Lidojums gaisa balonā
Uz simtgadnieku salidojumu pošas arī rīdziniece Velta Bormane. Viņa savu simto gadskārtu nosvinēja pagājušā gada 7. novembrī. Veltas kundzes meita Antra Liepiņa stāsta, ka drošībai izmanto SOS aproci, jo mamma dzīvo viena, bet visādi citādi viņa pati tiek galā ar sadzīvi, iet uz veikalu, iepērkas. Mammai esot pirkumiem paredzēta mugursoma, tajā viņa saliek iegādāto un – uz mājām.
Savu deviņdesmit devīto dzimšanas dienu Veltas kundze vēlējās atzīmēt ar lidojumu gaisa balonā. Domāts – darīts! Ciemos no Ņujorkas ieradies mammas brālēns, astoņdesmit gadus vecs kungs, un kopā ar radiem kāpuši grozā Siguldā. Pilots sacījis, ka viņa pieredzē Velta bijusi vecākā dāma, kuru vizinājis. “Mamma nav bailīga un grib piedalīties visur. Lidojums viņai patika, no augstuma nebaidās. Lidojām siltā augusta dienā, un mamma pilotam prasīja, vai tad ātrāk nevarot. Pēc lidojuma – viss, kā pienākas: iedeva diplomu, baudījām šampanieti,” atceras Antra Liepiņa.
Veltas kundze dzimusi Jelgavā, uz Rīgu atnākusi sešpadsmit gadu vecumā. Strādājusi poligrāfijas nozarē, telegrāfā. Gribējusi stāties Mākslas akadēmijā, bet dzīvē – kā jau dzīvē. Antra Liepiņa par mammu saka: “Viņa ir stipra sieviete. No tās paaudzes, kas mācījās un māk izdzīvot.”
Veltas kundzes meita pastāsta, ka viņas vecmammas māsa nodzīvojusi vairāk nekā simt gadu, bet citus ilgdzīvotājus gan nezinot. Veltas kundzei ir trīs mazbērni un divi mazmazbērni. Bet par došanos uz simtgadnieku sanākšanu viņa filozofiski teikusi: “Ja jau uzaicināja, tad jāiet!”
Jau ceturtais
Šis būs jau ceturtais Latvijas simtgadnieku salidojums, tā vadmotīvs – sasaukšanās ar jauno paaudzi. Pirmais salidojums notika 2017. gadā Rundāles pilī un simboliski tika saistīts ar Latvijas valsts simtgadi, aizsākot tradīciju godināt simt gadus sasniegušos vai tuvu šim vecumam esošus Latvijas iedzīvotājus. Pēc gada sekoja otrais salidojums, 2019. gadā – trešais. Kovidpandēmija šo tradīciju piebremzēja. Nu laiks ceturtajam!
Par pasākumu ir informētas visas Latvijas pašvaldības, un līdz šim atsaucīgākās bijušas Latgalē, kā arī Saldus un Siguldas novada pašvaldība. Daudzi simtgadnieki piesakās paši, daudzus piesaka bērni, radinieki, kaimiņi vai paziņas, stāsta rīkotāji. Redzams, ka cilvēki grib svētkus, un jūtams, ka bērni lepojas ar saviem vecākiem.
Viena no pasākuma rīkotājām ir Judīte Kulačkovska. Viņa stāsta par aizkustinošiem gadījumiem. Piemēram, sirsnīga ziņa saņemta no Gulbenes, kur skolēni pieteikuši savu klases audzinātāju un viņas dzīvesbiedru. Vienam – deviņdesmit septiņi gadi, otram – deviņdesmit astoņi. Pašlaik simtgadnieku pasākuma dalībnieku vidū esot daudz skolotāju un leģionāru – vecās raudzes cilvēku, kuri tiešām izgājuši caur uguni un ūdeni.
Salidojuma laikā tiks atklāta simtgadniekiem veltīta fotoizstāde, tiek filmēti video par pasākuma dalībniekiem. Salidojuma režisors ir mūziķis un kordiriģents Arvīds Platpers.
Latvija – desmitniekā
Mūsu pašu priekšstatos, iespējams, par simtgadnieku valsti uzskatām Japānu. Pirms pāris gadiem Uzlecošās saules zemē simtgadnieku skaits pirmo reizi pārsniedzis deviņdesmit divus tūkstošus, bet pērn – jau deviņdesmit piecus tūkstošus. Par pasaulē vecākajiem dēvēti gan simt divdesmit divus, gan simt četrdesmit sešus, gan simt sešpadsmit gadus sasnieguši cilvēki dažādās valstīs.
Mūsu valsts Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā bija simt sešdesmit viena sieviete, kas sasniegusi deviņdesmit deviņu gadu vecumu, un tikai divdesmit septiņi vīrieši, kas sasnieguši šādu vecumu. Pirms dažiem gadiem, pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, Latvija tika ierindota devītajā vietā pasaulē pēc simt gadu un vecāku iedzīvotāju skaita. Tolaik Latvijā bijis apmēram pustūkstotis iedzīvotāju, kas vecāki par simts gadiem.
Viens no mūsu zināmākajiem simtgadniekiem bija skatītāju mīlētais aktieris Ēvalds Valters. Latvijas patriots, latviešu strēlnieks, tulkojis franču autoru darbus, ar pseidonīmu Ints Baltarājs sarakstījis poēmu “Rusiāde”.
Horeogrāfe un indiešu sakrālo deju dejotāja Vija Vētra šogad 6. februārī nosvinēja simt otro dzimšanas dienu. Māksliniece to sagaidīja savās mājās Ņujorkā. Bet savai simtajai dzimšanas dienai par godu māksliniece dejoja Latvijā, kad pirmizrādi piedzīvoja deja “Ievainots gājputns” ar viņas pašas horeogrāfiju un jubilārei veltītu komponista Artūra Maskata mūziku.
Ārvalstu mediji raksta, ka šogad 26. janvārī simt devīto jubileju nosvinēja Kanādā dzīvojošā latviete Margrieta Tuklers. Otrā pasaules kara laikā viņa kopā ar ģimeni emigrēja uz Zviedriju, pēc tam – uz Kanādu. Viņai joprojām patīkot dziedāt, un kundze labprāt vingrojot atbilstoši veselības stāvoklim.
Starp citu, 2023. gadā ārzemju un pašmāju mediji informēja par Kanādā dzīvojošo latvieti Margaretu Romanu, kura togad svinēja savu simt vienpadsmito dzimšanas dienu. Līdz simt septiņu gadu vecumam Margareta patstāvīgi dzīvoja pati savā mājā, vēlāk pārcēlās uz aprūpes namu. Šogad februārī, mēnesi pirms simt trīspadsmitās gadadienas, viņu apmeklēja žurnālisti, un Romanas kundze sacīja, ka cilvēks nekad nav tik vecs, lai neiemācītos kaut ko jaunu. Viņas ilgās un laimīgās dzīves noslēpums esot atvērtība jaunu lietu apguvei. Viņa ir vecākā iedzīvotāja Kanādā.
Par savējo varam saukt arī latviešu sportisti Margrietu Otlani, kura 1912. gada oktobrī piedzima Valkā. Mūžības ceļā viņa devās 2020. gada janvārī Amerikas Savienotajās valstīs simt astotajā mūža gadā.
