Otrdiena, 16.04.2024 08:34
Alfs, Bernadeta, Mintauts
Ceturtdiena, 21. marts, 2024 08:41

Laimonis Paukšte: Mūzikas izglītība ir labākā papildu izglītība bērniem

Ogresnovads.lv
Laimonis Paukšte: Mūzikas izglītība ir labākā papildu izglītība bērniem
Ceturtdiena, 21. marts, 2024 08:41

Laimonis Paukšte: Mūzikas izglītība ir labākā papildu izglītība bērniem

Ogresnovads.lv

Birzgales Mūzikas skola šogad svinēs 30 gadu pastāvēšanas jubileju. Kopš pirmsākumiem tās direktors ir Laimonis Paukšte, kurš mūzikas instrumentu apguvi salīdzina ar vēl vienu valodu, kas sniedz daudzas turpmākajai dzīvei noderīgas iemaņas.

Birzgales Mūzikas skolai jau 30

Plašais mūzikas skolu tīkls Latvijā ir veidojies pagājuša gadsimta 80-tajos gados. Tā kā bija pieejams sabiedriskais transports, bērni brauca mācīties uz mūzikas skolām sava rajona centrā. Pēc to absolvēšanas daudzi izvēlējās mācības turpināt mūzikas vidusskolās. “Atalgojuma ziņā nebija starpības, kādā profesijā tu strādā. Ar iegūtu vidējo profesionālo izglītību alga par slodzi bija 75 rubļi, ar augstāko izglītību 120 rubļi. Līdz ar to jaunie speciālisti pēc mūzikas vidusskolu beigšanas bija labs pamats daudzu pilsētu mūzikas skolu filiāļu izveidei. Viena no toreizējās Ogres Mūzikas skolas filiālēm izveidojās arī Birzgalē,” stāsta mūzikas skolas direktors.

Birzgales mūzikas skolas bērni ar mūzikas instrumentiem

Birzgales Mūzikas skolas pamats bija pūtēju orķestra izveidošanai Birzgalē. Lai nodrošinātu pūtēju orķestra pēctecību, bija skaidrs, ka Birzgalē ir nepieciešams nodrošināt iespēju apgūt pūšamo un sitamo instrumentu spēli. Birzgales Mūzikas skola kā atsevišķa mācību iestāde tika dibināta 1994. gadā.

Šobrīd Birzgales Mūzikas skolā audzēkņi var mācīties spēlēt flautu, klarneti, saksofonu, trompeti, eifoniju, trombonu, tubu un sitamos instrumentus. Visu laiku skolā darbojas arī Klavierspēles nodaļa. Mūzikas skolas programmas nodrošina visiem audzēkņiem klavierspēles iemaņu apgūšanu un teorētisko priekšmetu apguvi.  

Kad Birzgales pagasts bija iekļauts bijušā Ķeguma novada administratīvajā teritorijā, mūzikas skolas mācību punkts tika izveidots arī Ķeguma vidusskolas telpās. Joprojām tajā var apgūt to pašu mūzikas instrumentu spēli, ko Birzgales Mūzikas skolā.

18. maijā ikviens ir aicināts uz Birzgales Mūzikas skolas 30 gadu jubilejas un mācību gada noslēguma koncertu, kurā piedalīsies mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi.

Vissvarīgākais ir ikdienas darbs un sasniegumi

Šajā mācību gadā Birzgales Mūzikas skolā no 66 audzēkņiem 19 audzēkņi mācās Klavierspēles nodaļā un 47 audzēkņi Pūšamo un sitamo instrumentu spēles nodaļā. Ja vidēji Latvijā mūzikas vai mākslas skolā mācās katrs desmitais skolēns, tad šajā mūzikas skolā mācās katrs trešais Birzgales pamatskolas audzēknis. “Birzgales pamatskolu apmeklē pagasta centrā dzīvojošie bērni un tā saucamie “braucēji”, kurus no dažādām pusēm uz pamatskolu atved divi skolēnu autobusi un sabiedriskais transports. Lai mūzikas skolā izveidotu pārdomātu stundu sarakstu, jārēķinās ar autobusu atiešanas laikiem. Tā ir visās pagastu skolās, bet esam pieraduši,” stāsta L. Paukšte.

Mācību procesu nodrošina 12 skolotāji – 3 skolotāji dzīvo Birzgalē, 3 skolotāji brauc no Rīgas, 3 no Ogres, 2 no Lielvārdes un 1 no Tīnūžiem. Lai nokļūtu darbā, pedagogi izmanto savu privāto automašīnu. “Mūsu darba specifikas dēļ, strādājot tikai vienā darba vietā, nevar nopelnīt, tāpēc personīgais transports ir dzīves nepieciešamība.

Mūsu skolotāji ir ne tikai lieliski sava instrumenta spēles pasniedzēji, bet arī aktīvi dažādu kolektīvu vadītāji, spēlē orķestros un dzied koros. Viņi ir izcils piemērs saviem audzēkņiem, parādot, ko turpmākajās dzīves gaitās devusi papildu mūzikas izglītības apguve,” atzīmē mūzikas skolas direktors, kurš no 1988. gada rudens ir arī Birzgales putēju orķestra diriģents.

L. Paukšte norāda, ka pūtēju orķestrī katrs audzēknis ne tikai papildina sava instrumenta spēles prasmes, bet ir arī kolektīva dalībnieks. “Katram kolektīva dalībniekam jāatbild par savu instrumentu, notīm un pulti, jābūt disciplinētam, jo no ikviena ir atkarīgs kopējais skanējums. Neesot kādam dalībniekam, mainās priekšnesuma kvalitāte, viņš var “iegāzt’’ visu orķestri. Īpašas prasmes orķestrim prasa spēlēšana gājienos, jo ir ne tikai jāsoļo, bet arī kvalitatīvi jāspēlē.” Orķestris kopš 1990. gada ir gan Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku, gan Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku dalībnieks, koncertē gan savā pagastā, gan ārpus tā.

Direktors stāsta, ka mūzikas skolā vissvarīgākais ir ikdienas darbs, ikdienas sasniegumi un grūtību pārvarēšana. Lai visi audzēkņi, kuri mācījušies Birzgales Mūzikas skolā, varētu teikt: “Šajā skolā es jutos labi, te pakāpeniski attīstīja manas stiprās puses, šeit iegūtās prasmes es novērtēju visu mūžu, lai arī kādā profesijā strādātu.” Savukārt, tiem audzēkņiem, kuriem ir lielākas darba spējas, muzikalitāte un viss ātrāk padodas, pedagogi izvirza augstākus mērķus. Viņi piedalās dažādos savas specialitātes konkursos un vienmēr iegūst godalgotas vietas. “Mēs lepojamies ar katru no viņiem,” uzsver direktors.

Daži Birzgales Mūzikas skolas absolventi, kuri izvēlējušies mūziķa vai mūzikas pedagoga specialitāti (kas parasti viens no otra nav šķirams), šobrīd jau ir viņa kolēģi, piemēram klarnetes spēli māca Vineta Ulmane, sitamo instrumentu spēli – Kārlis Paukšte. Savukārt absolvente Jūlija Strode ir Jāzepa Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolas direktore.

Mūzikas izglītība ir labākā papildu izglītība skolēniem

Birzgales pamatskolā bērniem ir iespēja dejot deju kolektīvā, dziedāt korī, sportot un vēl citādi sevi attīstīt, tomēr direktors atzīmē, ka mūzikas izglītība ir labākā papildu izglītība skolēniem, kuru ar vecāku atbalstu var apgūt jebkurš bērns:

“Mūzikas skolā audzēkņi bez dažādu instrumentu spēles prasmju apgūšanas iemācās sadarboties ar dažāda vecuma bērniem, laika izjūtu un daudzas turpmākajai dzīvei noderīgas iemaņas. Tā ir kā vēl viena svešvaloda, kurā gan nav mūzikas terminu, bet tā ļauj emocionāli daudzveidīgi uztvert pasauli caur skaņām.”

L. Paukšte norāda, ka mūzikas skolu izglītība ir vienīgā izglītība Latvijā, kuras mērķis iemācīt bērniem spēlēt mūzikas instrumentus, un šīs prasmes izmantot, spēlējot ansambļos, orķestros, dziedot koros, nav mainījies gadu desmitiem. “Protams, mācību procesā izmantojam jaunākos tehnoloģiju sasniegumus, bet pamatmērķis – iemācīt bērniem instrumentu spēli – ir saglabājies. Mūzikas valodas apgūšana tikai vispārizglītojošajā skolā ir ļoti nepilnīga. Mūzikas skolu izglītības nozīmi nevar vispārējās izglītības kontekstā uztvert par zemu. Ja dzīvē ne visiem sanāks saskarties ar kādu sarežģītu algebras formulu, tad skaņu pasaule mums līdzās ir visu mūžu,” atzīmē direktors.