Trešdiena, 28.01.2026 15:44
Kārlis, Spodris
Trešdiena, 28. janvāris, 2026 10:31

Jauns gads, jaunas sarunas par grāmatām

Liene Kainaize, Ciemupes bibliotēkas vadītāja
Jauns gads, jaunas sarunas par grāmatām
Foto: Pexels/Ciemupes bibliotēkas lasītāju klubiņš «Dalies priekā»
Trešdiena, 28. janvāris, 2026 10:31

Jauns gads, jaunas sarunas par grāmatām

Liene Kainaize, Ciemupes bibliotēkas vadītāja

Kāds bijis Ciemupes bibliotēkas lasītāju klubiņa «Dalies priekā» 2025. gads? Dalībniekiem tika ieteiktas 43 grāmatas, notika 9 pasākumi, un to kopējais apmeklējumu skaits bija 70.

Ziemā kopā lasījām Ketrinas Mejas «Ziemošanu», vasarā izvēlējāmies kādu no trimdas latviešu literatūras darbiem, rudenī devāmies ekskursijā uz Ikšķiles pilsētas bibliotēku. 2025. gada čaklākā lasītāja Ciemupes bibliotēkā – Mudīte Tumša ar 136 grāmatām.

Lai 2026. gadā lasīšanu padarītu aizraujošāku vai atvieglotu nākamās lasāmvielas izvēli, bibliotēkas vadītāja ir sagatavojusi izaicinājumu (piemēram, izlasi grāmatu, kura tulkota no igauņu valodas, grāmatu ar ilustrācijām vai arī grāmatu, kuras nosaukumā ir skaitlis, u. c.).

Māra S. iesaka Maijas Krekles grāmatu no Vakara romānu sērijas «Lai nu kurš tas būtu». Galvenā varone ir seniore, kura pārdzīvo par dēla šķiršanos, tāpēc mēģina izdomāt, kā likt pārdomāt. Šajā gadījumā redzams, ka mamma ļoti mīl savu dēlu, bet sāk jau izskatīties pēc pāraprūpes. Aizraujoša un ar humoru.

Džūlsas Veikas grāmatā «Notinghilla sniegā» ir stāsts par jaunu sievieti, kura operā spēlē altu. Privātajā dzīvē palīdz savai ģimenei, jo dzīvo viena un visi uzskata, ka viņai ir laiks un tāpat nav ko darīt. Nemāk pateikt nē, tādējādi atstāj novārtā savu dzīvi. Romantisks stāsts ar labām beigām.

Madara lasīja Madeleines Martinas «Noslēpto grāmatu sargātāju». Tā kā ir lasījusi daudz grāmatu par šo un līdzīgām tēmām, šī tomēr neuzrunāja, jo viņa līdz galam nenoticēja sižetam un tā atrisinājumam. Vēsturisks romāns par pagrīdes bibliotēku Varšavā Otrā pasaules kara laikā. 

Ir lasījusi Frīdas Makfadenas «Mājkalpotājas» triloģiju un aizgāja uz filmu kinoteātrī. Diemžēl vīlās un saprata, ka režisors ir izvēlējies iekļaut daudz tādu lietu, kas nav grāmatās tik izteiktas, lai pievilinātu publiku. 

Ieva izvēlējās lasīt ciemupieša Dāvja Ādama «Atmiņu paradīzi», jo gribēja uzzināt ko vairāk par vietu, uz kuru pārcēlusies dzīvot. Garš vēstures periods, ne tikai šīs vietas, bet arī visai Latvijai nozīmīgi notikumi lasāmi šajā dienasgrāmatā. Nekas jau nemainās, kā pirms 100 gadiem, tā tagad cilvēki pārdzīvo par to pašu un uzskata, ka dzīves ritms ir pārāk straujš. Autoram bija trīs klašu izglītība, bet tik skaisti raksta, pasaka labas lietas ar dziļu domu. 

Māra J. dalījās priekā par Virdžīnijas Lejiņas grāmatu «Reizēm. Vienmēr. Nekad.». Tai viņa dod Gada grāmatas titulu. Lasīja ar tādu prieku, nav samākslota, bet kā no dzīves, skaisti dabas apraksti. Noteikti vēlreiz izlasīs. Autorei būtu jāuzņem kā seriāls vai filma šī grāmata un pašai jābūt režisorei. 

Dzintra iesaka Danutas Butrimas «Div’ par maz, trīs par daudz». Bija aizraujoši lasīt, kā meitene nevar izvēlēties starp diviem puišiem, brīžiem jau kaitināja, bet gribējās lasīt tālāk, lai zinātu, kā beidzās. 

Rūtai sanācis tā, ka pēdējās trīs grāmatas, ko izlasīja, visas bija saistītas ar grāmatām vai bibliotēku. Haruki Murakami «Pilsēta un tās nedrošie mūri» par bibliotēku un meiteni, kura strādā citā bibliotēkā. Baudījusi katru teikumu, ne vienmēr saprotot visu, ko rakstnieks vēlējies pateikt, jo daudz filozofijas, bet tas netraucējis. Lindas Nemieras «Aizliegtais grāmatu klubs» par grāmatu klubiņu – viena no mīļākajām latviešu autorēm, ļoti patīk, kā raksta, un mistika, ko iepin sižetā, un Īvijas Vudsas «Pazudusī grāmatnīca» par pazudušu grāmatnīcu, laba izklaide, it īpaši, ja esat bijuši Dublinā. Visas bija ļoti labas, un iesaka tās izlasīt.

Liene izlasīja Nikolā Ozano «Biblihigianse jeb Kādas grāmatas noslēpums». 

Šo grāmatu ieraudzīja Rīgas grāmatu svētkos, kur Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apmeklēja konferenci. Ejot gar grāmatu galdiem, sajuta skaistas smaržas. Izrādās, šai grāmatai tika radīts aromāts (latviešu parfimēra Nõrtean «Liblium»), kur viena no notīm ir tinte. Iegādājās gan smaržas, gan grāmatu. Dokumentāls stāsts par pirmo «Latviešu–franču» vārdnīcu, tā iznāk 1941. gadā. Iesieta audumā, tāpat kā vārdnīca, un uz vāka redzama kontūra, cik liela tā bija. Aizraujoša, ar intrigu kā detektīvstāsts, bet arī ļoti iedvesmojoša un skumja.

Nākamā tikšanās klubiņā 2. februārī.

2025. gada lasītāko grāmatu «Top 5»

1. Dace Judina. «Speķa pīrādziņš bez mīklas» 

2. Dace Judina. «Atnāciet rīt!»

3. Andra Rušmane-Vēja. «Spītnieki»

4. Māra Saleniece. «Mēs. Atmiņu drumslas»

5. Virdžīnija Lejiņa. «Reizēm. Vienmēr. Nekad.»

mceu_5910416611769588972367.jpg