Otrdiena, 21.10.2025 23:17
Severīns, Urzula
Otrdiena, 21. oktobris, 2025 08:39

Iz pagājības. Šī diena pirms 86 gadiem avīzē (21.10.1939.)

OVV
Iz pagājības. Šī diena pirms 86 gadiem avīzē (21.10.1939.)
Foto: OVV
Otrdiena, 21. oktobris, 2025 08:39

Iz pagājības. Šī diena pirms 86 gadiem avīzē (21.10.1939.)

OVV

Kā Ogres vācieši gatavojas aizceļot
Arī Ogrē dzīvo krietns vāciešu skaits, ko skar repatriācijas jautājums, kādēļ arī Ogres pilsētā redzama kravāšanās un gatavošanās aizbraukšanai. Interesanta ir parādība, ka tikai nedaudzi vācieši atklāti gatavojas, lielākā daļa sakravājas un klusām pārdod nevajadzīgās mantas. Liela daļa Ogres vāciešu sakās nebraukt un visas pazīmes arī rāda, ka tie tiešām nebrauks. No pazīstamākiem vāciešiem noteikti brauks: namsaimnieks Rūberts no Upes prosp. 1, Treimane no Zvaigžņu ielas 6, Kēzbergs no Bērzu alejas 4, Kloots no Zaķu ielas, Klinklāvi, Ogres dzirnavu līdzmantinieks Zonners ar meitu, prof. Frēzes ģimene no Rožu ielas, drogu veikala īpašnieki Vipkes, namsaimnieks Fuchsbergs un citi. Klinklāvi jau izpārdod pansijas iekārtu, Vipkes tāpat jau izpārdevuši savas mantas, arī citi dara to pašu. Vēl droši nav zināms, ko darīs pansijas turētājs Fīrhufs. Vāciešu aizbraukšana Ogrē atstās arī zināmā mērā labvēlīgu iespaidu. Vesela pilsētas Jaunā parka daļa līdz šim nevarēja uzplaukt tādēļ, ka tās gruntsgabali piederēja vācu tautības pilsoņiem, kas par tiem prasīja nesamērīgi augstu maksu un paši atkal nespēja apbūvēt.

No Ķeguma brauc ap 20 vāciešu. 

Līdz ar citiem vāciešiem uz Vāciju brauc ap 20 Ķeguma būvdarbos nodarbināti vācieši, ar Sentaba sekretāru Bricki un tā palīgu Fogeli priekšgalā, vairāki grāmatvedības darbinieki u. c. 

Kā ogrēniešiem un pļaviņiešiem jārīkojas ar izceļojošo vāciešu dzīvokļiem. 

Rīgas apriņķa priekšnieks M. Treijs uzdevis visiem Ogres, Siguldas un Pļaviņu pilsētu namsaimniekiem izceļotāju atbrīvotos dzīvokļus un veikalu telpas pieteikt attiecīgos apriņķa policijas iecirkņos, izpildot anketas, kas tur saņemamas. Atbrīvotos dzīvokļus un citas telpas varēs noīrēt tikai ar apriņķa priekšnieka atļauju. Ogrēniešiem šīs lietas kārtojamas Rīgā, apriņķa priekšnieka kanclejā, Lāčplēša ielā 24, dz. 5.

Jauna Ogres pilsētas vecākā stāšanās darbā 

4. oktobrī plkst. 12 jaunieceltais Ogres pilsētas vecākais Jānis Ozoliņš pārņēma amatu no līdzšinējā pilsētas vecākā Heinricha Salenieka-Neimaņa. Pārņemšanas aktā bez Ogres pilsētas valdes locekļiem un pilsētas valdes darbiniekiem bija aicināti piedalīties arī pilsētas ārsts J. Cīrulis, pilsētas veterinarārste E. Dzelde, pilsētas policijas uzraugs H. Kazaiers un pilsētas pamatskolas pārzinis J. Palēns. Nododot amatu pilsētas vecākam J. Ozoliņam, līdzšinējais pilsētas galva H. Salenieks-Neimanis novēlēja jaunajam pilsētas vecākam «labākās sekmes pašvaldības darbā un labklājību personīgajā dzīvē», — norādot, ka jaunais pilsētas vecākais amatā stājas tādā brīdī, kad Latviju, kaut arī netieši, skar lielie starptautiskie notikumi. Atbildot novēlējumiem, pilsētas vecākais Jānis Ozoliņš teica: «Centīšos Ogres pilsētu tālāk veidot par vienu no Latvijas daiļākajām pilsētām, jo izdaiļojot kādu no mūsu zemes stūrīšiem, mēs izdaiļojam mūsu zemi. Pilsētas vecākā amatu uzņēmos tāpēc, ka mīlu sabiedrisku darbu. Darbu uzņemoties zināju, ka darbs prasīs grūtību pārvarēšanu. Bet grūtības mani nebaida.»

Ogre rudens skaistumā 

Patlaban Ogres pilsēta, tās apkārtne un Ogres upes krasti greznojušies visā rudens skaistumā, kas ir viena no krāšņākām Ogres rotām. Saulainās dienās sevišķi neaizmirstamu skatu dod Bērzu aleja, kas ir viss viens zelts! Gājējam tīri neomulīgi brist pa mīksto zeltīto lapu paklāju. Citur atkal aci valdzina citas rudenīgās krāsas. Jo sevišķi jauki skati ir no visiem Ogres kalniem, kuros liela daļa koku jau nobirdinājuši savu vasaras un rudens rotu un tā caur to zariem pavērušās tās gleznainās ainas, ko vasarā aizsedza lapu vaiņagi. Tālēs zaļos priežu un egļu mežos spilgti izdalās zeltaino bērzu sveces, jo bērzi ir tie, kas visilgāk lepojas ar savām rudens balvām. Skaidrās dienās no Bāku kalna caur zaru starpām paveras brīnišķīgs skats uz Ķeguma pusi un vispār Daugavu.