Viņa atsaucās uz organizācijas pavasarī veiktās vecāku aptaujas "Ko vecāki domā par sava bērna skolu?" rezultātiem. Tie rāda, ka sadarbību starp vecākiem un skolu par svarīgu vai ļoti svarīgu uzskata vairums vecāku, taču gandrīz katrs otrais vecāks neizjūt, ka sadarbība ar skolu notiek komandā. Vienlaikus 45% respondentu uz jautājumu "Vai Jūs jūtaties pietiekami informēts par to, kā Jūsu bērnam veicas skolā - gan mācībās, gan skolas ikdienas dzīvē un attīstībā?" atbild noliedzoši. Kā galvenie šķēršļi labai sadarbībai visbiežāk tiek minēta nepietiekama komunikācija, laika trūkums un atšķirīgi priekšstati par bērna izglītību.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) konferencē uzsvēra, ka visām izglītības procesā iesaistītajām pusēm ir kopīgs mērķis - bērnu labbūtība -, taču to nav iespējams panākt strīdoties. Viņa akcentēja, ka izglītībā būtisks ir cieņpilns dialogs starp vecākiem, skolu vadību, skolotājiem, citu personālu, pašvaldībām un politikas veidotājiem. Būtisks ir skolas vadības, skolotāju, personāla, pašvaldības un arī politikas veidotāju kopdarbs.
Ministre atzīmēja, ka visām iesaistītajām pusēm ir svarīgi izdarīt savu darbu un vienoties par izaicinājumiem, kas jārisina.
Melbārde arī atzina, ka līdz šim vecāku un sistēmas dialogs ir iztrūcis, paužot cerību, ka konference kļūs par sākumu ciešākai sadarbībai, ļaujot rast daudz labu ideju, kā kopīgi darboties.
Valsts izglītības attīstības aģentūras Mācību atbalsta un iekļaujošās izglītības departamenta direktore un projekta "Skola - kopienā" vadītāja Aija Kalvāne sacīja, ka projektā "Skola - kopienā" ģimene tiek uztverta kā būtiska kopienas daļa. Arī viņa uzsvēra, ka veiksmīgas sadarbības pamatā ir cieņpilna komunikācija un kopīgs darbs, centrā izvirzot bērna vajadzības. Svarīga ir arī konsekvence un vienota virzība uz kopīgu mērķi.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga savukārt norādīja, ka vecāku un skolas sadarbībā jāmeklē risinājumi jo īpaši tajās ģimenēs, kurās izveidojušās nesaskaņas. Viņa atzina, ka gan vecāki, gan skolotāji bieži ir pārslogoti, un izteica cerību, ka konference kļūs par pamatu kopīgiem un ērtāk īstenojamiem risinājumiem un labākai nākotnei.
Līdztekus Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Liepājas Raiņa vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš uzsvēra, ka izglītības iestādes vadītājam ir izšķiroša loma tajā, cik atvērta un veiksmīga būs komunikācija skolā. Pēc viņa teiktā, no direktora attieksmes ir atkarīgs arī tas, kā jūtas skolotāji. Turklāt viņš minēja, ka tieši sarežģītas komunikācijas ar vecākiem dēļ aizvien vairāk pedagogu nevēlas uzņemties klases audzinātāja pienākumus.
Strautiņš arī norādīja, ka reizēm vecāki noklusē informāciju, kas skolai būtu svarīga, lai palīdzētu bērnam, tādēļ bērns nesaņem sev nepieciešamo atbalstu. Viņš uzsvēra, ka sadarbības pamats ir uzticēšanās un aicināja vecākus vairāk uzticēties skolām, piebilstot, ka neviens skolotājs bērnam nenovēl ļaunu.
Pasākuma laikā tika parakstīts sadarbības memorands starp izglītības politikas veidotājiem un sociālajiem partneriem par ilgtermiņa sadarbību vecāku un skolu sadarbības stiprināšanā un izglītības vidē pastāvošo problēmjautājumu vienotā risināšanā.
Memorands, kurā iekļauti seši sadarbības punkti, paredz apņemšanos veidot un stiprināt cieņpilnu dialogu, uzlabot informācijas apmaiņu, sabalansēt pušu lomas un veicināt cieņpilnu attieksmi arī publiskajā telpā.
Šodien "Hanzas peronā" Rīgā notiek pirmā vecāku un skolu sadarbības konference "Pamats", ko rīko Latvijas Vecāku organizācija.
Konferences mērķis ir veidot ilgtermiņa platformu, kur vecāki, pedagogi, skolu vadītāji un izglītības politikas veidotāji var diskutēt par bērnu izglītībai būtiskiem jautājumiem un meklēt kopīgus risinājumus.
Konference pulcē ap 400 dalībnieku no visas Latvijas, tostarp pašvaldību, nevalstisko organizāciju un citu izglītības jomas partneru pārstāvjus. Pasākuma centrā ir pamatizglītības posms no 1. līdz 9. klasei, īpašu uzmanību pievēršot vecāku un skolu sadarbībai, bērnu labbūtībai un mācību procesam.
Pēc rīkotāju sacītā, Latvijā līdz šim trūcis regulāras un strukturētas platformas, kur vecāki varētu pilnvērtīgi iesaistīties diskusijās par izglītības jautājumiem. Lai gan "ar ciešu ģimenes un skolas sadarbību sākas stiprs pamats bērna nākotnei", praksē to nereti apgrūtina nepietiekama komunikācija, atšķirīgi priekšstati par izglītību un laika trūkums.
Konferences programmā paredzētas ekspertu lekcijas un diskusijas, kā arī iespēja dalībniekiem savstarpēji tikties un apmainīties ar pieredzi. Turpmāk šāda konference varētu notikt katru gadu, aktualizējot dažādus izglītības jautājumus.
Pasākums notiek no plkst. 10 līdz 14.
Konferenci rīko Latvijas Vecāku organizācija, to atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Rīgas pašvaldība un SIA "Latvijas mobilais telefons".
