Kā vienu no iespējamiem risinājumiem ministrs minēja tādu muzeju konsolidāciju, kuri veic vienas un tās pašas funkcijas. Tāpat būtu vērtējamas muzeju pārvaldības izmaiņas. Šajā kontekstā Puntulis atsaucās uz Rundāles pils muzeju, kas kļuvis par atvasinātu publisku personu. Ministra ieskatā, jānošķir kultūras institūcijas pēc to iespējām gūt pašu ieņēmumus, jo kapitālsabiedrību situācija atšķiras no muzeju, bibliotēku un arhīvu situācijas. Viņš pieļāva, ka nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas, kas ļautu kapitālsabiedrībām paturēt lielāku ieņēmumu daļu.

Savukārt kultūrizglītībā viens no finansējuma risinājumiem varētu būt lielāki vecāku līdzmaksājumi. Par cik tie varētu pieaugt, ministrs nenosauca, norādot, ka vispirms nepieciešama analīze.

Puntulis uzsvēra, ka iestājas par plaša kultūrizglītības iestāžu tīkla saglabāšanu. Viņaprāt, valsts pārvaldei izvirzītais uzstādījums būt mazai un efektīvai nav attiecināms uz kultūras nozari. "Es noteikti esmu pret mazu un efektīvu kultūras nozari. Kultūras nozarei ir jābūt plašai," sacīja ministrs, piebilstot, ka šis plašums sākas tieši kultūrizglītībā. Vienlaikus esot jāvērtē, kā finansējums sadalāms starp valsti, pašvaldībām un vecākiem.

Runājot par atalgojumu, Puntulis atzina, ka kultūras nozarē ir krīze, jo pēdējos gados algas nav augušas. Viņš apgalvoja, ka laikā, kad iepriekš vadījis Kultūras ministriju, atalgojums palielināts regulāri. Jautāts par kultūras nozares pārstāvju ieceri novembrī protestēt un iespējām nākamā gada budžetā panākt jūtamu finansējuma pieaugumu, Puntulis konkrētus solījumus nesniedza. Viņš to skaidroja ar neskaidrību par nākamās valdības sastāvu un to, vai pats piedalīsies budžeta sarunās. Ministrs norādīja, ka konkrētu summu nosaukšana būtu nekorekta pret iespējamo nākamo kultūras ministru, vienlaikus solot darīt visu iespējamo nozares stiprināšanai.