Laulību sezona, šķiet, seko pašas dabas ritējumam – līdz ar pavasari un siltāka laika iestāšanos dzimtenē atgriežas gājputni, tiek vītas ligzdas un pacietīgi sagaidīta jaunā paaudze, bet cilvēku pasaulē sākas aktīvākais ģimeņu dibināšanas laiks. Pavasara nogalē laulību skaits pieaug, bet vasarā kāzu sezona sasniedz pilnbriedu. To apliecina arī statistika – maijā Ogres novadā reģistrētas 40 laulības, jūnijā – 47, jūlijā jau 71, bet augustā plānotas 60. Tiesa, lai arī ne tik aktīvi, tomēr kāzu sezona turpinās arī septembrī un oktobrī, iespējams, tādēļ, ka tad tā iegūst vēl kādu priekšrocību – aiz zāles stiklotās sienas redzamie koki iekrāsojas zeltainos toņos, kļūstot par vēl skaistāku ceremonijas fonu.

Ogres novadā laulības reģistrē gan Ogrē, gan Lielvārdē, un laulību skaits pēdējos trīs gados Ogres novadā saglabājies vairāk nekā četru simtu apjomā, kas ir ļoti augsts salīdzinājumā ar citu novadu dzimtsarakstu nodaļām. 2024. gada laikā no 1. janvāra līdz 1. augustam te laulības reģistrēja 218 pāru (visa gada laikā – 448), 2025. gadā – 228 pāri (gada laikā – 405), bet šogad – 225 pāri, no kuriem 15 – ārpus nodaļas telpām jeb izbraukumā. Izbraukuma laulības reģistrē Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Guna Baiko. Ogres novadā ārpus nodaļas telpām pāri visbiežāk izvēlas laulāties viesu namā «Ievu līcis» vai «Rēzijas» Tomē, viesu namā «Liepu laipas» Tīnūžos, šogad arī lavandu dārzā Tīnūžos, nereti mājās vai brīvā dabā – piemēram, Zilajos kalnos. Jūlijā vien novadā reģistrētas 9 izbraukuma ceremonijas. Kopējā Ogres novada laulību statistikā iekļautas arī baznīcās noslēgtās laulības – gada pirmajos septiņos mēnešos tur laulājušies 17 pāru, turklāt astoņi no tiem – jūlijā. Šogad laulību vietu lokam pievienojusies arī jaunā Ikšķiles baptistu draudze, kur laulību ceremonijas vada tās garīdznieks, ilggadējais baptistu mācītājs Elmārs Pļaviņš. Šogad slēgto laulību vidū 12 pāri bijuši tādi, kuros vīrs vai sieva ir citas valsts piederīgais, visbiežāk Krievijas, Ukrainas, Austrijas, arī Moldovas, Spānijas, ASV vai Filipīnu pilsoņi. 

Katram savs īstais brīdis

Izvēloties kāzu dienu, daļai pāru svarīgs ir ne tikai gadalaiks un nedēļas diena, bet arī zīmīga ciparu kombinācija – īpašie datumi joprojām spēj radīt īstu laulību bumu. Šogad īpašu jaunlaulāto interesi izpelnījās 26.06.2026. Ogrē šajā dienā tika reģistrēti 9 pāri. Pieprasījums bijis tik liels, ka vairāk ceremoniju vienā dienā nodaļa vairs nevarējusi uzņemt. Savukārt Lielvārdē šajā datumā laulību noslēguši vēl 6 pāri – tātad Ogres novadā kopumā vienā dienā reģistrētas 15 laulības. Pieprasīts bijis arī 08.08.2026. – Ogrē šajā dienā notika 7 laulību ceremonijas. Nākamais pieprasītais datums gaidāms 26.09.2026., šim datumam Ogrē jau pieteikušies 5 pāri.

Laiki, kad laulībā bieži stājās 18, 19 vai 20 gadu vecumā, ir pagājuši – tik jauni pāri Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā sastopami reti, un, kā norāda nodaļas vadītāja Vita Leimane, ierastais laulību vecums ir no 23 gadiem uz augšu. Toties mīlestībai nav vecuma robežas – šogad viens no vecākajiem līgavaiņiem bijis 80 gadu vecs, bet viņa izredzētā aptuveni desmit gadu jaunāka. Netrūkst arī pāru, kuri laulību nolemj reģistrēt pēc daudziem kopā nodzīvotiem gadiem – bez viesiem un svinīgas ceremonijas, vien juridiski sakārtojot attiecības kabinetā. Savukārt citi laulībā dodas atkārtoti – šogad reģistrētas arī trešās un ceturtās laulības, tomēr par izteiktu tendenci to nevarot saukt.

Ogres novads savu pievilcību kā laulību noslēgšanas vieta nav zaudējis – te savu «jā» saka ne vien vietējie, bet īpaši daudz arī rīdzinieku un pāru no Pierīgas – Salaspils, Ropažiem, Ādažiem, Mārupes, Ķekavas un citām vietām. Gadās pat laulību reģistrācijas dienas, kad starp jaunlaulātajiem nav neviena Ogres novada iedzīvotāja. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos no 225 noslēgtajām laulībām 135 vismaz viens no pāra bijis Ogres novada iedzīvotājs, savukārt 90 laulībās abi bijuši no citām pašvaldībām. Tātad aptuveni četrās no desmit Ogres novadā noslēgtajām laulībām abi jaunlaulātie ir citu pašvaldību iedzīvotāji. Viens no iemesliem, kādēļ pāri laulībām izvēlas tieši Ogri, ir arī Dzimtsarakstu nodaļas gaišās un mūsdienīgās telpas. Lai gan nodaļa tajās mājo jau piecus gadus, sajūsminātas atsauksmes joprojām nākas dzirdēt bieži. Kāds fotogrāfs, pirmoreiz ienākot zālē, atzinis, ka šādām vajadzētu būt visām dzimtsarakstu nodaļām – gaišām, vieglām un nepārblīvētām, savukārt citi fotogrāfi, kuri savā darbā redzējuši daudzas laulību ceremoniju vietas, Ogres zāli novērtējuši kā vienu no skaistākajām. Arī viesu iespaidi ir ne mazāk krāšņi – kāds jaunā pāra tēvs no Rīgas, ienākot zālē, izsaucies: «Izcili!», citi telpas salīdzinājuši ar paradīzes dārzu vai pili, bet kāda jaunlaulāto māte pēc ceremonijas atzinusi, ka Ogres Dzimtsarakstu nodaļa esot skaistākā Latvijā. Arī paši ogrēnieši, vedot viesus apskatīt Ogres Centrālās bibliotēkas ēku, nereti iegriežas Dzimtsarakstu nodaļā un ar lepnumu izrāda tās gaišās, mūsdienīgās telpas.

Viena no būtiskākajām pārmaiņām laulību reģistrācijā pēdējos gados ir iespēja laulāties bez lieciniekiem. Kopš 2024. gada 1. jūlija divu pilngadīgu liecinieku klātbūtne vairs nav obligāta – pāris var laulāties divatā vai pēc savas izvēles pieaicināt vienu vai divus lieciniekus. Leimane stāsta, ka jaunlaulātie šo iespēju izmanto labprāt un ceremoniju bez lieciniekiem kļūst arvien vairāk. Piemēram, 8. augustā nodaļā laulību reģistrēja septiņi pāri, un tikai trim bija liecinieki. Savukārt lielākās kāzās ar radiem un draugiem tradīcija saglabājas un jaunlaulātajiem līdzās joprojām bieži stāv divi īpaši izvēlēti cilvēki.

Foto: Mūsdienās netrūkst pāru, kuri savu kāzu dienu izvēlas pavadīt tikai divatā, reizēm līdzi aicinot vien fotogrāfu. Kopš laulības noslēgšanai vairs nav obligāti nepieciešami liecinieki, šādu pāru kļūst arvien vairāk. Viņi uzskata – šī ir viņu abu diena, tādēļ par laulībām nereti iepriekš nepasaka pat tuviniekiem. Priecīgo vēsti paziņo vēlāk, bet īpašo notikumu nosvin divatā – restorānā vai dodoties ceļojumā

No jaunas ģimenes līdz dimanta kāzām

Varētu šķist, ka Dzimtsarakstu nodaļā tiek reģistrētas tikai laulības, taču ikdienas darbs sniedzas daudz plašāk – te reģistrē arī jaundzimušos un miršanas faktus, izsniedz izziņas un atkārtotas apliecības, strādā ar arhīvu un pieņem laulību iesniegumus. Ogrē jaundzimušos nereti reģistrē arī ģimenes no Rīgas un Pierīgas, kuras tieši Ogres slimnīcu izvēlējušās par sava mazuļa dzimšanas vietu, bet slimnīcas un pansionātu esamība nozīmē arī regulāru miršanas faktu reģistrēšanu, tāpēc svinīgās ceremonijas nevar ieplānot jebkurā laikā. Laulībām pārsvarā tiek atvēlētas piektdienas un sestdienas – piektdienās apmeklētāju pieņemšana beidzas pulksten 12 un tūlīt sākas ceremonijas. Lai spētu apmierināt lielo pieprasījumu, pāris seko pārim ik pēc pusstundas, bet no maija līdz oktobrim darbiniekiem jāstrādā pat trīs no četrām sestdienām. Piektdienās pāri biežāk izvēlas vienkāršāku ceremoniju ar ierakstītu mūziku, sestdienās – svinīgāku ar dzīvo muzikālo pavadījumu, taču nodaļa iespēju robežās pielāgojas pāru vēlmēm. Fotogrāfu jaunlaulātie izvēlas paši, savukārt mūziku nodrošina nodaļa, lai gan ceremonijās skanējusi arī pašu izvēlēta ģitāra, saksofons un pat arfa. Reiz zālē muzicējis ģitārists Kaspars Zemītis, citā reizē – saksofonists Roberts Martini. «Mēs esam atvērti. Arī mums pašām ir interesanti, ja reizēm ceremonija ir citāda,» saka nodaļas vadītāja. 

Dzimtsarakstu nodaļas uzmanības lokā ir ne tikai tie, kuri laulības ceļu vēl tikai sāk, bet arī pāri, kuri kopā nogājuši jau pusgadsimtu un ilgāk. Ogres novadā jau daudzus gadus tiek godināti 50 un 60 gadu laulības jubilāri. Šogad svinīgais pasākums notika jūnija sākumā Ogres Kultūras centrā, pulcējot astoņus pārus – septiņus zelta un vienu dimanta kāzu jubilāru pāri. Kamēr vieni Ogrē tikai saka savu pirmo «jā», citi pēc 50 vai 60 kopā pavadītiem gadiem apliecina, cik garš un piepildīts var būt laulības ceļš.

Diemžēl nodaļas redzeslokā nonāk arī šķirtās laulības – šā gada pirmajos sešos mēnešos saņemti 56 notāru vai tiesu paziņojumi par šķirtām laulībām, kuru reģistri glabājas nodaļas arhīvā. Šķiršanās iemesli tajos parasti netiek norādīti, taču Leimane atzīst – piecu gadu laikā paspējuši izšķirties arī tie, kuru laulība slēgta Ogres jaunajā zālē. Ceremonija skaistā zālē un īpašs datums attiecību ilgmūžību negarantē. Viņasprāt, viens no iemesliem, kāpēc laulības izjūk, ir neiecietība un nepietiekama otra cilvēka iepazīšana – tikai dažādās dzīves situācijās atklājas otra cilvēka raksturs, vērtības un spēja tikt galā ar grūtībām. Dzimtsarakstu nodaļas darbinieces pašas ar savu laulības pieredzi rāda piemēru jaunajiem pāriem. Nodaļas vadītāja nākamā gada 17. janvārī kopā ar vīru Ēriku atzīmēs rubīna kāzas – 40 laulībā pavadītus gadus. Ilgas kopdzīves pamatā, viņasprāt, ir sapratne, iecietība, pacietība un spēja sarunāties arī pēc strīdiem. Savukārt vadītājas vietniece Guna Baiko laulībā nodzīvojusi jau 42 gadus, bet vadītājas vietniece Valentīna Kābele šovasar nosvinējusi 45. kāzu gadadienu. Jaunlaulātajiem viņas novēl, lai arī pēc daudziem gadiem vienam ar otru joprojām būtu interesanti – lai netrūktu sarunu, kopīgu smieklu un no rīta gribētos otram uzsmaidīt. Un, protams, sava daļa ir arī veiksmei – dzīvē sastapt cilvēku, ar kuru gribas un izdodas iet kopā cauri gadiem. «Tas jau ir veiksmes stāsts – ka tev dzīvē ir izdevies tādu cilvēku sastapt. Varēja taču arī nesastapt,» pārdomās dalās nodaļas vadītāja.

Leimane piebilst, ka šis ir īpašs gads arī Latvijas dzimtsarakstu sistēmai – aprit 105 gadi, kopš civilstāvokļa aktu reģistrācijas funkcija tika nodalīta no baznīcas un uzticēta valsts izveidotajām dzimtsarakstu iestādēm. Līdz tam cilvēka svarīgākie dzīves notikumi – dzimšana, laulība un miršana – tika reģistrēti baznīcās. Savukārt kopš 1921. gada šo funkciju sāka pārņemt valsts izveidotā dzimtsarakstu sistēma. Jubileju Latvijas dzimtsarakstu nodaļu darbinieki šogad kopīgi atzīmējuši, pulcējoties kolēģiem no visas Latvijas. Savukārt Ogres Dzimtsarakstu nodaļas vēsture aizsākās 1922. gada 1. jūnijā.

Ir īstais laiks 

Tikko pēc laulības reģistrēšanas Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā sastopam Raivi un Sintiju Valerus. Viņš nāk no Alūksnes, viņa – no Madonas, bet šobrīd abi dzīvo Sauriešos. Ogri laulībām izvēlējušies skaistās Dzimtsarakstu nodaļas dēļ. «Skatījāmies bildes, un kopskats ļoti uzrunāja,» stāsta jaunlaulātie. Abi iepazinušies pirms pusotra gada internetā un jau pēc pirmā randiņa, uz kuru abi ieradušies apslimuši un ar iesnām, sapratuši, ka vēlas satikties vēlreiz. Decembrī Ziemassvētku ceļojumā uz Zakopani Raivis Sintiju bildinājis kalnos – pārsteigums bijis tik negaidīts, ka Sintija sākumā domājusi, ka viņš joko. Laulībām abi izvēlējušies 7. augustu vienkārši tāpēc, ka vēlējušies precēties augustā un šis datums bijis brīvs. Arī kāzas ir tikai viņiem abiem – par laulībām nezina pat radinieki, kuri jaunumus uzzinās pēc ceremonijas. Svētku dienu abi turpinās ar fotosesiju un restorāna apmeklējumu, bet augusta beigās dosies kāzu ceļojumā uz Albāniju. «Ja ir sajūta, ka blakus ir īstais cilvēks, tad vajag laulāties,» saka Raivis. Pēc desmit gadiem abi sevi redz kā laimīgu ģimeni ar bērnu, bet par vienu no stipru attiecību pamatiem uzskata sarunāšanos. «Cenšamies visu izrunāt un neaiziet gulēt apvainojušies,» piebilst Sintija.

Foto: Raivja un Sintijas Valeru «jā» Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā. Laulību ceremoniju vada Valentīna Kābele

Svarīgākais – spēja sarunāties

Andrejs un Maija Karpovi dzīvo Saulesdārzā, Tīnūžos, bet viņu kopīgais stāsts sācies pirms astoņiem gadiem Rīgā, kur abi strādājuši ātrajā ēdnīcā «McDonald’s». Andrejs ir Maijas draudzenes brālis. Kādu laiku abi pastrādājuši kopā, pēc tam ceļi pašķīrušies, līdz vēlāk atkal satikušies un sagājuši kopā. Bildinājums noticis šā gada martā Tenerifē pie jūras. Andrejs izvēlējies īsto brīdi un pasniedzis gredzenu, taču Maija smej, ka pilnīgs pārsteigums tas tomēr neesot bijis: «Neviens vīrietis taču neko nevar paslēpt. Pēc uzvedības jau nojautu, ka kaut kas tāds varētu būt.» Ogres Dzimtsarakstu nodaļu abi izvēlējušies gan tāpēc, ka tā ir tuvu mājām, gan skaistās vides dēļ. Pirms tam apskatījuši fotogrāfijas internetā, un iepatikusies gaišā, mūsdienīgā zāle un skats aiz logiem. «Te ir skaisti un viegli, nav smagnēji. Negribējās sajūtu, ka precamies 18. gadsimtā,» joko jaunlaulātie. Augustā viņiem piedāvāti divi brīvi datumi, no kuriem abi izvēlējušies 7. augustu. Laulību dienā Andrejam un Maijai līdzās ir tikai vecāki, bet nākamajā dienā Siguldā paredzēta ballīte, savukārt kāzu ceļojumā abi dosies septembrī. Nākotnē viņi vēlas kopīgu ģimeni, bērnus un ceļojumus. Bet recepte, lai laulība būtu ilga, viņuprāt, sākas ar spēju sarunāties: «Jāklausās vienam otrā. Ja ir problēma, nevajag to turēt sevī.» Abi arī uzskata, ka ar laulībām nav jāsteidzas – nevajag precēties pārāk jauniem vai tad, ja par savu izvēli vēl nav īstas pārliecības.

Foto: Andreja un Maijas Karpovu īpašais «jā». Laulību ceremonijai pāris izvēlējies Ogri – gan tāpēc, ka tā ir tuvu abu mājām Tīnūžos, gan gaišās un mūsdienīgās laulību zāles dēļ. Jaunlaulātos īpaši uzrunājis skaistais skats un sajūta, ka šeit viss ir viegls un mūsdienīgs. Šajā dienā viņiem līdzās ir tikai vecāki, bet jau nākamajā dienā Siguldā paredzētas kāzu svinības plašākā lokā. Laulību ceremoniju vada Valentīna Kābele 

Laulības – noslēpums

Kāds pāris no Rīgas savu laulību Ogrē izvēlējies paturēt noslēpumā – par to pagaidām nezina ne radi, ne draugi. Uz ceremoniju abi ieradušies tikai kopā ar fotogrāfu. «Šī ir mūsu diena, gribējām to divatā. Kamēr fotogrāfs apstrādās bildes, neviens neko nezinās. Kad būs skaistas fotogrāfijas, aizsūtīsim,» stāsta jaunlaulātie, kuri vēlas palikt anonīmi. Kopā viņi ir jau piecus gadus, bet iepazinušies internetā. Lai gan abi ir rīdzinieki, laulībām izvēlējušies Ogri – internetā redzētās fotogrāfijas uzrunājušas, turklāt pirms kāzām abi atbraukuši apskatīt vietu klātienē. «Salīdzinot ar Rīgu, te ir daudz skaistāk,» viņi atzīst. Kāzu dienu pāris turpinās divatā restorānā, bet īpašs ceļojums jau piedzīvots – abi ar jahtu devušies braucienā pa Baltijas jūru. Interesanti, ka Ogre viņus uzrunājusi ne tikai kā laulību vieta. Pēc desmit gadiem abi sevi, iespējams, redz dzīvojam tieši šeit – savā dzīvoklī. Patīk zaļā vide, skaistā apkārtne un arī dzīvošanas izmaksas šķiet pievilcīgākas nekā Rīgā. Savukārt uz jautājumu, kas jādara, lai nenonāktu līdz laulības šķiršanai, vispirms viņi ar smaidu atbild: «Neprecēties!» Jaunais vīrs gan piebilst, ka pieci kopā nodzīvoti gadi, viņaprāt, ir pietiekami ilgs laiks, lai iepazītu un pārbaudītu attiecības un pieņemtu lēmumu par laulību.

Laulības Ogres novadā 2026. gadā skaitļos

225 – laulības reģistrētas pirmajos septiņos mēnešos

71 – laulība reģistrēta jūlijā, kas šovasar bijis aktīvākais kāzu mēnesis

60 – laulības plānotas augustā

15 – laulības noslēgtas vienā dienā, 26.06.2026. 

90 – laulībās abi jaunlaulātie bijuši no citām pašvaldībām (40% no visām)

15 – laulības notikušas ārpus Dzimtsarakstu nodaļas telpām jeb izbraukumā

17 – pāri laulājušies Ogres novada baznīcās

12 – laulībās viens no jaunlaulātajiem bijis citas valsts pilsonis

80 – vecākā līgavaiņa vecums šogad

56 – notāru un tiesu paziņojumi par laulības šķiršanu 6 mēnešos