Bēgšana no laukiem
Pēdējā laikā presē un arī sabiedrībā paceļas balsis par lauku jaunatnes pārmērīgu aizplūšanu uz pilsētu. Bieži šie bēgļi tiek raksturoti kā vieglprātīgi, vieglu dienu meklētāji, kuru vienīgā tieksme ir doties uz pilsētu un tur meklēt vieglākus dzīves apstākļus. 

Vairākas reizes šim jautājumam pievērsta nopietna uzmanība, apskatīti arī iemesli, kas pamudinājuši lauku jaunatni atstāt tēva pelēko sētu un doties uz pilsētu. Ir arī izvērtēti lauku jaunatnes dzīves apstākļi, un šo rakstu autori mēģinājuši ieskatīties lauku jaunatnes dvēselē un saprast viņu centienus. 

Nevar noliegt, ka, atstājot tēva sētu un dodoties uz pilsētu, jaunieši vienā, otrā vai pat daudzos gadījumos rīkojas vieglprātīgi, neapdomājot, ko pilsētā darīs, kādu vietu spēs ieņemt. Bieži pilsētā darbu neatrod, papildina jau tā lielās bezdarbnieku rindas un padara savu stāvokli vēl grūtāku. 

Vispār runājot, darbu atrast pilsētā bez plašām pazīšanām un augstām ieteikšanām ir ļoti grūti. Valsts iestāžu darbinieku štats jau ir pilns, ierēdņu armija pārāk liela, un valsts domā daudzas vietas likvidēt un ierēdņu skaitu samazināt (pēc Tautas labklājības ministrijas projekta – pat par 25%). Tātad pilsētā radīsies vēl jauni bezdarbnieki, kuriem darbu atrast būs vieglāk nekā tikko no laukiem ieradušamies jauniešiem, kam pilsētas dzīve un apstākļi ir pilnīgi sveši. 

Privātās iestādēs arī mājas iespējas dabūt nodarbošanos ir mazas. Kā jau zināms, tagad, pieņemot jaunus darbiniekus, prasa pazīšanās. Šī «onkuļu būšana», lai cik nosodāma tā arī nebūtu, pie mums tomēr ir ieviesusies ļoti plašā mērā. Tātad izredzes pavisam mazas. Atliek vienīgi tā sauktais «melnais darbs». Bet arī te jau ir strādnieku pārprodukcija. Pilsētā jau tā ir tik daudz bezdarbnieku, ka nezin, ko ar viņiem iesākt un kur rast tiem nodarbošanos. Tādēļ atrast darbu pilsētā ir gandrīz neiespējami. 

Lielākā daļa jaunatnes dodas no tēva mājām prom tā iemesla dēļ, ka dzīve tēva sētā tiem kļuvusi neciešama. Jaunatne pārdzīvo dziļu jūtu lūzumu, jo tā saduras ar vecās paaudzes dzīves uzskatiem un tradīcijām. Saimnieks savam dēlam neatļauj veikt pat mazāko mēģinājumu. Bieži vecie lauksaimnieki saimnieko pēc sen novecojušiem paņēmieniem un sūdzas par grūtiem laikiem, bet dēlam vai meitai neatļauj neko pārmainīt. 

Protams, jaunatne, kura ir tik atsaucīga pret visu jauno, nevar ar to samierināties. Drīz sākas strīdi, nesaskaņas, kas beidzas ar to, ka jaunieši spiesti atstāt dzimto sētu. Vecākā paaudze, kura bieži uzstājas kā tiesātāja, lai apdomā pati savu izturēšanos. Lai viņa dod jaunajiem saimniekiem un saimniecēm vairāk brīvības — tad arī šī tagad tik plaši izplatītā lauku jaunatnes bēgšana uz pilsētām mitēsies. Tad laukos radīsies arī vairāk sabiedrisko darbinieku, un pati dzīve būs labāka un skaistāka. Bet līdz tam jābrīdina jaunatne: pirms jūs sperat šo soli, labi apdomājiet tā sekas, tāpat pārdomājiet arī savu izturēšanos. Tad būs mazāk pārpratumu, un tēva sēta nebūs ar smagu sirdi jāatstāj. Neaizmirstiet, ka dzīves pamats ir darbs. Un šis darbs cilvēku visur – visvienalga, kur viņš arī neietu – dara laimīgu.

                 D. W.

Mazpilsētu ārstu konflikts ar slimo kasēm

Šinīs dienās izcēlies ass konflikts starp slimo kasu savienību un lauku un mazpilsētu ārstu biedrību. Kādu laiku atpakaļ Kurzemes ārsti, ņemot vērā slimo kasu slikto materiālo stāvokli, līdz minimumam pazeminājuši savus honorārus ar noteikumu, ka, ja kasu materiālais stāvoklis uzlabosies, honorārs būs paaugstināms. 

Kasu stāvoklis uzlabojās, bet kases savu solījumu nepilda un visus vecos ārstus atlaida. Vidzemes ārsti saņem honorārus pēc apmēram trīs reizes augstāka tarifa nekā Kurzemes ārsti. Ārstu biedrība gribējusi panākt, un arī Vidzemes ārsti bijuši ar mieru atteikties no daļas savu honorāru, lai tikai paceltu Kurzemes ārstu algas. Pa to laiku Kurzemes slimo kases pieņēmušas jaunus ārstus un sākušas tiem maksāt augstākus honorārus nekā iepriekšējiem. Lauku ārstu biedrība tagad izsludinājusi boikotu. Nesen Tautas labklājības ministrijā notika apspriede ar slimo kasu piedalīšanos, bet slimo kasu pārstāvji apspriedi atstāja. Tāpēc lauku un mazpilsētu ārstu biedrība izsludina pret slimo kasēm boikotu un turpmāk slimo kasu dalībniekus pieņems tikai kā privātpacientus. Biedrības apvieno 300 ārstu.

                           L. L.