Patīkami, ka klubiņam pievienojas jauni dalībnieki.
Kristīne no Ogres mērķtiecīgi internetā meklēja kādu grāmatu klubu, jo, strādājot no mājām, audzinot meitu, izkritusi no aprites un vairs nezina, kas ir aktuāls literatūrā. Ir apņēmusies sākt vairāk lasīt, rādīt piemēru meitai, kura drīzumā mācīsies 1. klasē.
Māra J. neturēja sveci zem pūra un padalījās frēziju audzēšanas zināšanās, kā arī dalījās priekā par izlasīto Edvarta Virzas grāmatu «Straumēni», jo ar Lieknām ir attāli radinieki, bet šo darbu līdz šim nebija lasījusi. Grāmatai četras daļas: ziema, pavasaris, vasara, rudens. Lasīja lēnām, jo katrs vārds rūpīgi un ar sapratni jāizlasa, nevis garām ejot. Daudz epizožu atgādināja bērnībā darītos lauku darbus, pavasara plūdu laiku, kad lopi bija jāpārvieto uz šķūņaugšu. Iesaka visiem, nav jābaidās no šī klasikas darba.
Māra S. iesaka Marisa Vētras grāmatu «Karaļa viesi». Atceras no savas bērnības tēva plates ar Marisa Vētras mūziku, tāpēc mirklī, kad visas bibliotēkā paņemtās grāmatas bija izlasītas, izvēlējās tieši šo no sava grāmatplaukta. Par laiku, kad M. Vētra emigrēja uz Zviedriju. Lasīt ļoti aizraujoši, teikumu uzbūve atšķirīga no mūsdienās pierastās. Nolasīja divus fragmentus, viens no tiem par pieņemšanu pie Zviedrijas karaļa. Piemēram, sakot tostu, glāze jāpaceļ tikai līdz otrajai vestes pogai, augstāk ne. Zviedri bijuši ļoti atsaucīgi, palīdzējuši bēgļiem, tā viņu pieņēma darbā bibliotēkā, bet neko nelika darīt, tā nu lasīja grāmatas un saņēma naudu.
Dzintra iesaka Ingunas Dimantes «Paslēpes ar mirušo». Protams, kā jau detektīvā, šķetinot noziegumu, paveras drūmākā aina, bet ir interesanti lasīt jau piekto grāmatu, kur izmeklē Megija Celma.
Rinalda kautrējās atzīt, ko lasījusi, bet tas esot bijis tieši tas, kas vajadzīgs. Sofijas Kinselas «Šopaholiķes slepenā sapņu pasaule». Teicām, ka nav jākaunas par to, ko lasa, nav tādas grāmatu policijas, kas varētu aizliegt kaut ko lasīt, vienalga kāda vecuma vai dzimuma lasītājs esi. Ir arī visādu veidu grāmatu mīļotāji. Vieni pērk grāmatas, veido skaistas bibliotēkas, otri pērk grāmatas un tās lasa. Katrs pats izvēlas, kādam būt. Galvenā varone zina katru veikalu, pārzina ražotājus, atlaides, kas piestāv un ko vēl vajag pievienot kolekcijai. Vienā mirklī saprot, ka nu jau iepirkšanās kāre ir par traku, jo vairs nezina, kas atrodas skapī. Nolemj rīkot labdarības izpārdošanu. Protams, visgrūtākais ir izvēlēties, no kā atteikties, jo visam ir sentimentāla vai mākslinieciska, vai kolekcionējama vērtība. Rinalda atcerējās, ka pašai staigāšana pa lietotu apģērbu veikalu agrāk bijusi kā atpūta. Vienas dienas grāmata – kā iesāka, tā pabeidza. Toties dēlam 11. klasē bija jālasa Jāņa Jaunsudrabiņa «Aija». Grāmata bijusi ļoti nolietota, ar neizteiksmīgu vāku un dzeltenām lapām. Dēls centies lasīt, jo literatūras skolotāja piekodinājusi, ka būs pārbaudes darbs. Vairākas dienas mocījās, bet izdomāja risinājumu, jo atrada radio teātra iestudējumu, un beigās tīri priecīgs atzina, ka baigi laba tā Aija, bet Jānis gan bijis baigais muļķis.
Ieva uz bibliotēku atsūtīja meitu, lai samaina grāmatas un bibliotekāre iedod kaut ko pretī, jo zina viņas gaumi. Atzina, ka, ieraugot grāmatu vākus, Janas Veinbergas «Eņģeļa spārns» un «Mākoņaina nakts», skeptiski uz tām raudzījās. Romantiskais detektīvs, kur galvenie varoņi, privātdetektīvu pāris Stass un Lauma, palīdz psihologs Jorens. Pārsvarā lasa ārzemju trillerus vai detektīvus, bet, kā izrādās, dažreiz gribas to latviskumu, un grāmatas ļoti patika.
Tā kā Rinalda kautrējās no savas grāmatas, tad Ieva atzinās, ka bijusi uz Jāņa Skuteļa stāvizrādi, kur no sirds izsmējusies, jo kādreiz prasās atslēgties un nedomāt dziļi filozofiskas domas.
Lai silta vasara un laiks lasīt skaistas grāmatas! Tiekamies septembrī!
