Šie dati izriet no Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) apkopotā administratīvo teritoriju BIO TOP 500, kas publicēts nozares žurnāla "BIOLOĢISKI" jaunākajā numurā. Saraksts veidots pēc Lauku atbalsta dienesta statistikas par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kas 2026. gadā pieteiktas atbalstam.
Pirmo reizi divi novadi pārsniedz 40 % atzīmi
Vidēji Latvijā bioloģiski apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platība pieaugusi līdz 350,9 tūkstošiem hektāru jeb piektajai daļai no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvars virs valsts vidējā rādītāja ir jau 19 novados.
Pirmo reizi vēsturē 40 % robežu pārkāpuši divi novadi - Madonas novads (43 %) un Alūksnes novads (40 %). Pirmajā pieciniekā ir arī Balvu novads (39 %), kā arī Cēsu un Ludzas novadi (abos - 37 %). Madonas novads ir līderis arī pēc faktiskās bioloģiski apsaimniekotās platības (33,1 tūkst. ha) un bioloģisko saimniecību skaita (285).
Pretēju ainu rāda daļa Pierīgas novadu (Olaines – 2 %, Salaspils – 7 %, Ropažu – 8 %) un Zemgales novadi (Jelgavas un Dobeles – 3 %, Bauskas – 7 %).
Zaļākā pagasta atzinība pēc bio platību īpatsvara pienākas Tukuma novada Lapmežciema pagastam ar 88 %, savukārt pēc platības – Balvu novada Šķilbēnu pagastam ar 3471 ha. Zaļākā pilsēta ir Salacgrīva (82 % un 235 ha), kam seko Kuldīga un Ilūkste.
"Sniega bumbas efekts"
"Pagasti un novadi, kuros bioloģiski apsaimnieko ievērojamu daļu no lauksaimniecības zemes, ir ieguvums gan vietējai ekonomikai, gan videi un sabiedrībai. Ilgtermiņā Latvijai jākļūst par pirmo no pesticīdiem brīvo valsti," norāda LBLA vadītājs Mārtiņš Gaiķēns.
Viņš atzīmē, ka bioloģisko platību pieaugumam var būt sniega bumbas efekts – pēdējos gados arvien vairāk konvencionālo lauksaimnieku izvēlas strādāt bioloģiski, jo saskaras ar grūtībām nopelnīt, pieaugot minerālmēslu un pesticīdu cenām. «Apkopotais TOP 500 atklāj, ka gandrīz 50 pagastos Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības zemes īpatsvars pārsniedz 50 %, un tas mūsu nozarei ir nozīmīgs sasniegums. Bioloģiskajiem saimniekiem daudz vieglāk ir saimniekot reģionos, kur ir liels bioplatību īpatsvars, jo mazāk jāraizējas par potenciālo pesticīdu piesārņojumu no kaimiņu konvencionālajiem laukiem,» skaidro M. Gaiķēns.
LBLA rosina pašvaldības pārskatīt saistošos noteikumus un piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi bioloģiskajām platībām. Šāda prakse jau pastāv Siguldas, Cēsu, Limbažu, Tukuma un Talsu novados – tā varētu būt iedvesma arī Ogres novadam, kura Mazozolu pagasts ierindojas starp valsts zaļākajiem.
BIO TOP 10 pagasti pēc bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības īpatsvara
Tukuma novads, Lapmežciema pagasts – 88,4 %
Alūksnes novads, Zeltiņu pagasts – 83,4 %
Alūksnes novads, Kalncempju pagasts – 82,5 %
Gulbenes novads, Rankas pagasts – 80,7 %
Ogres novads, Mazozolu pagasts – 73,4 %
Madonas novads, Sausnējas pagasts – 72,4 %
Madonas novads, Kalsnavas pagasts – 72,2 %
Cēsu novads, Zosēnu pagasts – 68,5 %
Gulbenes novads, Druvienas pagasts – 68,2 %
Madonas novads, Jumurdas pagasts – 65,8 %
