Līgas rīts sākas agri – ar vitrīnu sakārtošanu un sagatavošanos jaunai dienai. Paralēli jāpalīdz sagatavot autoveikalu, ar kuru ceļā dodas Irēna Tampa un šoferis Juris Pīlāns. Autoveikals nav eksotisks pakalpojums – tā ir nepieciešamība. Ar to senioriem un nomaļāk dzīvojošajiem tiek piegādāta maize, piens, desas un citas pirmās nepieciešamības preces. «Lauki paliek tukšāki,» atzīst Līga. Vecākā paaudze aiziet, jaunie ne vienmēr paliek, un pircēju skaits samazinās. Taču autoveikals turpina braukt – piecas dienas nedēļā. Maršruti ved uz Lēdmani, Lauberi, Madlienu un pat Rīgas un Siguldas pusi, kur šāds pakalpojums joprojām ir vajadzīgs.

Irēna šajā darbā nereti pilda arī sociālā darbinieka lomu. Bieži viņa ir vienīgais cilvēks, ko seniori satiek. Šad tad nepieciešams piegādāt pat vēstules un preces no aptiekas. Līga atceras īpaši sāpīgu gadījumu – nedzirdīgai kundzei mājās bija nomiris dēls, un viņa pati nespēja palūgt palīdzību. Vienīgais cilvēks, kas regulāri atbrauca, bija Irēna. Tieši pateicoties viņai, tika saņemta nepieciešamā palīdzība.

Līgas stāsts nav tikai par ceļiem un lauku vientulību. Savā veikalā viņa ir ierīkojusi arī ceptuvi, kur agros rītos darbu sāk Iveta Lūriņa. Šeit ir iespējams pasūtīt arī lauku tortes un kliņģerus. Vietējie ir prasīgi – vakardienas bulciņu neizvēlēsies. Viņi grib šodienas – vēl siltu, tikko no krāsns. Līga par to nesūdzas. Tas nozīmē, ka cilvēki novērtē kvalitāti, un viņa šo latiņu tur augstu.

Ceptuve kļuvusi arī par vietu, kur notiek meistarklases. Vietējā iedzīvotāja Patrīcija Apine-Zabarovska te dalās pieredzē Latte šokolādes gatavošanā, Irēna Tampa dalījusies pieredzē, kā iespējams pagatavot desas. Līga piebilst, ka labprāt organizētu vēl kādas līdzīgas aktivitātes – ir atvērta birzgaliešu idejām. 

Birzgale nav tikai punkts kartē. Tā ir kopiena. «Mums darbi nav jāmeklē – darbi paši atrod mūs,» ar smaidu saka Līga. Viņa atzīst – laimīgs ir tas, kuram pietiek. Vēlā pēcpusdienā, tikko atgriezusies no slēpošanas, Līga par savu darbu runā ar aizrautību un entuziasmu. Varbūt tieši tāpēc «Ozolkalnu nams» nav tikai veikals. Tā ir vieta, kur cilvēkus pazīst vārdā un smaids nav pieklājība, bet attieksme. Tā ir vieta, no kurienes siltums un cilvēciskums aizceļo līdz pat lauku māju sliekšņiem kopā ar autoveikalu tālu aiz Līgas veikala durvīm un kur katru rītu ceptuves smarža piepilda pagastu ar sajūtu, ka šeit ir prieks un dzīvība. Kamēr ir cilvēki, kuri paliek un dara, tikmēr arī ir pagasts.