Ceturtdiena, 25.04.2024 16:09
Bārbala, Līksma
Pirmdiena, 25. septembris, 2023 22:07

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša atzinīgi vērtē pašvaldības paveikto izglītības jomā

Ogresnovads.lv
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša atzinīgi vērtē pašvaldības paveikto izglītības jomā
Pirmdiena, 25. septembris, 2023 22:07

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša atzinīgi vērtē pašvaldības paveikto izglītības jomā

Ogresnovads.lv

Piektdien, 22. septembrī, Ogres novadā viesojās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, lai kopā ar novada pašvaldības vadību – domes priekšsēdētāju Egilu Helmani un priekšsēdētāja vietnieku Gintu Sīviņu –, Ogres novada pašvaldības Sociālo un veselības jautājumu komitejas vadītāju, deputāti Daci Kļaviņu, Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītāju Igoru Grigorjevu un citiem pašvaldības speciālistiem pārrunātu izglītības nozari un tās attīstību novadā.

Vizītes ietvaros ministre tika iepazīstināta ar izglītības nozari novadā – pašreizējām izglītības iestādēm, pagājušā mācību gada rezultātiem, pašvaldības paveikto gan izglītības, gan interešu izglītības attīstībā, kā arī par skolotāju un bērnu labizjūtas noskaidrošanu un veicināšanu.

Viens no nozīmīgākajiem īstenotajiem projektiem ir jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas izbūve, kuru I. Grigorjevs salīdzināja ar magnētu, kas pievelk jauniešus. Savstarpējā konkurence motivē skolēnus mācīties un uzlabot savas sekmes, ko pierāda šajā mācību gadā izveidotās deviņas 10. klašu paralēklases. E. Helmanis uzsvēra, ka svarīgi ir izglītot jauniešus, jo tieši viņi veidos mūsu valsts nākotni. Nepieciešams veidot jaunus, kvalitatīvus pakalpojumus, tāpēc tika nolemts būvēt jaunu bibliotēku un jaunu skolu, nevis pielāgot šīm iestādēm esošās telpas.

Ķeipenes pamatskolā direktore Agnese Lepse iepazīstināja ar situāciju skolā un ar iespējām, ko tā sniedz – izbraucieni, nelielais skolēnu skaits klasēs, kas katram no viņiem ļauj pievērst lielāku uzmanību. Protams, arī mazajās skolās jānodrošina kvalitatīva izglītība, lai pēc to beigšanas skolēni būtu tikpat konkurētspējīgi kā bērni no lielajām pilsētas skolām. A. Lepse uzskata, ka mazo skolu slēgšana nav pareizs lēmums. Viņa arī atzīmē, ka 7.-9. klašu likvidēšana un pāriešana uz 1.-6. klašu moduli tikai samazinās skolēnu skaitu, piemēram, vecāki, kuriem ir vairāki bērni no dažādām klašu grupām, vedīs viņus uz lielo skolu, tāpat tas saasinās jautājumu par pedagogu trūkumu. “Šobrīd ir grūti strādāt un kaut ko plānot, jo gan skolēniem un viņu vecākiem, gan izglītības iestāžu darbiniekiem ir liela neziņa – būs vai nebūs skola –, un tas būtiski ietekmē viņu dzīves ritmu,” uzsvēra A. Lepse.


A.Čakša piekrita, ka stabilitātei ir ļoti liela nozīme, kā arī nepieciešama skolu dažādība, jo ne katram skolēnam der liela skola, ne katram maza skola. Taču ministre uzsvēra, ka galvenais ir izglītības kvalitāte, kas nav saistīta ar skolas lielumu – arī lielajās skolās pedagogi un darbinieki strādā pēc labākās sirdsapziņas. Liela nozīme ir skolas direktoram – vai viņš, sadarbojoties ar pedagogiem, spēj attīstīt skolu, uzlabot izglītības kvalitāti.

Aizstāvot nepieciešamību saglabāt mazās skolas, E. Helmanis uzsvēra, ka to loma ir ne tikai izglītošanā, bet tai ir arī kultūras un socializēšanās funkcija, kas savā veidā satur pagastu.

Viesojoties Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolā, tika akcentētas problēmas, kas ir aktuālas daudzās lielajās skolās, piemēram, mazas telpas gan skolēniem, gan pedagogiem, neatbilstoša ventilācijas sistēma, tehnoloģiskā aprīkojuma trūkums.

Ministre apmeklēja arī Ogres Valsts ģimnāziju, pozitīvi novērtējot paveikto. Skolas direktore Inna Zeņkeviča iepazīstināja ar jaunās skolas stiprajām pusēm – mācību vide, jauni pedagogi, tai skaitā četri vīrieši, dalība dažādos projektos, kā arī jautājumiem, kas būtu jārisina arī valstiskā līmenī, piemēram, nepieciešamās tehnoloģijas, sadarbība ar augstskolām, pedagogu slodžu sabalansētība.

E. Helmanis un G. Sīviņš atzīmēja, ka pašvaldība ir ieguldījusi lielus finanšu līdzekļus vispārējās un interešu izglītības sakārtošanā. Šobrīd būtu nepieciešams lielāks valsts atbalsts. Veiksmīgs piemērs ir izglītības pārvaldes kā atsevišķas iestādes izveide, ar kuru sadarbojieties, tiek meklēti risinājumi un iespējas, kā veicināt izglītības nozares attīstību.

Pēc vizītes ministre atzinīgi novērtēja pašvaldības paveikto, taču arī Ogres novadā tāpat kā citās pašvaldībās ir daudz izaicinājumu – kvalitatīva izglītība katram bērnam, neatkarīgi no tā, kurā izglītības iestādē skolēns mācās. Kā lielu ieguvumu visam novadam viņa atzīmēja jaunās ģimnāzijas un bibliotēkas ēkas izbūvi.

Savukārt E. Helmanis ir gandarīts, ka pašvaldības paveiktais tiek novērtēts un atzīmēts kā pozitīvais piemērs. “Mēs veiksmīgi parādījām, ko esam paveikuši, kā arī akcentējām problēmas, tai skaitā, kurām būtu lielāka uzmanība jāpievērš tieši valstij.”

Informācijai

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir izstrādājusi skolu reformu plānu, kas paredz, ka kvantitatīvie kritēriji 1.-6. klašu grupā būs rekomendējoši un pašvaldības varēs izdarīt izņēmumus, tomēr šajā izglītības pakāpē nebūs atļauts organizēt apvienotās klases. Savukārt 7.–12. klašu posma skolām kritēriji būtu obligāti un par skolu atrašanās vietām lemtu valsts. Klašu lielums būtu atkarīgs no tā, kurā no trim grupām ir pašvaldība – pašvaldībās ar mazāku skolēnu blīvumu klases būtu mazākas, citur – lielākas. Pret šādu ieceri ir daudz iebildumu gan no Latvijas Pašvaldību savienības, pašvaldībām un izglītības iestādēm. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir par skolu reorganizāciju 7.–9. klašu grupā – vai par to būtu jālemj valstij vai pašvaldībām.

{gallery}Caksas vizite Ogre{/gallery}