgādinot, ka māksla publiskajā telpā var būt gan izaicinoša, gan piesaistoša.
Turpinājumā pasākuma dalībnieki mēroja ceļu uz bijušo sanatoriju “Ogre”, kur māksliniece Māra Gaņģe piedāvāja imersīvu pieredzi – 40 minūšu ilgu klusuma performanci “Atlobīšanās”. Ar performanci, ko pavadīja vien papīra čaboņa un lietus skaņas, apmeklētāji tika aicināti apstāties, nofiksēt mirkli un pārdomāt privātās un publiskās telpas robežas.
Pasākuma galvenā daļa norisinājās sanatorijas zālē, kurā M. Grosbaha vadībā uzstājās dažādu nozaru eksperti un kopienu pārstāvji:
- Velga Kopce dalījās pieredzē par sociālo uzņēmējdarbību un cilvēku resursu nozīmi telpas piepildīšanā.
- Aigars Bikše aplūkoja publisko telpu no politiskā, birokrātiskā un mākslinieciskā skatupunkta, uzsverot funkcionālās mākslas nozīmi sabiedrības vērtību veidošanā.
- Ilze Mekša (arhitekte) pievērsās pilsētvides plānošanai, ēku sociālajai funkcijai un kopienas komunikācijai ārtelpā.
- Irisa Janevica un Dāvids Zaķis (Ogres novada Būvvalde) iepazīstināja ar pašvaldības redzējumu, uzsverot atvērtību dialogam, kompromisu meklēšanai un iedzīvotāju līdzdalībai pilsētas tēla veidošanā.
- Kristiāna Bahmane (Taurupes iedzīvotāju padome) ar personīgu stāstu akcentēja ikviena iedzīvotāja iniciatīvas spēku, atgādinot, ka arī mazas rīcības sēj sēklu lielām pārmaiņām.
- Džūlija Trutjaka noslēdza runātāju daļu ar pārdomām par identitātes meklējumiem un kultūras, kā arī kulinārijas lomu iekļaujošas vides radīšanā.
Pasākuma noslēgumā Mārītes Tabitas Kalniņas un Evijas Krīgeres vadītajos dialoga apļos klātesošie meklēja atbildes uz jautājumiem par atbildību par publisko telpu un iespējām padarīt Ogri par ko vairāk nekā tikai guļamrajonu.
Diskusijās iezīmējās vairākas būtiskas atziņas: pilsētā trūkst kopīgu, tradīcijas uzturošu pasākumu (piemēram, talku vai Balto galdautu svētku), kas stiprinātu sociālo saikni un piederības sajūtu. Tāpat tika aktualizēti jautājumi par Ogres atpazīstamību, tūrismu, sabiedrisko transportu un infrastruktūru, apliecinot iedzīvotāju gatavību iesaistīties pilsētvides uzlabošanā.
Projekta organizatori izsaka pateicību ikvienam atbalstītājam, runātājam un dalībniekam par aktīvu iesaisti un atvērtību dialogam.
Projekts “Stipras kopienas – droša Latvija” tiek īstenots Ogres novadā, un tajā gūtās atziņas kalpo par vērtīgu pieredzi plašākai sabiedrībai visā Latvijā. Pasākumu organizē māksliniece Evija Krīgere un Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība sadarbībā ar Ogres Vēstures un mākslas muzeju.
Video autors: Toms Ezerietis
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
Foto: Anita Saka
