Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, tas ir, 50 deputāti, kas ir minimālais deputātu skaits jeb kvorums.

"Jaunajai vienotībai" (JV) Saeimā ir 25 deputāti, Zaļo un zemnieku savienības frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. "Apvienotajam sarakstam" (AS) ir 13 deputāti, Nacionālajai apvienībai - 12 deputāti, "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, no kuriem daži atbalsta valdošo koalīciju.

Debatējot par grozījumiem, AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars norādīja, ka, ja Saeima likumu pieņems, AS lūgšot Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam to atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Linda Matisone (AS) vērtēja, ka šis likums radīšot papildu birokrātisko slogu pašvaldībām. Turklāt, pēc Matisones vārdiem, paradoksāli esot, ka tas notiek laikā, kad valdība ir izveidojusi pat speciālu darba grupu birokrātijas mazināšanai.

"Daudziem bērniem tālmācība nav kaprīze, bet vienīgā iespēja iegūt izglītību. Piemēram, bērniem ar uzvedības traucējumiem, bērniem ar hroniskām slimībām vai bērniem, kuri dzīvo grūti sasniedzamās vietās, un arī bērniem, kuri klātienes skolā piedzīvo pazemošanu, vardarbību un mobingu," pauda Matisone, aicinot saglabāt tiesības vecākiem pašiem lemt par savu bērnu izglītošanu tālmācībā.

Deputāts Jānis Grasbergs (NA) paziņojumā medijiem pauž viedokli, ka izvēlētais risinājums nesniedzot skaidru atbildi uz jautājumu, kā tas reāli uzlabos izglītības kvalitāti.

"Neredzu, kā bērnu šķirošana un atļauju izprasīšana no pašvaldībām to spēs panākt. Tomēr regulējums caur pašvaldībām bija vienīgais risinājums, ko koalīcija bija gatava atbalstīt, un tas ļāva vismaz šādā veidā saglabāt iespēju vecākiem individuālos gadījumos aizstāvēt sava bērna tiesības turpināt mācības tālmācībā," klāsta Grasbergs.

Grasbergs arī vērš uzmanību uz tiesībsardzes Karinas Palkovas pausto, ka "tālmācības kā izglītības ieguves formas izslēgšana pamatizglītības pirmajā posmā rada bažas par izglītības sistēmas pieņemamību un spēju pielāgoties dažādām bērnu vajadzībām, turklāt no likumprojekta anotācijas nav secināms, ka bērna intereses būtu pienācīgi izvērtētas".

Grozījumu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Izmaiņas paredz aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija norāda, ka tās ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Tāpat šāds regulējums paplašinās iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē, uzsver komisijā.

Iecerēts, ka kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).

Grozījumos precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks MK.

Vienlaikus grozījumos tiek noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6. klasē plānots atļaut tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.