Nepārmetiet sekmju rezultātus

“Mēs,  tālmācības skolu pedagogi, esam sašutuši un nespējam saprast IZM izvirzīto mērķi – likvidēt tālmācības skolas. Kā karogs pa priekšu visai šai kustībai tiek vicināti zemie rādītāji valsts pārbaudes darbos. Kādēļ, neuzdodot jautājumu “Kāpēc?”, tūliņ tiek kritizēta tālmācības skolu kvalitāte? Vai kāds ir painteresējies, kāpēc bērni no dienas skolām tik lielā skaitā pāriet uz tālmācību, kas patiesībā viņiem ir pāriešana no vieglāka mācību procesa uz grūtāku, jo prasa lielu disciplīnu un organizētību? Kas spiež tūkstošiem bērnu pamest savu skolu un meklēt iespēju izglītību turpināt citādā veidā?” šādus jautājumus uzdod Guna Rīmane.

"Ir būtiski nodalīt labo tālmācību, kur ir labi rezultāti no tās, kur rezultāti nav apmierinoši. Ja aizliedz tālmācību, “tad tiktu pazaudēta šī labā un kvalitatīvā tālmācības daļa”," pauž "Universum" Mūzikas un mākslas vidusskolas direktors Andis Apsītis, kas tālmācību 1.-12. klasei jau piedāvā kopš 2018. gada. Viņš vērš uzmanību uz “zemūdens akmeņiem”, kurus ignorējot šobrīd skaļi tiek norādīts uz tālmācības it kā esošajiem graujošajiem iztrūkumiem.

“Piemēram, mācību rezultāti, kas šobrīd tik ļoti neapmierina deputātus. Tās ir sistēmas problēmas, kuras lielā mērā sakoncentrējas tieši tālmācībā, un kur ministrijai vai pašvaldībām iespējas ir ierobežotas. Valsts savu daļu nav izdarījusi un tieši tālmācībā šis problēmu spektrs saplūst – trūkstošie mācību un metodiskie materiāli, neesošā vienotā vīzija izglītības sistēmā. Mēs Latvijā esam gatavi ieguldīt miljonus monitoringā, lai pieskatītu, kā tas skolotājs cīnās. Tam līdzās ir arī sociālas problēmas, valodas jautājums, par kuru var teikt tā – atkal pārullē pāri reformu, bet cilvēki tam netiek līdzi,” asi norāda "Universum" direktors.

A.Apsītis jautā, ja tiks aizvērta tālmācības iespēja, kas vispār notiks ar izglītības sistēmu? "Daļa bērnu pāries uz tuvāko alternatīvu - mājmācību, bet tas, savukārt, nozīmē visu atbildību uz vecāku pleciem. Tam līdzās mājmācībai kā atbalsta programmai ir jābūt klāt katrai iestādei, kas piedāvā klātienes programmu. Tur būs atkal šī “bumbošanās” ar vietējām skolām. Vecāki staigās ar izstieptu roku, lai atrastu, ar ko sadarboties. Tālmācībā tomēr ir ar likumu iestrādāti sistematizēti atbalsta mācību materiāli un pieejami resursi. Īstermiņa risinājums, ko plāno panākt ar šo reformu nesniegs rezultātu,” skaidro tālmācības programmas nodrošinātājs, piebilstot, ka jau tapis tālmācību skolu veidots vienots datos balstīts vēstījums deputātiem.

Kuriem bērniem tālmācība ir vienīgā iespēja?

Tālmācības skolas dod iespēju vecākiem brīvi izlemt par variantu sniegt bērnam alteranatīvu izglītību. G.Rīmane norāda uz pamatojumiem, kādēļ pēdējos gados īpaši palielinās bērnu pieplūdums tieši tālmācības klasēs. Viņa min - vardarbība un mobings skolās augtin aug, mazo skolu likvidācijas rezultātā lielajās klasēs ar to ir grūtāk tikt galā, pārslogotie pedagogi arī nevar visur būt klāt un pārredzēt situācijas; atbalsta personāla nodrošināšanai iedalīts neatbilstoši mazs finansējums; parādās arvien vairāk bērnu, kuriem iekļaušanās skolas trokšņainajā burzmā rada grūtības un dara viņus nervozus, kuriem ir nepieciešama sava personīgā telpa, lai justos labi un spētu koncentrēties mācībām.

Kristīgā pamatskola “Ceļš” ir skola ar nelielu skolēnu skaitu, paredzēta ne vairāk kā 10 bērniem klasē. Pamatskola ir viena no tālmācības formas piemēriem, nodrošinot mācību stundas tiešsaistē, pieredzējušu pedagogu vadībā un kopā ar savu klasi. Direktore uzskata, ka skolēni te jūtas droši, jo valda ģimeniska atmosfēra.

"Mazā skolēnu skaita dēļ pedagogiem ir vieglāk pamanīt un izcelt bērnu stiprās puses, pievērst uzmanību vājākajām. Ja kāds iebildīs par socializēšanās trūkumu - bērni ir priecīgi satikties mācību ekskursijās un skolas pasākumos, kuru organizēšanā un vadīšanā paši aktīvi iesaistās."

Lūk, daži G.Rīmanes dotie piemēri par bērniem, kuri nevarētu pilnvērtīgi apgūt izglītību parastajā dienas skolā:

• Viens bērns ir ar izteiktiem nervu tikiem jeb Tureta sindromu, kas parastā skolā nevarēja mācīties vispār, vienkārši negāja uz skolu. Pie mums mācās ļoti labi un ar prieku, klasē pieņemts un atbalstīts.  
• Ir bērni, kas  nonākuši pie mums, jo savā skolā piedzīvoja vardarbību no vienaudžiem.
• Mūsu skolā nonāca bērns ar neiedomājami sliktu raksturojumu – absolūta patvaļa, nepaklausība, rupjība. Jau no pirmās stundas varam teikt, ka pie mums viņš ir pilnīgi cits bērns, mainījies par 100 procentiem.

Viņa uzsver - šādu piemēru ir ļoti daudz, bet visi šie nosauktie bērni tālmācības vidē jeb klasē ir ļoti mīlēti un pieņemti.

"Mūsu skolā ir vairāki skolēni ar dažādām veselības problēmām – gan fiziskām, gan mentālām. Mācību process Zoom platformā ļauj bērnam piedalīties stundā arī tad, ja viņš mēra garo ceļu pie ārsta vai atrodas ārstnieciskajā iestādē. Saslimušie bērni, ja vien pašsajūta atļauj, labprāt piedalās stundās tikai kā klausītāji, aktīvi neiesaistoties, jo tā ir iespēja sekot līdzi tam, ko mācās pārējie. Parastā skolā tie būtu nemitīgi stundu kavējumi un pārpūle, pēc tam sasteidzot apgūt nokavēto vielu un kārtojot neskaitāmos pārbaudes darbus.

Lielākajai daļai bērnu ar mentālajām veselības problēmām vai vienkārši ļoti jūtīgiem nav iespējams iekļauties parastajā skolā. Viņiem nepieciešams mazāks skolēnu skaits, klusums, miers, draudzīga, pieņemoša atmosfēra. Ir zināmi konkrēti citu tālmācības skolu absolventi, kuri būtu palikuši ar 6, 7 vai 8 klašu izglītību, ja savā krīzes brīdī nebūtu pārgājuši uz Tālmācības vidusskolu Rīgas komercskolu vai Tālmācības vidusskolu Rīgas 1.vidusskolu," atklāti stāsta "Ceļš" direktore un arī pievienojas viedoklim, ka "lēmums, kas būtiski ierobežotu vecāku iespējas nodrošināt saviem bērniem piemērotāko izglītības formu, nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā, kurā vecākiem ir tiesības pieņemt lēmumus par savu bērnu labklājību un izglītību.

Vāc vecāku parakstus

"Tālmācība nav tikai "mācības no mājām" – tā ir moderns, efektīvs izglītības veids, kas veicina pašvadītu mācīšanos, laika plānošanu un atbildību par saviem rezultātiem. Mazākas izmaksas valstij – esošās tālmācības skolas jau ir izveidotas, tajās strādā sagatavoti pedagogi un atbalsta personāls. Tās nav jāslēdz un jārada jauna sistēma klātienes skolās," teikts iniciatīvā "Manabalss" portālā, kur šobrīd notiek aktīva parakstu vākšana "Par tālmācības iespējas saglabāšānu pamatskolā". 

Pamatojumā izgaismots vēl viens aspekts, kurām ģimenēm tālmācība ir nepieciešama -  "bērniem, kas kopā ar ģimeni ģeopolitisku vai drošības apsvērumu dēļ devušies ārpus Latvijas, tālmācība ir vienīgais izglītības ieguves veids latviešu valodā; bērniem, kuru vecākiem darbs saistīts ar komandējumiem un ilgstošu darbu ārpus Latvijas – vienīgais veids, kā viņi var iegūt Latvijā atzītu izglītību un palikt kopā ar ģimeni, ir tālmācība; ģimenēm, kas dzīvo ārpus Latvijas – tālmācība palīdz saglabāt saikni ar latviešu valodu un kultūru, nodrošinot izglītības turpināšanu Latvijā."

Iniciatīvā tāpat skaidrots, ka attālinātā izglītība veiksmīgi darbojas daudzās valstīs, kur tai ir valsts atbalsts un kvalitatīvas tiešsaistes platformas. Īpaši labi attīstīta tā ir Austrālijā, Kanādā un ASV, kur tā kļuvusi par neatņemamu skolu sistēmas daļu. Šī izglītības forma nodrošina elastību un individuālu pieeju, kas ir būtiska bērniem ar īpašām vajadzībām, dzīvojot attālos reģionos vai ārzemēs. Lai gan izaicinājumi ir saistīti ar socializāciju un motivāciju, tie tiek veiksmīgi risināti, ja ir pieejams atbilstošs atbalsts un kvalitatīvi mācību materiāli. Aizliedzot tālmācību pamatizglītībā, tiek ignorētas šo bērnu vajadzības un tiesības uz kvalitatīvu izglītību atbilstoši viņu iespējām un apstākļiem.