Svētkos parasti atspoguļojas visa gada laikā sadarītais un no sirds salolotais. Ja padomā, ik sīkumam klāt bijis kāds cilvēks, ļaužu grupiņa, veseli amatiermākslas kolektīvi, kuru repertuāros aiz muguras varens un arī grūts kopējā veikuma lielums. Ja kādam dejā solis iznesīgāks, vieglāks, balsīs skaņas precīzākas, tīrākas, izjustākas, notis dvēselē dziļākas kā agrāk – tam visam apakšā pamatīga darba spars un apjoms. Ielāgots jau sen, ka Madlienas kultūras nams turpina jau kopš Pārslas Jēkabsones laikiem iesākto ceļu uz kultūru, mākslu un tās kvalitāti. Jaunas līnijas šai darbā ievelk kultūras nama vadītājs Andis Bičevskis ar savu tuvāko palīdzi pasākumu organizatori Jutu Fiļipoviču – jaukā tandēmā. Pat tāds «sīkums» kā notikuma afiša – ar jēgu, vieglu humoru apgleznota, dziesmām, dzeju apdziedāta, viegliem soļiem apdejota un gaumīgām, spilgtām krāsām apgleznota. Vasariņas paša plaukuma galvenā stīga divos kodolīgos vārdos – «Mēs paši».
Mēs paši, mēs paši!
Ja ieskats kultūras, mākslas un sporta kopā sanākšanā būtu jāsāk no noslēguma kulminācijas vietas, tad pietrūkst vārdu. Apzināti izvairos no vārdiem «lepnums», «lepoties»… Ar ko tik tagad nelepojas, un cik tur tālu līdz folklorā smietajam čigāna lāstam – kaut tu lepns paliktu! Tālab jāizlīdzas ar pāris pārdzīvojuma līdziniekiem. Bija pacilājoši, saviļņojoši, sirdi no krūtīm velkoši, līdz asarām aizkustinoši. Bet par to raksta beigās. Svētku vadmotīvam «mēs paši» – jau deviņos no rīta Madlienas ļaudis rada skaistumu. Nevis kaut kā uz labu laimi vai kā sanāks – pulciņš aktīvistu veido ziedu paklāju kopā ar floristi, ziedu mīlētāju un lietpratēju Valentīnu Gailīti. Vairākkārt, šim brīnumam garām ejot, patiesi nopriecājos, ka tā ir vesela puķu māksla un iznākums spīdošs. Bet pāris nedēļas pirms tam – liels un skaists jaunums Madlienai! Starp Dievnamu un upīti pie Madlienas vidusskolas novākti vecie grausti (pirts, peldbaseins, šautuve). No gruvešiem atbrīvotais laukums nokultivēts, iesētais mauriņš jau sazaļojis, un viena burvīga ainava, no estrādes kalna uz Dievnamu raugoties, atdzīvināta. Nākamās nedēļas beigās atklājas gadskārtējais gleznotāju plenērs Ķeipenē. Noteikti kāds gleznotājs vēlēsies šo dabas skatu uzlikt uz audekla!
Pēc stundas – desmitos – knapi paspēju uz Edītes Lases tekstildarbu izstādes atklāšanu pagasta bibliotēkā. Mākslas darbu kopā sanākšana, izrādīšana šeit tradicionāla. Saprotams, ka klausītāju pulciņā pārsvarā dāmas. Man kā vīriešu «sugas» pārstāvim šī māksla pasveša. Tas, ka patika, laikam nav mākslas objektīvs vērtējums. Bet, ja patika arī citiem izstādes apmeklētājiem, ir noteikti vērā ņemams fakts. Tas kaut ko liecina arī par to, ka mākslā galvenā ir publika.
Svētki trauc tālāk. Laukumā pie kultūras nama amatnieku un mājražotāju tirdziņš jeb – svētku rīkotāju valodā – andele, iekošana, uzkošana un uzdzeršana. Nē, nē, mīļais lasītāj, tādu, kas mīl ieskatīties grādīgā glāzītē, nemanīja nekur. Kā allaž arī radošās darbnīcas bērniem: seju apgleznošana, truši, kazas un citi mīļojami zvēriņi kopā ar «Ballīti zoo». Svētku vadība bija gādājusi par īpašu pārsteigumu. Pie kultūras nama savas spējas demonstrēja burvju mākslinieks Valdemārs Veiss. Izmantojot avīžnieka priekšrocību, pielavos (neviens neprotestē…) māksliniekam īpaši tuvu, lai piefiksētu (pieķertu) kādu burvju trika radīšanas detaļu. Valdemārs manā acu priekšā sīkās strēmelēs saplēš veselu avīzi, sasprindzinu visu uzmanību, bet, kā strēmeļu kaudzīte zibens ātrumā pārtapa par to pašu veselo laikrakstu, sasodīts, nemanu ne nieka, ne mazāko aizdomu! Tāpēc arī burvju mākslinieks!
Paši skatuves mākslu kopjam un ar prieku piepildām!
Par viesmākslinieku profesionalitāti šaubu nav. Itin patīkami, ka dažādu tirgus kaislību vidū uzstājas īstie mākslinieki – tie, kas labi iederas zem svētku rubrikas «mēs paši». Ļoti aizkustina bērnu deju kolektīva «Lienīte» mazie ķipari. Kad dejotāju vadītāja Dana Dātava uz manu jautājumu pačukst, ka bērneļiem tikai 3–4 gadi, aizdomājos līdz savām bērnu dienām. Tas ir vecums, kad mazuļi sāk apjaust pasauli, to analizēt. Reiz, gultiņā gulēdams, atcerējos dienas notikumus un gluži sabijos: kā tas nākas, ka visu atceros? Kas tas par nesaprotamu brīnumu kā atmiņa, un kā tā var kaut kur sagult, nepazust. Var redzēt, ka mazie nav vairs nekādi iesācēji: solīši precīzi, augumi stalti un jau iznesīgi, ritmu, dejas tūres notur bez pūlēm. Ko tur! Bērni ir jebkuras skatuves izdaiļotāji, jebkuras publikas uzmanības piesaistītāji. Dāmu – līnijdejotāju – grupas nosaukums trāpīgi izdomāts – «Kaprīze». Kolektīva vadītāja Elita Kaužena. Dejotāju pulciņš gaumīgos tērpos un spilgti sarkanām cepurēm galvās! Galvenā uzdevuma nolūkā bez mazākās «kaprīzes»! Labi notur gan līdzināšanos līnijās, gan ritmu, atraisītus soļus, elegantas kustības, un kopējais sniegums – uz goda! Vecākās paaudzes deju kolektīvs «Made» Vinetas Griņevičas vadībā ar labu vārdu un labu slavu savus numurus nodejo gana meistarīgi. Skaisti! Amatieru kolektīvu numuriem pa starpām muzikālas notis izspēlē, jaukas dziesmiņas nodzied Dainis Lazdiņš. Visus uznācienus kopā savij, svētku gaisotni ar tīkamiem vārdiem, asprātīgām sakarībām labā dikcijā izkrāso Kristaps Šķēls!
Madlienas Dievnamā jauktā kora koncerts. Reiz sarunā ar profesoru teologu Andri Priedi pajautāju, kādas dziesmas ieteicams dziedāt baznīcā. Viņš, plati smaidot, attrauca kā senam draugam: «Mūzika, dziesma ir Dieva valoda. Ja tā pacilā dvēseli, sirdi uzlabo, vai nav vienalga? Kora diriģente Ilze Sprance repertuāru izvēlējusies tieši tādu, kas runā Dieva valodā. Dziedātājas centīgi tver katru zilbi, izvelk līdz galam, un acis, lūpas, dvēsele dzied Dieva valodā. Simpatizē, ka koris muzicē (jā, dziedāšana ir muzicēšana) niansēti, kad skaņas izaug pakāpeniskā skaļumā, te pieklust, te uzbango no jauna citā akordā, lai lēni izgaistu tālumā. Dziesmu pavadījumus spēlē pati Ilze, kurai piebiedrojas arī smalki melodiskā flautiste Māra Sproģe. Pie Dievnama dzejas meditācija. Aizeju turp. Neviena nesastapis, mēģināju klausīties dzejas ierakstus un pameditēt, bet, ja tas nozīmē dziļas pārdomas ar sevi, nekas liels nesanāk, jo garam vajadzīgs klusums un atslēgšanās no matērijām…
Paši pūšam, paši degam, paši sportojam
Pilnīgi droši zināms, ka sports Madlienā allaž bijis labā līmenī. Jau sākot no Andra Šrādera, Jevgēņija Liepas laikiem, stafeti godam pārņemot Ritai Pučekaitei. Īsta Dieva dāvana madlieniešiem ir Rolands Kļaviņš, ar kuru esam sadraudzējušies rakstos OVV par stipras gribas un vienkāršu cilvēku, kas ik solī apliecina, ka Personība. Ļoti atsaucīgs. Labi izprotot, ka reportierim visiem notikumiem līdzi neizlēkāt, bez vārda runas apsola uzdāvināt kopsavilkumu par notikumiem basketbola laukumos.
Rolands: «Turnīra otrajā posmā sīvā cīņā satikās komandas no Rīgas, Salaspils, Lubānas un vietējā Madlienas + Rīgas komanda. Grupās izspēlēja katra ar katru 2 reizes. Pēc grupu spēlēm 4 labākās komandas spēlēja pusfinālos. Pirmajā pusfinālā tikās «Sausie» (Madliena) un «Solhozs» (Salaspils), kur pārāka bija «Solhoza» komanda ar 15:11. Otrajā pusfinālā tikās «Lubāna 3x3» un «Pilna Aptvere» (Rīga), kur pārāki bija rīdzinieki ar rezultātu 12:11. Spēles norisinājās līdz 15 punktiem vai 10 minūšu garumā – līdz beigu svilpei. Par trešo vietu cīnījās «Sausie» pret «Lubānu», kur pārāki bija vietējie Madlienas puiši, bet cīņa bija ļoti sīva. «Sausie» uzvarēja ar rezultātu 21:18. Finālā «Solhozs» parādīja raksturu un spēles prasmes labā līmenī, apspēlēja «Pilnu Aptveri»! Līdz ar to uzvarot čempionāta 2. posmā. Intriga turpinās! Šobrīd kopvērtējumā gan «Pilnai Aptverei», gan «Solhozam» ir pa 8 punktiem. «Sausie» kopvērtējumā ieņem 3. vietu ar 4 punktiem. Nākamais un fināla 3. posms notiks 15. augustā, kur tad arī tiks noskaidroti uzvarētāji un sadalītas naudas balvas: 1. vieta – 500 €, 2. vieta – 200 € un 3. vieta – 100 €.»
Volejbola sakarā nevar nepieminēt Miervalža Līcīša devumu. Bijušais augstas klases volejbolists trenē jauniešus, kas startē valsts mēroga turnīros. Audzēkņi viņu labsirdīgi dēvē par Mieriņu. Var teikt, ka Madlienā pašiem savi čempionāti un būs arī čempioni, bet ne tas ir svarīgākais. Galvenais spēlēt burvīgās sporta spēles, kas attīsta spēku, domāšanu un tās ātrumu, rūda raksturu, lai esam stipri miesā un garā. Trešais sporta spēļu eņģelis ir skaistā un asprātīgā Monta Antonoviča. Viņas pārziņā šajos svētkos un daudzos citos sporta notikumos – volejbols un pludmales volejbols. Izrādās, ka viņa ir arī lieliska sarunu biedre. Pašlaik papildina savu izglītību medicīniskās masāžas kursā. Lai stāsta Monta: «Šogad Madlienā pirmo reizi norisinās «MIX pludmales volejbola kauss 2026», kur katrā komandā spēlē divi vīrieši un viena sieviete. Turnīrs iedalīts trīs posmos, kas vieno gan spēlētājus no Ogres novada, gan tuvākās un tālākās apkārtnes. Pirmie divi posmi aizvadīti ar enerģiskām un, protams, arī sīvām cīņām par uzvaru! Tomēr pats galvenais ir jūtas, azarts, degsme, ko katrs uzkurina un pārdzīvo ik spēles epizodē un visā turnīra gaitā. Otrā posma uzvaras garšu izbaudīja: 1. vietā «Princesītes», 2. vietā «Pa mierīgo», 3. vietā «Svilpe»! Paldies visām komandām par cīņām līdz pēdējam punktam un atbalstītājiem, kuri bija kā spilgta, sulīga un garda oga uz svētku kūciņas!»
Svētku kulmināciju sekmē visi talanti un spēki
Pusseptiņos visi svētku veidotāji un kuplinātāji pulcējas pie biedrības «Otrās mājas», kur viņus uzmundrina šīs mājas saimniece Lilija Paegle un priecina arī viens otru. Kā īstiem svētkiem pieklājas, karsto dienu atveldzē pamatīgs lietus gāziens. Un labi vien ir! Atskan priecīgas balsis, sprēgā joki, un lietus līst. Līst un saliedē tautu – gan slapju, gan kopā. Saliedējamies. Daudzu krāsaino lietussargu iespaidā izpušķojas gājiens un līksmu maršu pavadā dodas kādu kilometru uz pagasta estrādi. Izdomas bagātība pūtēju orķestri «Madliena» sasēdina milzu evakuatorā, kura stūrmanis vietējā slavenība – firmas «Forsteri» vadītājs Eduards Grobiņš, savulaik valsts nozīmes haskiju karalistes pārvaldnieks, ar pašu haskiju vadoni Gordonu avangardā. Tas bija skaists laiks.
Apsteidzot gājienu, esam brīvdabas estrādes kalna pakājē. Līst! Bet, kad ļaužu galvgalis parādās tālumā, lietiņš pieklājīgi pierimst. Viena no mūziķu mammām uztraukusies, kas notiks ar pašas meitiņas flautu, bet, kā izrādījās, arī šajā ziņā viss kārtībā! Pūtēji spēlē līksmi un pacilāti, Eduarda «kuģis» mirgo bākugunīm, publika gavilē! Kā pēc burvju mājiena pūtēju orķestra «Madliena» mūziķi sasēdušies savās vietās zem estrādes jumta. Līst. Diriģentes Katrīnas Martas Stokas roka ar mazu zizlīti dod acīgu mājienu pirmajam akordam. Nē, tas nav tikai pūtēju orķestris, tas ir kaut kas no tā saucamā estrādes ansambļa, no bigbenda! Gabali izvēlēti skanīgi, melodiski, aranžējums ieturēts tīkamā harmonijā un modernos, sinkopētos ritmos. Blakus sēdētāja Maija, arī mūziķe, komponiste savām dziesmām, rādās sajūsmīga un laimīga. Sačukstamies: «Sirdi velk laukā, un kājas cilājas…»
Izrādās, ka viņa uz šejieni braukusi tālab, ka nākamā koncerta dvēsele Liene Atvara ir viņas Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas bijusī kursa biedre, kas mācījusies džeza vokālistos, bet Maija komponistos. Re, cik pasaulīte liela un maza! Kad izskan pūtēju orķestra pēdējais gabals, skatītāju ovācijas izlūdzas vēl vienu. Aizkulisēs satieku orķestra diriģenti Katrīnu Martu Stoku, koncertmeistaru, saksofonistu un svētku galveno diriģentu Andi Bičevski, orķestra veterānu trompetistu Aivaru Jansonu, mūsu skolas absolventus saksofonistus Danielu Ločmeli un Henriju Augšpuli. Visi tā kā samulsuši, bet laimīgi kā sestdienas vakarā pēc pirts. Arī diena beidzot nomazgājusies.
Liene Atvara apbur ne vien jaunus un jaunākus ļaudis, bet arī ne tik jaunus – kā mani un vecākus. Nez kā gadās, ka vēlāk sarokojamies arī ar Eduardu Grobiņu – bezgala vienkāršo, nedaudz kautrīgo un krietno Madlienas «Forsteru» vīru. Skatītāju aplausiem nav ne gala, ne malas. Vienreizīgi izdevušies svētki!
Vēl priekšā zaļumballe ar muzikālo grupu «GINC un ES». Madlienas kultūras nama vadītājs Andis Bičevskis vēlas pateikties Madlienas pagasta pārvaldei, biedrībai «Sisegale», biedrībai «Otrās mājas», kultūras nama amatiermākslas kolektīviem, Rasmai Vērpējai, Rolandam Kļaviņam, Ogres novada Jauniešu domes Madlienas filiālei, un īpašs paldies firmai «Forsteri», tās vadītājam Eduardam Grobiņam. Atvadāmies ar zināmo sentenci, ka mājās jādodas tad, kad vēl gribas palikt, lai labāk viens otram pietrūkstam, nekā paliekam pāri. Lieli, skaisti svētki, par ko lielais paldies visiem!
