Ceturtdiena, 13.02.2025 13:56
Malda, Melita
Svētdiena, 2. februāris, 2025 09:46

Lielās gauras Ikšķiles saktā

Imants Vīksne, Ogres Vēstis Visiem
Lielās gauras Ikšķiles saktā
Foto: Publicitātes
Svētdiena, 2. februāris, 2025 09:46

Lielās gauras Ikšķiles saktā

Imants Vīksne, Ogres Vēstis Visiem

Katru pavasari Ikšķiles pilsētas koku dobumos mītošās lielās gauras ved savas mazās gauras uz Daugavu. Neparastās pīles un to ikgadējais ceļojums, kam palīdzīgu roku sniedz arī vietējie iedzīvotāji, kļuvis par brīnišķīgu pilsētas vaibstu. Tagad tas iemūžināts arī Ikšķiles pilsētas svētku siluetā, ko izveidojusi māksliniece Lauma Palmbaha. Drīz pavasaris – mazie pīļuki atkal drosmīgi lēks laukā no koku dobumiem, gādīgās mammas viņus vedīs pa pilsētas ielām uz upi, bet pati Ikšķile šogad svinēs 840. jubileju. Jūnija pēdējās brīvdienās.

Ikšķile ir viena no retajām vietām Latvijā, kur pilsētas vidē dzīvo un vairojas lielās gauras. Pavasaros iedzīvotājiem, pārvietojoties ar auto vai divriteņiem Mūrkroga, Neļķu, Ziedu, Peldu, Parka, Plūmju, Ķiršu, Lejas, Klusās un Rīgas ielu apkārtnē, jābūt īpaši modriem – gauru mammas ar nule izperētajiem mazuļiem mēro dažkārt pat pusotru kilometru līdz Daugavai. Par to rakstījām pērn un aizpērn un rakstīsim atkal šogad. Vairākas stundas ilgajā ceļā putnēnus apdraud satiksme, suņi, kaķi, vārnas un visādas citas nepatikšanas. Toties palīdzīgu roku pīlēm sniedz vietējie ļaudis. Jau gadiem domubiedru grupa no Neļķu ielas rūpējas, lai pilsētas koku dobumos ligzdojošajām pīlēm ceļš uz upi un iespēja pārkļūt pāri dambja betona valnim būtu pēc iespējas drošāks. Šī ir brīnišķīga dzīvās dabas, pilsētas un tās vēstures simbioze, ko nu Ikšķiles pilsētas svētku logotipā ietvērusi māksliniece Lauma Palmbaha. Viņa siluetā notvērusi arī pilsētas senatnes auru un tās lībiskās saknes, kas īpaši atspoguļojas burtu veidolā. Lai pie tiem nonāktu, māksliniece lasīja un pārlasīja vēstures grāmatu par Daugavas lībiešiem, skicēja un pārskicēja no jauna burtus, līdz nonāca pie šī neparastā – ķīļrakstam līdzīgā fonta.

Pati māksliniece ir ikšķiliete kopš 2007. gada un novada kultūras dzīvē daudz paveikusi, ienesusi savas studijas «Rasas krāsas». Atbildīgajam darbam – izveidot Ikšķiles jubilejas simbolu – mākslinieci uzrunāja pilsētas radošā komanda – Ikšķiles Tautas nama vadītāja Dace Mistre un pilsētas pārvaldniece Aiva Ormane. Bet vēlāk, kad svētku simbols jau bija tapšanas stadijā, pieslēdzās arī lielā novada vadība. Par to, ka pilsētas svētku logotipā jābūt lielajai gaurai, nevienam nebija šaubu. Un arī pati māksliniece atzīst, ka jau kopš pirmā brīža, kad Aivas Ormanes kabinetā ieraudzīja lielo gauru lielformāta attēlus un uzzinājusi stāstu par šo putnu ikgadējo ceļojumu, teju vai iemīlējusies viņos. Sākot darbu, Ikšķiles burti un gaura ar pīlēniem levitējuši kaut kur gaisā, bet gala rezultātā kompozīcija tika ietverta lībiskā saktā ar Ikšķilei raksturīgajām krāsām. Simboliski un funkcionāli.

Ikšķiles jubilejas simbolā dominē arhaiskais, vēsture un spēcīgs raksturs. Tās pīles ir kā akmenī kaltas. Un māksliniece atzīst, ka tāds arī bijis viņas nodoms: «Lai būtu jaušams raksturs, lai mēs savu identitāti ar cieņu saglabātu. Šis laiks ir tāds, ka raksturu – ja vien tāds vēl ir saglabājies – ir izaicinājums uzturēt.»

UZZIŅA

Ikšķiles pilsēta ar tās apkārtni ir viena no senākajām apdzīvotajām teritorijām Latvijā. Par to ļauj spriest pilskalni un senkapi tagadējā Tīnūžu pagasta teritorijā. Jau 9.–12. gs. pie Daugavas atradās vairāki lībiešu ciemi un kapulauki. Tulkojumā no lībiešu valodas «üks küla» nozīmē «viens ciems». Ikšķile bija viens no pirmajiem vācu atbalsta punktiem Baltijā. 1185. gadā šeit uzbūvēta pirmā mūra celtne Latvijā – Livonijas bīskapa pils kapela jeb baznīca. Tas arī tiek uzskatīts par Ikšķiles pilsētas dibināšanas laiku. Pati mūra pils tika celta blakus baznīcai 1186. gadā Zēgebergas klostera kanoniķa Meinarda vadībā. Līdz ar to Ikšķile kļuva par kristietības izplatības centru Latvijā, kur jau 12. gs. beigās tika kristīti pirmie lībieši. Līdz pat 1201. gadam, kad tiek dibināta Rīga, Ikšķile bija bīskapijas centrs.