Rinalda iesāka diskusiju un atzina, ka patiešām izbauda klusumu, bet, strādājot vidē ar dažādiem trokšņiem, ir jāmāk sevī atrast klusumu. Vīrs, pārrodoties mājās, jokojot, ka izslēgs klusumu, jo vēlas skatīties televīziju.

Daiga saka, ka daudz ir atkarīgs no tā, kādā profesijā strādā, ja viens strādā mežā, bet otrs sabiedriskajā sektorā, protams, ka vakarā vēlme pēc klusuma atšķirsies. Lika aizdomāties, ka arī troksnis ir piesārņojums.

Māra stāstīja, ka dzīvojusi tik tuvu dzelzceļam, ka pat logi drebējuši, bet bija pieradusi un netraucējis. Tas, ka jaunie vilcieni būs daudz klusāki, ir labi trokšņa piesārņojuma mazināšanai, tomēr bažas, vai cilvēki būs pietiekami uzmanīgi pie sliedēm. Pēc grāmatas izlasīšanas apzināti ieklausījās, cik daudz trokšņu var sadzirdēt gan mājā, gan ārā.

Rasma saprata autora vēlmi pēc iekšēja klusuma un vēlmi doties vienam ceļojumos. 

Madara atzina, ka nepatika grāmata, jo galveno domu varēja pateikt pāris lappusēs, nevis runāt vienu un to pašu, tikai ar citu piemēru no dažādiem aspektiem. Megija, kādu laiku dzīvojot bez dzīvniekiem, sapratusi, ka tomēr vēlas pozitīvo troksni, ko rada lolojumdzīvnieks. 

Varam censties troksni ierobežot vai tieši to radīt, tomēr ne viss ir atkarīgs tikai no mums. Vidusslānis salīdzinājumā ar zemāko slāni dzīvo klusākā vidē, jo var atļauties labākas kvalitātes sadzīves tehniku vai mājokli prom no trokšņa. Vientuļi cilvēki var dienām nedzirdēt «dzīva» cilvēka balsi, jo daudz pakalpojumu vairs nepieprasa tiešu kontaktu un sarunu. 

Nākamā kopīgi lasītā grāmata bija Leldes Stumbres «Karalis Līrs un viņa četras meitas». Lepnais vientuļnieks finansists Reins Kapkalns, izrauts nāvei no rokām, atgriezies no slimnīcas, taču nespēj pat piecelties no gultas. Nespēdams lasīt, viņš spiests caurām dienām klausīties meitu sarunas otrā istabā un pārdomāt savu dzīvi. Visu mūžu viņš vairāk paļāvies uz cipariem, nevis cilvēkiem; trīsreiz precējies un trīsreiz šķīries, īstu kaislību viņš piedzīvojis tikai vienreiz, kad kā košs tauriņš viņa sirdī ielidoja jaunā dziedātāja Iza...

Bija vēlme atkārtoti izlasīt Viljama Šekspīra «Karali Līru», lai labāk saprastu simbolismu grāmatā, jo lugā viņš nesaprata sieviešu psiholoģiju un pats no tā cieta.

Sasaucās ar «Klusumu trokšņa laikmetā», jo galvenajam varonim klusums bija svarīgs, lai varētu lasīt, un kaitināja, ja iztraucēja. 

Vairākām «Dalies priekā» dalībniecēm nepatika romāna struktūra, nav nodaļu, pārlec no tagadnes uz pagātni, no viena notikuma uz citu. 

Patika galvenā varoņa cieņa pret grāmatām, kā tās kopa, izvietoja plauktos un glabāja visu mūžu. Iestarpinājumi no klasikas darbiem, piemin konkrētas grāmatas, filologiem būtu interesanti pētīt šo darbu. Iesaka arī citiem to izlasīt.