Mūsdienās pasākumu kvalitātes latiņa ir pacelta ļoti augstu, tāpēc pasākumu producentiem Ogres Lielā zāle līdz šim radīja galvassāpes. Uz šejieni bija jābrauc ar savu skaņu aparatūru, savām tumbām, jāīrē, kur nu sezonas laikā varēja dabūt, jo vietējās gluži vienkārši nevilka. Kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Andersone skaidro, ka tas gan kopējās izmaksas palielināja, gan skatuves uzbūves laiku, kas aktīvajā sezonā vienmēr ir trūkumā. Pasākumu apmeklētājiem tas savukārt nozīmēja apskaņošanas kvalitāti – kā nu kurā reizē. Protams, skaņu operatora meistarībai ir liela nozīme, tomēr iespējas bija tehniski ierobežotas. Toreiz, astoņdesmitajos gados, šī zāle jau sākotnēji būvēta ar domu par elektrisku apskaņošanu, tāpēc sienu būvniecībā izmantoti akustiskie ķieģeļi – tādi ar resniem vēderiem un dobiem vidiem, lai atbalsošanos novērstu. Taču skaņa bija švaka. Lai aizmugurējās rindas dzirdētu, pirmajās rindās cilvēkiem krita ausis ciet.
Tagad Lielās zāles skaņa ir radikāli mainījusies. Ne gluži ar 360 grādiem kā kinoteātros – tā vēl paliek iespēja nākotnes uzlabojumiem, ja būs nepieciešams. Bet izcils stereo ir nodrošināts. Ģirts Bogdans skaņu pultī viegli pabīda sviru, un ieskanas džezs – bagātīgi niansēts, dziļš, trompete negriež ausīs. Katrs instruments saklausāms. Nomainām plati – zāli piepilda «Depeche Mode» elektronika ar spēcīgiem basiem, kas ievibrē ne vien gaisu, bet arī ķermeni. Lieliski skan mūsu pašu «Astro'n'out» Uzmācīgā melodija. Vasaras garumā, uzstādot jauno aparatūru, pirmajiem testiem tika izmantots Maikls Džeksons. Tagad skaņa ir tiešām patīkama un jebkurā skaļumā – klusa tā piepilda zāli, bet skaļi uzgriezta nerada diskomfortu. Ne velti Francija ir elektroniskās mūzikas lielvalsts, un ne velti franču uzņēmums
«L-Acustic» ir viens no iecienītākajiem profesionālās skaņu aparatūras piegādātājiem pasaulē. Kā raksturo Ģirts Bogdans – šis ir ideāls līdzsvars starp kvalitāti un ekonomisko pamatojumu.
Tātad, kas par šiem nepilniem 100 tūkstošiem iepirkumā ir iegūts? Galvenais skaņas avots Lielajā zālē tagad ir astoņas skandas – tās iekārtas pa četrām katrā pusē skatuves arkas augšējā daļā. Seši sabvūferi – pa trim katrā proscēnija malā – nodrošina zemās frekvences. Protams, šos var uzgriezt arī tā, ka klausītājam sirds ritms mainās, bet tas nav vajadzīgs. Svarīgs ir skaņas dziļums, ko nodrošina šīs zemo frekvenču skandas. Tālāk – proscēnija priekšā atrodas četri mazāki skandu kubiņi – profesionāļi tos sauc par frontfiliem. Tie paredzēti priekšējo rindu apskaņošanai, jo lielo tumbu skaņa aizveļas pāri dziļāk zālē. Savukārt zāles pēdējās rindas papildus apskaņo četras aiztures skandas, ko pie gaišajiem griestiem pat nevar lāgā pamanīt un, ja īpaši nepastāsta, arī sadzirdēt. Taču dzird. Šīs skandas ir ļoti īpašas, un tālākajās rindās skaņas kvalitāte un klātbūtnes sajūta ir tikpat laba kā zāles vidū tieši šo skandu dēļ. Tās uz skatuves notiekošo atskaņo ar minimālu nobīdi – tieši tādu, lai skaņa no priekšējām skandām atplūstu līdz aizmugurējām. Sistēmas digitālās smadzenes – pieci pastiprinātāji atrodas aizskatuvē, viens virs otra. Nepieciešamības gadījumā tie ir regulējami no skaņu operatora pults un datora zāles vidū – visa sistēma ir vienotā tīklā. Skaņu sistēmas izvietojuma dizainu Ģirts Bogdans pamatā veidojis pats, sadarbojoties ar franču ražotāju «L-Acoustics» un vietējo piegādātāju «Rock Distribution». Rezultāts ir izdevies – tagad Lielajā zālē lieliski apskaņotas ir visas 19 rindas un visas 674 vietas. Plašāka publika Lielās zāles skaņas jaunieguvumu varēs novērtēt «6. jūdzes» koncertā 27. septembrī. Protams, ne katrs klausītājs māk profesionāli novērtēt labu skaņu, kā to dara Ģirts Bogdans. Galu galā viņš ir ne vien skaņu operators, bet arī mūziķis – spēlē basģitāru grupā «ColtFair». Taču ikviens klausītājs spēj novērtēt sliktu skaņu. «Ja publikai nerodas jautājumi par skaņu, tad viss ir kārtībā,» rezumē Ģirts.
No ārpuses Ogres novada Kultūras centra ēka varbūt nešķiet tik liela, bet patiesībā tā ir milzīga. Kopā ēkā ir 9 zāles, un ikdienā tās piepilda visdažādākās kultūras norises – mēģinājumi, izstādes, pulciņi, koncerti, sarīkojumi. Arī otrdienas pēcpusdienā, kad «Ogres Vēstis Visiem» viesojās Kultūras centrā, teju katrā telpā kaut kas notika. Ēka ir kā dzīva. Un tehniskā ziņā vajadzību ir ļoti daudz. Lielajā zālē ierīkojot jauno skaņu sistēmu, vecās «TurboSound» skandas tagad pārvietotas uz Deju zāli. Šeit skaņu jautājums līdz ar to atrisināts ar uzviju. Bet citās telpās skaņu sistēmu uzlabojumi vēl ir priekšā, un ne tikai skaņu. Lielajā zālē pakāpeniski tiek mainītas gaismas. Aizkaru stangas te joprojām tiek cilātas ar rokas trošu sistēmu – arī tās kādreiz varētu modernizēt. Taču pa vasaru daudz ir izdarīts, skatuve ir svaigi nokrāsota, un zāle gaida apmeklētājus. Galvenā jēga, kāpēc tas viss jādara, ir pasākumu kvalitāte un publikas uzmanība. Kā skaidro Anete Andersone: “Nodrošinot augstu kvalitātes latiņu, mēs piesaistām vairāk intersantu kultūras produktu un varam konkurēt ar citām kultūras iestādēm arī par tiem ogrēniešiem, kas strādā Rīgā, lai vakarā viņi atbrauc mājās un atnāk uz pasākumu. Un arī tiem, kas dzīvo Rīgā – lai viņi atbrauc uz Ogri. Uz foršiem pasākumiem mūsu foršajā pilsētā.”
