Svētdiena, 23.03.2025 19:36
Mirdza, Žanete, Žanna
Trešdiena, 5. marts, 2025 09:36

Latvietis dara un viņam sanāk. Arī Slovēnijā dzīvojošā ogrēniete novērtē tautiešu ceļu uz “Oskaru”

Viktorija Slavinska-Kostigova
Latvietis dara un viņam sanāk. Arī Slovēnijā dzīvojošā ogrēniete novērtē tautiešu ceļu uz “Oskaru”
Alīna Asberga Nabergoj, foto no personīgā arhīva
Trešdiena, 5. marts, 2025 09:36

Latvietis dara un viņam sanāk. Arī Slovēnijā dzīvojošā ogrēniete novērtē tautiešu ceļu uz “Oskaru”

Viktorija Slavinska-Kostigova

Alīna Asberga Nabergoj ir Ogrē dzimusi latviešu māksliniece, kas jau daudzus gadus dzīvo un ar vīru audzina četrus bērnus Slovēnijā. Šobrīd viņa ikdienā nodarbojas gan glezniecību, gan ilustrē dažādas grāmatas. Viņa “OgreNet” atklāj, ka viens no pēdējā laika lielajiem iepriecinājumiem ir pasaulē izskanējušais Latvijas vārds kino mākslas telpā. “Skatījos “Oskara” ceremoniju un ļoti lepojos ar latviešu puišu panākumiem. Esmu sajūsmā par mūsu tautiešiem,” Alīna pasaules slavu ieguvušo animācijas filmu “Straume” ar ģimeni skatījusies mājās. Drīzumā cer sagaidīt filmas izrādīšanu arī vietējos Slovēnijas kinoteātros.

Alīnu priecē fakts, ka pašas vecākais dēls šobrīd mācoties dizaina vidusskolā Ļubļanā ir ļoti aizrāvies ar “Blender” programmatūras apgūšanu. Kā zināms, tieši šajā profesionālajā bezmaksas un atvērtā koda 3D datorgrafikas programmatūrā pilnībā veidota “Oskaru” saņēmusī Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” kā "Labākā pilnmetrāžas animācijas filma". Šo programmu kā “ceturto paldies” režisors pat pieminēja savā pateicības uzrunā Losandželosā, saņemot vēsturisko balvu prestižā ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā.

“Redzot sava dēla interesi un darbošanos, es arī kā māksliniece domāju par to, cik būtiski ir atbalstīt mākslu. Lai nav tā, ka tikai viens foršs čalis ar komandu uztaisīja lielu lietu, un tagad visi esam priecīgi, ka tas čalis aiznesa Latvijas vārdu pasaulē. Kādreiz domājot par saviem jaunības gadiem, kad mācījos lietišķajos Rīgā, mums stipendija bija 7 lati un 50 santīmi. Par to naudiņu vajadzēja nopirkt visu iespējamo. Protams, izdzīvot nevarēja par to normāli, tāpat vajadzēja iet uz humpalām un kad gribēju pirkt krāsu, vajadzēja izdomāt, vai varu nopirkt visu tūbiņu vai tomēr ar kādu uz pusēm to jāpērk. Pusdienās mēs bieži vien pirkām pusporciju – pusi no zupas, jo tā varēja ietaupīt pāris santīmus nākošajai reizei. Tādēļ ir jautājums, cik māksla šodien ir atbalstīta? To jautājumu uzdodu arī dzīvojot šeit, Slovēnijā, kur, piemēram, ir ļoti grūti ir dabūt kultūras darbinieka statusu. Tas nozīmē, lai valsts maksātu nodokļus manā vietā. Tāpēc visu cieņu šiem Latvijas puišiem,” prieku neslēpj latviešu māksliniece.

Viņa saka – “tas ir tipiski latviešiem, ka, pat ja man ir mazs budžets, es daru un izdaru, es strādāju un man sanāk. Nevis – dodiet man vislabākos zīmulīšus un tad uztaisīšu vislabāko gleznu.”

Īpaši filmā “Straume” viņa izceļ mūziku un kadrus. “Man patika, ka bija neparasti kadri. Piemēram, kad kadrs seko līdzi kaķim virs un zem ūdens. Protams, vēl tā doma visam apakšā. Stāstu katrs var saprast pēc savas izaugsmes un tā, cik ir garīgi attīstījies. To var skatīties gan mazais, gan lielais, katram filma būs saprotama. Kādreiz dzīvnieku ir labāk saprast, nekā cilvēku. Ļoti veiksmīgs faktors ir, ka filma ir bez valodas, jo tas uzreiz atver vairākas durvis, tāpat kā grāmata, ja viņa ir tā saucamā “klusā grāmata”, kur nav teksta, bet ir tikai ilustrācijas," tā Alīna.