Šobrīd tiek īstenots Eiropas Savienības atbalstīts «Life Osmo Baltic» projekts «Ekoloģiskā tīkla izveide lapkoku praulgrauža aizsardzībai Baltijā». Vienlaikus pērn un šogad notika projekts «No koka uz koku», kurā zemju īpašnieki varēja pieteikt DAP vecos un lielos kokus, kas potenciāli atbilst šīs vaboles dzīvesvietai, to bezmaksas izvērtēšanai un sakopšanai. Kopumā Latvijā tiks izpētīts un sakopts ap 400 koku un to piegulošo teritoriju (parki, alejas), kurās mīt šī aizsargājamā vabole (vai arī ir piemērota tai), tiks izstrādātas vadlīnijas šo vietu tālākai apsaimniekošanai. 

Nozīmīga dabas dzīvotne

«Jebkurš vismaz 70 gadu vecs koks ir ļoti nozīmīga dabas dzīvotne augiem, sēnēm un dzīvniekiem. Tas var būt arī mājas retai un aizsargājamai vabolei – lapu praulgrauzim, kas ir lietussargsuga, proti, ja tiek saglabātas dzīvotnes šai sugai, tiek nodrošināta arī daudzu citu sugu pastāvēšana. Līdz ar to ir svarīgi aizsargāt un kopt vietas, kur tā mīt, tātad arī Krapes muižas parku,» pirms sākt teritorijas sakopšanu, sanākušajiem talciniekiem skaidroja projekta koordinatores asistente Zanda Segliņa. Viņa atgādināja, ka projekta «No koka uz koku» ietvaros zemju īpašnieki tika aicināti pieteikt bezmaksas novērtēšanai un sakopšanai vecus un lielus lapu kokus ar stumbra apkārtmēru vismaz 3 metri (1,3 m augstumā no zemes). Kopumā pērn tika pieteikti ap 600 koku, bet izvēlēti – ap 200, arī šogad no 700 pieteiktajiem ap 200 tiks iekļauti sakopjamo sarakstā. Šobrīd gan vēl tiek dabā izvērtēti visi pieteikumi, kuriem bija jāpievieno ne tikai koka (vai vairāku) fotogrāfija, bet arī tā parametri, kā arī vietas apraksts, pamatojot, cik atbilstoša tā ir praulgrauzim. Arī uz Krapes muižas parku DAP darbinieki atbrauca un izvērtēja to, atzīstot, ka tā ir atbilstoša dzīvotne kukaiņiem, turklāt ir arī ainaviska un skaista, tāpēc tika iekļauta sakopjamo sarakstā. Praulgrauža esamība nav vienīgais un galvenais kritērijs, lai konkrēto teritoriju izvēlētos. Taču tā ir kā apliecinājums, ka šī vieta ir potenciāli laba, lai tas tur iemājotu.

To, cik lielas summas šim projektam atvēlētas, DAP pārstāve neatklāja, jo «tas saistīts ar ārējo iepirkumu» – proti, arboristu darba samaksai. Projekts nosaka, cik vietu jāsakopj, bet tas nenozīmē – ja zemes īpašnieks pieteicis 20, tad tie visi tiks sakopti. Tik lieli apjomi arboristam vienā vietā nav paredzēti. Lai tomēr padarītu vairāk, tiek rīkotas talkas, kā tas ir arī Krapē. Tas ļauj ne tikai sakopt vietu, bet arī iepazīt to. Lai izvēlētos, uz kurieni doties talkot, DAP un Pasaules dabas fondam ir kopēja iniciatīva «Daru labu dabai». DAP mājaslapā ir atrodams kalendārs šādu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju talkām, kas ir lieliska izdevība brīvprātīgi darīt labus darbus dabai, satikt domubiedrus, apgūt jaunas prasmes. Tā ir arī iespēja rīkot kolektīvu saliedēšanas pasākumus ārpus biroju telpām, norādīja projekta koordinatore Irisa Mukāne, 

Talcinieki no Latvijas Bankas

Arī Krapes muižas parks bija talkas vietu sarakstā, un uz to pieteicās braukt LB darbinieki. Viens no iemesliem, kāpēc izvēle krita uz šo vietu, bija tas, ka te darbojas biedrība «Krapes muiža», kas 2022. gadā ieguva atpazīstamības zīmi «Viedais ciems» un darbojas šajā teritorijā, rīkojot dažādus pasākumus. I. Mukānes ieskatā – ilgtspējīga domāšana, iespēja satikt mājražotājus un tūrismam draudzīga vide, visticamāk, bija tā pievienotā vērtība, kas uzrunāja LB kolektīvu. Viņi bijuši pārsteigti, ka šeit ir tik skaista vieta ar tādām dabas bagātībām.

Vaicāta, vai nejūtas kā savulaik dzejnieka Imanta Ziedoņa iedvesmotā «Dižkoku atbrīvošanas biedrība», – I. Mukāne piekrita, ka zināma misijas sajūta ir. Vai sabiedrībai ir interese par dižkokiem un to aizsargāšanu? Ir gan, bet vairāk gados vecākiem cilvēkiem. Iespējams, ka tas saistīts ar dziļāku kultūrvēstures izpratni vai personiskām atmiņām, piemēram, jaunības dienu zaļumballi, kas notika vecā parkā. Jaunāki ļaudis šobrīd nav tik ieinteresēti, taču tad, kad «viņus pieved klāt, rādi un stāsti, tad mainās attieksme», atzina I. Mukāne. Sestdien (OVV bija Krapē piektdien), kad būs LB darbinieki ar bērniem, arī mazākajiem talciniekiem tiks stāstīts par dabu un tās vērtībām. Starp citu, skolas arī labprāt atsaucas uz šādiem pasākumiem, kuros ir gan izglītojošā daļa, gan pēc tam arī pāris stundu darbošanās svaigā gaisā brīvā dabā. 

Bez Krapes muižas parka lielās liepas profesionālie arboristi sakops vēl divus, bet darba netrūks arī pārējiem sanākušajiem – pirmām kārtām likvidējot zem kokiem apaugumu (tās ir ātri augošu koku «jaunaudzes»), kas tos noēno un atņem gaismu un barības resursus. Šīs konkurences rezultātā vecajiem kokiem var atmirt vainags un tas pat var aiziet bojā. Šāds iznākums ir par skādi tur dzīvojošām radībām, arī praulgrauzim, kas mitinās koka atmirušajā daļā, nekādā veidā nenodarot kaitējumu tam. Tāpēc noteikti uzkopšana vajadzīga arī zonai ap liepu, kā arī tiks iezīmēta plašāka teritorija, kur vēl tas būtu darāms, teica Z. Segliņa, piebilstot, ka būs jādomā, kā turpmāk šo platību uzturēt kārtībā. Pēc talkā paveiktā būs vieglāk to izdarīt, jo apaugums tiks likvidēts. Viņa arī pieļāva, ka šis kukainis mīt ne tikai parkā, bet arī veco koku alejā, kas ir netālu no parka. «Ir būtiski, lai lielie koki šeit zaļotu arī turpmāk, jo no tiem ir atkarīga daudzu sugu, ne tikai praulgrauža, dzīvotspēja. Iespēja tuvāk piekļūt lielajiem kokiem, sakopta un ainaviskāka vide ir tīkamāka gan vietējiem ļaudīm, gan tūristiem,» uzsvēra projekta koordinatore Irisa Mukāne. Taču ne tikai dzīvie koki ir svarīga dabas ekosistēma, bet arī nokaltušie un kritalas ir dzīvesvieta daudzām sugām, tāpēc no tiem, ja tie neapdraud infrastruktūru un cilvēkus, nebūtu parkā jāatbrīvojas.

 Zemas izplatīšanās spējas

Vedinot aplūkot koku, kur zināms, ka tur pilnīgi noteikti mīt praulgrauzis, Z. Segliņa sacīja, ka nevajag iedomāties, ka vabole ir gatava dzīvot jebkurā kokā – tā ir ļoti izvēlīga, un kritalās tā noteikti negribēs iemājot. Turklāt tā ir ar slēptu dzīvesveidu – mūžs, kas ir 3–4 gadi, lielākoties paiet kāpura veidolā, barojoties no atmirušās koksnes. Tikai veicot pilnu attīstības ciklu, no kūniņas izšķiļas vabole, kurai lemts nodzīvot vēl divus līdz trīs mēnešus. Tā izlido no savas mājvietas ap Jāņiem, un tai ļoti patīk saules gaisma un siltums. Tāpēc ir svarīgi, lai koki būtu saules gaismai pieejami. Aizsargājams praulgrauzis ir arī tāpēc, ka tam ir zemas izplatīšanās spējas. Vabolīte var norāpot vienu kilometru (retāk 2 kilometrus, un pavisam reti «sprinteri» – līdz 4 kilometriem) uz koku, kur pāroties un veidot dzīvesvietu pēcnācējiem. Ideāli, ja vecie koki nav tālu jāmeklē, ja tie aug pietiekami plašā teritorijā, kur ir iespēja atrast sugas īpatni no citas populācijas, lai nenotiktu krustošanās tuvu radinieku starpā, kas noved pie ģenētiskām novirzēm. 

Kā tiek konstatēts, ka kokā dzīvo praulgrauzis? To uzrāda vaboļu atstātie ekskrementi, kuri atrasti arī Krapes muižas parka lielās liepas dobumā, kas ir netālu no zemes. Šo faktu apliecinājis arī entomologs, kurš izpētīja no šejienes ņemtos paraugus, kuros atrastā šā kukaiņa kāja bija vēl spēcīgāks pierādījums tā esamībai. Bieži vien liecība tam, ka konkrētajā vietā dzīvo tā vai cita radība, ir kukaiņu lamatās nokļuvušie īpatņi. 

Priecīga par talku bija arī Krapes pagasta pārvaldes vadītāja Inese Sandore – tas ir apliecinājums tam, ka ne tikai vietējiem ir svarīgs muižas vecais parks un tajā augošie vecie un lielie koki. Turklāt, izrādās, ka tajos mīt šāds dabas brīnums kā praulgrauzis. Krape vispār ir bagāta ar kokiem, arī tur, kur ir Mīlestības kalniņš – tur ozoli ir vēl varenāki nekā šeit. Tas pats sakāms par senatnīgajām liepām pie pagastmājas. Un kur vēl alejas, kas ir kā īpaša pieturzīme Krapes pagastā. 

Krapes muižas parks ir īpašs ne tikai ar dabas bagātībām, bet arī ar saviem pasākumiem, piemēram, Putnu dienām, kas notiek ar pašvaldības atbalstu. Tas viss veido kultūrvēsturisko telpu, bez kuras šī vieta nav iedomājama. Un vēl – svarīgi, ka te aktīvi darbojas biedrības. Piemēram, «Nāc kopā» pērn iztīrīja dabas taku no kritušajiem kokiem. Savukārt «Viedais ciems» ar savu darbošanos piesaista tūristus, tādējādi Krape kļūst arvien pazīstamāka. Krapē gan vienmēr bijuši aktīvi ļaudis. Galvenais, lai grib darboties. Un ir labi, ka arī šobrīd tā ir. Ir vieni, kuri darbojas biedrībās, ir, kas «Viedajā ciemā», ir, kas iedzīvotāju padomē. Raugi, arī savulaik te bija atšķirīgi domājošie, ne velti uzceltas divas baznīcas – pareizticīgo un luterāņu. Lai vai kā – prata sadzīvot kopā, piezīmēja I. Sandore. 

Atpazīstamības zīme – «Viedais ciems»

Talcinieku vidū bija arī «Viedā ciema» – «Krapes muižas» kopienas pārstāvis un Krapes ūdensdzirnavu īpašnieks Jānis Baltačs (viņa dzīvesbiedrei Vinetai bija uzticēts talciniekiem pēc darba sarūpēt spēcinošu zupu). Ogres novadā viņš un viņa domubiedri no vīna un sidra darītavas «Lauskis», tradicionālo instrumentu muzeja un instrumentu spēles apguves vietas «Skaņumāja» un «Aveņu Park(a)s» bija pirmie, kuri ieguva atpazīstamības zīmi «Viedais ciems». Esot gan katrs par sevi, piedāvājot savus pakalpojumus un produktus, taču vienlaikus – aicina cilvēkus uz šejieni kā vienots galamērķis – Krapes muiža, kas nav tikai nosaukums, jo saimniecības atrodas bijušajās muižas kompleksa ēkās. Šis zīmols, uz kuru sākotnēji pieteicās kā iedzīvotāju grupa, nevis biedrība (to izveidoja vēlāk, jo tas ļauj piesaistīt līdzekļus, piemēram, lielajiem pasākumiem), ir devis lielāku atpazīstamību, taču patiesībā tas radies jau, pirms iegūts šis statuss. «Viedā ciema» nominācija ir rezultāts tam, ka iets pa pareizo ceļu. Tiesa, tas mobilizēja, lika skaidrāk izvirzīt mērķus un to, ko turpmāk darīsim un ko nedarīsim, sacīja J. Baltačs, kurš joprojām saņemot komplimentus par kopienas prasmi sadarboties. Tas šķietot gluži normāli – cits citam izpalīdzēt. Pie krapiešiem braucot ciemos daudzi, lai gūtu pieredzi un zināšanas, arī tie, kuri pretendē uz «Viedā ciema» nosaukumu. Prieks, ka tie, kas ieguvuši šo atpazīstamības zīmi, ir izvēlējušies iet dažādus ceļus, vienlaikus turoties pie pašorganizēšanās principa un piesaistot arvien vairāk darboties gribošus ļaudis.

Runājot par muižas parku, J. Baltačs uzsver, ka – lai gan to apsaimniekot uzticēts biedrībai «Nāc kopā», tā sakopšanā iesaistās ne tikai tās biedri. It īpaši tas sakāms par pavasara un rudens talkām. Vēl dzīvīgāk te ir tad, kad parkā notiek trīs lielie pasākumi, ko rīko «Krapes muiža», – Sveču taka, kas notiek februārī, izgaismojot parka takas un celiņus no «Viedā ciema» saimniecībām. «Aicinām cilvēkus pie mums ciemos uz atvērto durvju dienu mūsu saimniecībās, lai uzzinātu, ko kurš dara,» paskaidroja J. Baltačs. Otrs pasākums ir zaļumballe jūnija sākumā. Trešais ir Krapes muižas svētki, kas ir augusta beigās vai septembra sākumā. Tie parasti ir ar plašu programmu gan lieliem, gan maziem, noslēgumā ir dejas, pie sevis tad atkal aicina ciemos Krapes muižas saimniecības.