Valdībai, Saeimai vasariņās ap dūšu tā savādi, viņiem kā skolas bērniem brīvdienas. Bet Madlienas kultūras ļaudīm darba pilnas rokas, un tur redzami rezultāti, kas plašas pārstāvniecības loloti: te kultūras nams ar tā neaprobežotu līderi Andi Bičevski, kultūras darba organizatori Jutu Fiļipoviču avangardā, te pensionāru biedrība «Sisegale», kas nupat svinēja savas pastāvēšanas 15 gadu jubileju (vadītāja Malda Lapiņa), te Madlienas jauniešu grupa ar jauniņo vadītāju Nikolu Markovsku sabiedrisko un svētku norišu vidū, te gana daudzinātā entuziaste Guna Brīvule (mūsu Ķeipenes skolas absolvente), te ilggadējā biedrība «Otrās mājas» ar savu nenogurdināmo vadītāju Liliju Paegli, te sporta dzīves organizators (stipras gribas un labas sirds cilvēks) Rolands Kļaviņš, te enerģiskā, sirdi darbam atdevusī Madlienas vidusskolas skolotāja Rita Pučekaite, te puķu mākslas konsultante Valentīna Gailīte, te allaž pacilātā, smaidīgā kultūras nama censone, visur klātesošā Sarmīte Āboliņa, kas vēlāk par bērnu «Putu balli» līksmos kā bērns, te Madlienas dievnama dvēsele Rasma Vērpēja, te izcilais koncertu, citu notikumu apskaņotājs Mareks Liepa, te, te… Nu nenosaukt visus. Bet visur klāt savu roku pieliekot un nemanāmi – ar labu vārdu, smaidu uzmundrinot, visu šo svētku ratu griež Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja Inga Elme! Kā zinot, ko par viņu domāju, viņa arī avīžniekam vēlāk ierādīs savu, pilnīgi negaidītu, lomu, ar ko galā tikt nebūs grūti, bet toties atbildīgi gan… Svētku sauklis īss, vienkāršs un aicinošs – Ienāc Madlienā!
Ienāc te, tur un citur arī!
Jau no agra rīta floristikas lietpratējas Valentīnas Gailītes vadībā top pirmie aizmetņi ziedu paklāja izveidē. Tā kā maz no šīs mākslas saprotu, nevienu netincinu un, pasarg dievs, i nemēģinu dot kādam padomu. Kopā ar «Sisegales» dāmām darbojas arī pāris vīru. Kad pajautāju Mārtiņam Lapiņam, kā nu sviežas, viņš attrauc prātīgi: «Katram ir izvēle – vai nu sēdēt pie televizora, radio un klausīties, ko valdība gvelž (šī vārda vietā abi lietojām spēcīgāku vārdu, kuru te neklājas rakstīt, citādi, ko par mums nodomās kāda smalkāka dvēsele…), vai arī padarīt kaut ko, kas iepriecina sirdi pašam un citiem un arī kaulus nelauž. Paskatīsimies vēlāk, kas no šīm puķēm būs iznācis, iespējams, būs bijis vērts še palocīties…»
Pēc «pieci mazi brītiņi» esam taisnā ceļā uz biedrību «Otrās mājas». Dažreiz arī nojauta labs padomdevējs: zinām, kur tās «Otrās mājas» atrodas, bet par taisnāko ceļu neesam pārliecināti, tālab, pieņemot, ka «visi ceļi ved uz Romu», sekojam jaunai meitenei, kurai pie rokas maza meitiņa. Nojauta neviļ: izrādās, esam sekojuši pa pēdām kultūras pasākumu organizatorei Jutai. «Otrajās mājās» sajūtamies kā mājās: svētku programma te sola ienākt uz brokastīm ar tēju un gardām pankūkām. Būtu zinājis, ka ēdmaņa tik smeķīga, nudien nebūtu mājās brokastojis. Viss, kā solīts, – sarunas par dzīvi jauko un viesmīlīgo saimnieču gādībā. Sapulcējas vērā ņemams pulciņš: kultūras nama Andis, viņa palīdze Juta, vietējās «Otro māju» sievas, bet pāri visiem saimniece Lilija zied kā dižciltīga lilija! Viņai ir tik daudz ko stāstīt par sevis loloto biedrību, saviem ļaudīm, darbiem, ka svētku trauksmes dēļ dziļāku sarunu atliekam uz citu reizi. Viens lielo pankūku šķīvis sevišķi, mākslinieciski, izgreznots, vēlāk noskaidrosies, ka tas arī Lilijas šķīvis – vien tikai citas Lilijas meistardarbs! Pateicamies par gardumiem un steidzamies «dzīvē». Drīz uzzināsim, ka gardu pankūku kurvīti saņems arī ziedu klājiena veidotāji. Svētkiem durvis vaļā!
Laiks notikumiem un to radošai izdomai
Ne vien programma plaša, bet arī notikumu izvietojums plašā teritorijā. Līdz «Ienāc pasportot» savs kilometrs kātojams, bet itin dabiski apvienojas lietderīgais ar lietderīgo: vakarā taps zināms, ka dienas soļu norma pārspēta ar uzviju. Jau pa gabalu dzirdami bumbu būkšķi pie Madlienas vidusskolas, kur vaiga sviedros raujas 3x3 basketbolisti un apgriezienus uzņem pludmales volejbolistu turnīrs, kas šoreiz saucas MIX, jo komandā startē 2 kungi + 1 dāma. Pateicoties sporta speciālistei Montai Antonovičai, kas nesen ieguvusi bakalaura grādu sporta zinātnē, turnīra gaita raita, gana profesionāla un precīza. Vēlāk, pateicoties Rolanda Kļaviņa operativitātei, saņemšu gaidītos rezultātus. Monta ziņo: «Volejbola turnīrā noskaidrotas TOP 3 komandas! Sīvās un aizraujošās cīņās starp 8 komandām uzvaras garšu izbaudīja šie trijnieki: 1. vietā – «Man vienalga», 2. vietā – «Futbolisti», 3. vietā – «Aukstā zupa». Apsveicam uzvarētājus, un paldies visām komandām par emocijām, enerģiju un cīņassparu! Volejbols Madlienā turpina augt – turpinām kustēties kopā!»
3x3 basketbola sacīkšu organizators Rolands Kļaviņš ziņo, kādi ir 2. posma rezultāti. Pirmā «Pilna aptvere» (Rīga). Otrā «Raimonda Paula elite» (Jelgava). Trešā «Maize» (Aizkraukle). Kopvērtējumā pēc diviem posmiem: «Raimonda Paula elitei» – 8 punkti, «Pilnai aptverei» – 6 punkti, «Maizei» – 4 punkti. Kā redzams, meitām un puišiem komandu nosaukumu izdomas radošumā laba humora nav trūcis. Atliek piemetināt, ka 3x3 basketbola trešais posms sakritīs ar Madlienas sporta svētkiem, tur arī izšķirsies galvenās balvas (500 eiro) liktenis. Kā ierasts, balvas sponsors Madlienas veikals «Elvi», kura vadītājs Toms savulaik arī bija dedzīgs sportists. Tā sakot, savstarpējā pievilkšanās. Vērojot basketbola spēles, pārsteidz šī veida augstais līmenis un raženie puišu augumi. Allaž šādās reizēs patīkami manīt korektās, draudzīgās attiecības uz laukuma, spēles intelektu un inteliģenci, saprototies no pusvārda. Aizkustināja puišu «bezierunu» atsaukšanās manam aicinājumam nobildēties ar varenā auguma milžiem. Kad pēc tam paskatījos fotouzņēmumā, pasmīnēju: jā, šādā kompānijā man lielas izredzes augt un izaugt…
Ienāc, ielūkojies!
Vilinošs aicinājums «Ienāc paspēlēties!». Pie kultūras nama Jauniešu domes filiāles organizētas spēles, atrakcijas. Nelielai ekspresintervijai piekrīt Madlienas jaunietes – Viktorija, Alise, vadītāja Liene. Uz jautājumu, kas šis ir par «sporta veidu», meitenes pašapzinīgi attrauc pasmejoties: «Foto orientēšanās! Ja vēlaties piedalīties, lūdzu, te var pierakstīties!» Novēlam meitenēm labu izdošanos un dodamies tālāk. Bērzaunes amatierteātra izrādi «Priekā» nogulējām, bet, ja bērni, cits citu pārtraukdami, stāsta, ka teātris paticis, tad ko vēl vairāk? Līdz nākamajam svētku numuram vēl laiciņš, tālab jādodas uz pagasta pārvaldes ēku, kur šodien atklāj Madlienas Jauniešu domes vajadzībām iekārtotas telpas, divas jaukas istabas. Palaimējas satikt šīs domes vadītāju Nikolu Markovsku, kautrīgu, mīļu un bezgala laipnu meitiņu, viņa piekrita arī foto momentam, pastāstīja par nodomiem un rādījās arī apņēmīga.
Bijušajā kopsaimniecības «Madliena» apaļajā zālē vietējā novadpētniecības muzeja «…bet tā bija» fotoizstāde. Par laikiem un, Imanta Ziedoņa vārdiem sakot, par «tik un tā spēku»… Skumīgi. Šī gada ziemā no šīs pašas zāles izvadījām mūžībā Madlienas cēlēju, lielo Saimnieku, leģendu Jūliju Beļavnieku. Viss plūst, viss mainās – un «prieks ar bēdām kopā savīts…». Turpat uz galdiņa dažas Jūlija Beļavnieka grāmatas ar zīmīgo nosaukumu «…bet tā bija». Laiks ir laiks. Grāmatas beigās Jūlija ieraksts paša rūpīgajā rokrakstā: «Paies gadi, un Latvija atkopsies no ekonomiskajiem un sociālajiem satricinājumiem. Un par aizgājušo laiku atkal varēs teikt «bet tā bija!»»
Dievnama dārzā koncerts «Trejdeviņi draugi», kurā ļoti atzīstamu muzicēšanas, dziedāšanas sniegumu apliecināja Una Bautre, Everita Grote. Abas nāk no Ogres novada, Everita arī no Ķeipenes… Una ir režisore, un, šķiet, ka šī profesionālā kvalifikācija un talants palīdz viņai atraisīti, pat virtuozi vadīt koncerta sižetiskās līnijas un piesaistīt klausītāju uzmanību. Everita gaumīgi pavada dziesmas ar ģitāras akordiem, skaņām – iederīgā skaļumā, klusumā, precīzā un vieglā ritmā. Kopā sākušas muzicēt tikai pagājušajā gadā, bet iespaids tāds, ka visu mūžiņu kopā to vien darījušas…
Repertuārs pielāgots dažādām gaumēm, un sirdis aizkustina ar dziedājuma saskaņu, tīrību un nianšu smalkumu. Dziesmas zināmas, publika dzied līdzi: no manis pa labi ļoti labi skanēja kāda izkopta soprāna balss, bet aiz muguras samtains baritons lika no viņa daudz neatpalikt… Saskanīgi, sirsnīgi un jauki. Kādā ukraiņu dziesmā abām māksliniecēm labi piestāvēja šīs nācijas sirsnīgie vainadziņi galvā. Solītā stunda ar piedevām pagāja nemanot. Beigās jaukas sarunas, atvadas, apkampieni. Publika likās pacilāta, apmierināta. Atgriežoties pie kultūras nama, bērni beidzot sagaidījuši apbrīnojamo putu jandāliņu, pieminētā Sarmīte arī priecājas kā bērns! Vēlāk viņa platām acīm un burvīgu smaidu līksmos par koncertiem, arī par jauniešu grupas «Chairman» modernajiem, atsperīgajiem ritmiem Madlienas estrādē «Ozolzīle»!
Ienāc pastaigāties, pasvinēt!
Šis svētku programmas pieteikums šķita īpaši atbilstīgs, jo kāpēc gan gājienā, marša skaņās un pompozi, ja var pastaigāties cauri visai Madlienai svinīgi un draudzīgi? Izdevās pašam sevi drusku paslavēt: foto kadra dēļ nācās paskriet nelielus krosiņus: ne pirmā, ne pēdējā reize – manā vecumā… Esmu jau pie «Ozolzīles», un te viņi nāk, spilgtiem karogiem plīvojot, priekšgalā trīs stalti vīri baltos svētku kreklos, platiem pleciem, spēcīgām un sastrādātām rokām. Svinīgi. Estrādē daudzas sēdvietas jau aizņemtas. Gājēju pulks, saņemot skatītāju aplausus, lēnām izretojas, un visi sasēstas skatītāju vietās. Ja parādās kultūras līderis Andis un pagasta ļaužu kopā turētāja Inga, visiem zināms – kaut kas būs. Un ir! Inga ar mikrofonu rokā uzrunā svinētājus: kā allaž, vienkāršiem, sirsnīgiem vārdiem, atraisīti un bez «špikera» lapiņas. Kodolīgajai runai cauri vijas pateicība Madlienas ļaudīm, svētku veidotājiem, rūpētājiem. To, ka Inga pati visu laiku bija kopā ar saviem cilvēkiem, visas dienas garumā – iedvesmojot ar labu, iederīgu vārdu un, kur vien iespējams, arī savu roku pieliekot, to viņa nepasaka. Pie sevis klusībā pagudroju, kā viņa paspējusi mainīt savus ietērpus, lai labi piestāvētu ik attiecīgam mirklim, noskaņai. Tad uz skatuves Ingai palīgā piesteidzas Andis un Juta. Atbildīgs uzdevums – pateikt paldies ikvienam svētku organizatoram, darītājam.
Kuplo klausītāju, skatītāju pulku svētku izskaņā iepriecina trīs koncerti. Jānis Moisejs. Juris Kaukulis. Jauniešu grupa «Chairman». Jau sen agrāk esmu ielāgojis kultūras nama vadītāja Anda Bičevska radīšanas, vadīšanas stilu: viņam svēta ir skatuve. Kurai klusi, nemanāmi piemeklē māksliniekus ar kvalitāti. Viņš nerunā, viņš nopietni smaida un zina, kas der ļoti, kas ne tik labi un kas neder. Vēl viens it kā nemanāms vīrs – Mareks Liepa. Vakar viņam piezvanīju un pateicu, kā ir. Mareks ir skaņu režisors ar smalku (iespējams, absolūtu) dzirdi, muzikālu jušanu un muzikālu izglītību, ar augstu prasību latiņu, kas nepieļauj atviegloto – varbūt sanāks… Tāpēc viņam sanāk un iznāk.
Zaļumballi spēlēja «Madlienas zēni». Kas viņus pazīst, saka, ka zēni spēlē uz goda – kā svētkiem, lauku zaļumballei piedien! Mājup ejot, pamanām, ka iepretī dievnamam kāds nopietns vīrs glezno baznīcu. Iepazīstamies. Nē, nē viņam ar svētkiem neesot nekāda sakara: viņš še rudenī taisīšot savu gleznu izstādi. Nobildēju, vīrs iedod savu e-pasta adresi, uz kuru noteikti šis foto jānosūta. Solījumu izpildīju. Svētku izskaņai par godu aizbraucam uz mīļo Plaudi noskalot putekļus. Tur, krasta lapenē, pagalam neierasti, bet jūtīgi, ģitāras pavadā dzied jaunu un ne tik jaunu cilvēku pulciņš. Tīri, saskanīgi, daudzbalsīgi. Izrādās, ka kora «Juventus» grupa. Vienai dienai svētku svētības teju par daudz, bet tā bija! Un simtgadu sveiciens Madlienai!
