Mums nepatīk, ka tik daudz bērni aizplūst prom 

Kopumā Ogres novadā mācās 7000 skolēnu. Četrās Ogres novada pilsētās (Lielvārde, Ķegums, Ogre un Ikšķile ) mācās 85% no visiem novada skolēniem. Kā zināms, Ogres novads teritorijas ziņā ir lielākais novads Latvijā.

“Visi bērni ir mūsējie, tāpēc ir svarīgi vienkārši skatīties, kas strādā, kas nestrādā, un ko mācāmies no tā. Pārmaiņas un izmaiņas nekad nebeigsies. Kas ir svarīgi, lai ceļš pēc 9. klases būtu veiksmīgs? Es teiktu, trīs elementi. Pirmām kārtām jābūt kvalitatīvām vidējās izglītības organizācijām, tātad vidusskolām un kvalitatīvām profesionālās vidējās izglītības iestādēm. Otrs elements - ir jābūt pieejamībai šīm iestādēm, proti, mums ir no ceļa jānoslauka visi šķēršļi lai katrs bērns nonāktu viņam piemērotākajā, un viņa vēlmēm un vajadzībām atbilstošākajā izglītības iestādē. Un trešā lieta - mums ir jāizdara mājasdarbs iepriekšējā posmā, tā ļaujot saprast, kas ir bērna spējām un vajadzībām piemērotākā izglītības iestāde,” skaidro I.Grigorjevs.

Izglītības speciālists iepazīstināja, ka 2022. gadā tika veikta rūpīga situācijas izpēte un iegūti visai daudz vērtīgi secinājumi. “Mēs apskatījām katru mūsu skolu. Kopā tās bija 8 vidusskolas, un mēs izsekojām, kur ir aizgājis katrs bērns no 2019. līdz 2021. Gadam. Mēs ieraudzījām, ka. Piemēram. Ogres 1. vidusskolā ļoti maz bērni palika pēc tam savā skolā. Tas ir slikti. Tāpat arī Ikšķiles vidusskolā maz bērni palika savā skolā. Mēs sapratām, ka kopumā ap 40% palika vispārējā vidējā izglītībā mūsu novadā. Vairāki aizgāja uz profesionālo vidējo,” stāsta Grigorjevs, bilstot, ka šāda pieeja un datu analīze tiek turpināta arī šobrīd. Izglītības pārvaldes eksperti izseko katra bērna ceļam līdz nākamajai skolai un veic rūpīgu analīzi par to, ko, kur un kāpēc katrs bērns nonāk. Dati parādīja, ka liela daļa bērnu pēc 9. klases aizbrauc uz Rīgu.

“Mums nekas no tā, ko ieraudzījām toreiz datos, nepatika. Jo no mums daudzi bērni aizbrauc uz Rīgu. Tātad mēs nepiedāvājam viņiem pietiekamu kvalitatīvu pakalpojumu."

Ekrānšāviņš no prezentācijas 

Reforma vainagojas ar bērnu pieaugumu

I.Grigorjevs norādīja, ka arī pamatskolu jautājumā novadā “iet švakl”. No Birzgales pamatskolas iepriekšējos trīs gados tālāk uz vidusskolu ir devušies tikai seši bērni. Tāpat arī no Lēdmanes pamatskolas tikai 5% bērnu un no Jumpravas pamatskolas trīs gados - 9% bērnu mācības turpina vidusskolā.

“Reģionālās un arī sociālekonomiskā stāvokļa atšķirības būtiski ietekmē to, kur un kāpēc bērni no nonāk. Un arī šis mums ļoti, ļoti nepatīk. Es tiešām negribētu, lai ģimenes izvēlētā dzīvesvieta vai skola, vai sociālekonomiskā situācija tik lielā mērā noteiktu noteiktu bērnu ceļu. Uztaisījām ziņojumu, situācija nebija visai laba.”

Pirms trim gadiem veikto reformu rezultātā novadā ir palikušas trīs vidusskolas gar Daugavu - Lielvārdē, Ogrē un Ikšķilē, un šobrīd viena skola ir vēl Madlienā. 

Ekrānšāviņš no prezentācijas

“Tā mēs no 8 vidusskolām esam pārgājuši uz četrām. Kāds tad ir rezultāts mūsu  aktīvajai darbībai? Mēs redzam, ka vispārējā vidējā izglītībā pašreizējā trīsgadē par pieciem procentpunktiem ir pieaudzis to bērnu skaits, kas paliek pie mums”, tā I.Grigorjevs. Īpaši viņš atzīmē, ka Ogrē ir ļoti spēcīgs “spēlētājs izglītības laukā” - Ogres tehnikums.

Ekrānšāviņš no prezentācijas

Gribam, lai bērni nedodas prom

"Iepriekšējā gadā 46% bērni no 9. klašu absolventiem palika pie mums un 10% aizbrauca uz citām vispārējās vidējās izglītības iestādēm. Tātad - 299 bērni palika vispārējā vidējā izglītībā, 63 izvēlējās citu novadu skolas vidējā izglītībā. Un tad Ogres tehnikumā – 123 jaunieši. Jaunieši ļoti lielā skaitā izvēlas palikt mūsu tehnikumā, kas ir ļoti pievilcīga izglītības iestāde. 

Grigorjevs iezīmēja arī šā brīža satraukuma iemeslus.  "Mēs vēl skatāmies uz tiem 63. Varbūt ir kādi bērni, kuri tomēr varētu izvēlēties mūsu novadu, un ka mēs viņusvarētu piesaistīt ar savu darba kvalitāti. Tā nu mēs arī izdarījām. Mēs rūpīgi izanalizējam, kur katrs bērns no šiem 63 ir nonācis, tieši kurā izglītības iestādē. Redzam, ka profesionālajā ievirzē  Nacionālā mākslas vidusskola un Murjāņos ir 9 bērni. Lai viņiem veicas! Turam īkšķus, gūstiet panākumus! Valsts ģimnāzijās aizgāja 19 bērni. Ticu, ka mēs arī ar kādām Rīgas skolām varam konkurēt un ceram, ka ar savu kvalitāti ar laiku dabūsim arī tos atpakaļ. Bet redzam arī, ka no mazākumtautību skolu bērniem aiziet 13. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka 13 bērni pabeidz mūsu 9. klasi, un tad viņi nevis mācās Ogres Valsts ģimnāzijā vai Lielvārdē, bet brauc uz Rīgas mazākumtautību skolām. Manuprāt, tas ir valodas un pieņemšanas jautājums. Šo mēs gribētu mainīt un uzlabot. Mēs, protams, visus bērnus gribam pie sevis, ar savu kvalitāti nodrošināt," uzsver I.Grigorjevs.

Izglītības pārvalde ieguldījusi darbu arī, lai analizētu rezultātus tiem bērniem, kas izvēlējušies citu novadu skolas. Piemēram, 24 bērniem ārpus novada skolās matemātikas rezultāti esot virs 80%. "Tie ir mūsu 24 jaunieši, mēs vēlam viņiem veiksmi, bet ceram, ka spēsim savu pakalpojumu attīstīt tā, lai varētu nodrošināt to, ka bērni izvēlas sava novada izglītības iestādi. Mūsuprāt, tieši tādai būtu jābūt atbildībai katrā katrā katrā novadā," tā Izglītības pārvaldes vadītājs. 

Vēl pie izanalizētā secinājumiem tika pievienoti dati, ka "ja bērns mācās kādā no pilsētas skolām, tad ir 61% varbūtība, ka viņš tālāk mācīsies vidējā izglītībā, bet, ja bērns mācās ārpus pilsētas skolas, tad tā ir tikai ap 40% varbūtība par mācību turpināšanu vidējā izglītības programmā." I.Grigorjevs sola, ka turpinās pieņemt sistēmiskus lēmumus par to, lai šīs nevienlīdzības atšķirības mazinātu starp pilsētu un lauku reģiona bērniem. 

* 17. oktobrī LR Saeimā notika konference “Bērna izglītības ceļš Latvijā: kā veidot stipru, atbalstītu un lemtspējīgu personību?”