Viena no būtiskākajām sarunas tēmām bija Lielvārdes teritorijas plānojums un pilsētas attīstības iespējas nākotnē. Sapulces dalībnieki sprieda par to, kur un kā būtu iespējams attīstīt jaunu dzīvojamo apbūvi. Iedzīvotāji uzsvēra, ka ir jādomā ilgtermiņā – pat ja šobrīd konkrētās teritorijās būvniecība nenotiek, būtu vērtīgi jau plānojumā paredzēt iespējas nākotnes attīstībai. Kā piemērs tika minēta teritorija starp Austriņu ceļu un Edgara Kauliņa aleju, kas, pēc iedzīvotāju domām, varētu būt piemērota dzīvojamās apbūves attīstībai. Tika apspriesti arī iedzīvotāju priekšlikumi par atpūtas teritoriju saglabāšanu. Piemēram, Avotu rajonā iedzīvotāji rosinājuši daļu teritorijas saglabāt kā parka zonu, jo tā būtu piemērota vieta rekreācijai un brīvā laika pavadīšanai, nevis daudzstāvu apbūvei. Pašvaldības pārstāvji norādīja, ka jebkuras izmaiņas lielā mērā ir atkarīgas no zemes īpašnieku iniciatīvas un arī iedzīvotāju ierosinājumiem.

Satiksmes drošība un velotrase

Īpaša uzmanība sapulcē tika pievērsta satiksmes drošībai, īpaši gājēju kustībai un apgaismojumam Parka ielā, virzienā uz Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolu un no šīs skolas pa Dravnieku ielu līdz Lāčplēša ielai. Pašvaldības pārstāvji lūdza iesniegt konkrētus ierosinājumus, lai varētu uzsākt šī jautājuma risināšanu. Tika aktualizēts jautājums par iespējām pašvaldībai organizēt transportu bērnu nokļūšanai uz un no nodarbībām Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolā un Sporta centrā. Ogres novada pašvaldības pārstāvis Gints Sīviņš skaidroja, ka pašvaldības pienākums ir nodrošināt transportu skolēniem uz obligātās izglītības iestādēm, kā arī norādīja, ka Ogres novada Izglītības pārvaldē šobrīd tiek izvērtēti sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumu maršruti. Ja iedzīvotāji iesniegs konkrētus priekšlikumus, šo jautājumu var nodot izvērtēšanai.

Tika apspriesti arī jautājumi, kas saistīti ar graustu sakārtošanu, kā arī būvniecību Daugavas krastā un tauvas joslu.

Diskusijas izvērtās par velotrases (pump track) izbūvi, kas paredzēta aiz Lielvārdes Kultūras nama pie Saules ielas. Jaunieši snieguši savu redzējumu un ierosinājumus, ir radušies jautājumi, vai pie trases plānots uzstādīt soliņus, apgaismojumu, nožogojumu. Gints Sīviņš skaidroja, ka šobrīd ir izstrādāta skice un svarīgi saprast, vai iedzīvotāji atbalsta šādu ideju un arī vietu, kur to ierīkot. Kad tiks saņemti ierosinājumi, nākamais solis būs projektēšana, pašu būvniecību paredzot nākamajā gadā, ja tam tiks atvēlēti līdzekļi pašvaldības budžetā. Viņš arī norādīja, ka soliņš un apgaismojums ir jāparedz, tikai nav zināms, vai to varēs izbūvēt reizē ar trasi, vai vēlāk, bet nožogojuma visdrīzāk nebūs, jo šī plānota kā atvērta, brīvas pieejas telpa un drošības dēļ, lai jaunieši nesavainotos. 

Runājot par velo infrastruktūras attīstību, lielvārdieši šobrīd aicināti paust viedokli, kur Lielvārdē būtu vispiemērotākā vieta veloremonta stacijas ierīkošanai. 

Bibliotēka, pils un piestātne

Sanāksmē tika apspriesti arī jautājumi par bibliotēkas un jauniešu ēkas būvniecību Lielvārdes centrā. Šobrīd top darba uzdevums tās projektēšanai. Pašvaldības budžetā paredzēti līdzekļi arī Lielvārdes parka attīstībai, kas ietver pilsdrupu iekonservēšanu un gājēju-veloceliņa izbūvi. Šobrīd tiek domāts par labākajiem risinājumiem. Darba kārtībā ir arī Lielvārdes Andreja Pumpura muzeja digitalizācijas projekts, kas paredz ievērojamus modernizācijas pasākumus, šogad plānots izstrādāt projektu. Notika diskusijas arī par Uldevena sentlatviešu pils attīstību. 2024. gada jūlijā dome lēma, ka šī pils ir saglabājama kā nozīmīgs latviskās identitātes objekts Eiropas kultūrtelpā, un oktobrī to pārņēma no mākslinieka un novadnieka Agra Liepiņa. Pils ir nodota «Zilo kalnu attīstības aģentūras» apsaimniekošanā. Šī gada februārī aģentūra pils atjaunošanai saņēma «Latvijas Valsts mežu» dāvinājumu – 130 m3 zāģbaļķu. Šobrīd, pirms atjaunošanas projekta izstrādes, tiek apspriesti labākie risinājumi. 

Sapulcē tika uzklausīta arī vietējā iedzīvotāja Dāvja Kaufmaņa iniciatīva attīstīt ūdens tūrismu Lielvārdē, ierīkojot nelielu pasažieru kuģīša piestātni Daugavā. Dāvis skaidroja, ka projekts paredzētu gan publiskus, gan privātus izbraucienus ar kuģīti pa Daugavu, piedāvājot arī audio gida stāstījumus par Lielvārdes vēsturi, dabu un apkārtni. Projekta sākotnējā iecere paredz astoņus metrus garu kuģīti ar aptuveni 20 pasažieru vietām, apsildāmu salonu un nolaižamām žalūzijām, lai to varētu izmantot dažādos laikapstākļos. Papildus idejai par kuģīti tika minēta arī iespēja attīstīt piekrasti kā atpūtas zonu – piemēram, labiekārtot peldvietu, piedāvāt SUP dēļu un katamarānu nomu, nelielu elektrolaivu nomu. Paredzētā piestātnes vieta būtu Daugavas krastā netālu no vietas, kur agrāk atradusies vecā kuģīša stāvvieta, taču nedaudz tālāk līcī, kur kuģītis varētu droši piebraukt pie krasta. Idejas mērķis ir ne tikai jauns tūrisma piedāvājums, bet arī kopumā padarīt Daugavas piekrasti pievilcīgāku un dzīvāku gan pilsētas viesiem, gan pašiem lielvārdiešiem. Šo ideju atzinīgi vērtēja gan Iedzīvotāju padome, gan pašvaldība. Tika nolemts turpināt sadarbību, lai ideja varētu gūt reālas aprises.

Iespējas iedzīvotāju iniciatīvām

Sapulces laikā iedzīvotāji tika aicināti aktīvi izmantot arī pašvaldības piedāvātās līdzdalības iespējas un līdz 31. martam iesniegt idejas līdzdalības budžeta projektu konkursā.

Lielvārdes Iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Ingars Zagorskis norāda, ka viens no galvenajiem saziņas kanāliem ar lielvārdiešiem šobrīd ir sociālie tīkli – padomei ir izveidota Facebook grupa, kurā ikviens var uzdot jautājumus, izteikt viedokli vai iesniegt idejas. Iedzīvotāji savas idejas var nodot, rakstot uz e-pastu . Tiek domāts arī par alternatīviem komunikācijas veidiem, lai sasniegtu tos iedzīvotājus, kuri internetu vai sociālos tīklus nelieto. Tiek apspriesta ideja par fiziskas pastkastītes izveidi kādā viegli pieejamā vietā pilsētā, kur iedzīvotāji varētu atstāt savus ierosinājumus rakstiskā veidā. Precīza pastkastītes atrašanās vieta vēl tiek izvērtēta. Pēc I. Zagorska teiktā, līdz šim padome kopumā saņēmusi apmēram piecpadsmit jautājumu vai ierosinājumu, un tie ir ļoti dažādi – sākot no konkrētām problēmām atsevišķās ielās līdz plašākiem jautājumiem par pilsētas attīstību. Viņš atzīst, ka ne visi iedzīvotāji zina par padomes pastāvēšanu, tādēļ viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir kļūt redzamākiem un regulāri informēt sabiedrību par savu darbu. Tiek apsvērta arī informācijas izvietošana uz publiskā ekrāna pilsētas centrā vai citos komunikācijas kanālos. Padomes galvenais uzdevums, kā uzsver tās priekšsēdētājs, nav pieņemt lēmumus vai veikt izpildvaras funkcijas, bet gan kalpot kā saiknei starp iedzīvotājiem un pašvaldību – apkopot iedzīvotāju viedokļus, virzīt aktuālos jautājumus tālāk un sekot līdzi tam, lai idejas vai problēmas nonāktu līdz risinājumiem. «Jo vairāk iedzīvotāji redz, ka viņu ierosinājumi tiek uzklausīti un jautājumi virzās uz priekšu, jo lielāka kļūst arī uzticēšanās un vēlme pašiem aktīvāk iesaistīties pilsētas dzīvē,» ir pārliecināts I. Zagorskis.