Folkloras pētniece, Latvijas filharmonijas soliste un koklētāja Dzidra Jansone tagad uz visiem noraugās no mākoņa maliņas, bet aptuveni 400 tautasdziesmu lielo pūru, kurā ietvertas senajiem latvjiem svarīgo svinamo laiku tautasdziesmas, kā arī Ģimenes godu – krustabu (kristību), vedību (kāzu) un bedību (bēru) – tautasdziesmas, 11 grāmatās sakārtojuši viņas dēli Ramants un Daris Jansoni. Jautāti, kā radās ideja par šādas grāmatas izdošanu, tās autori skaidro, ka galvenais iemesls ir, lai šī mūsu tautas bagātība – unikālais latviskās dzīvesziņas pūrs – ir ikviena mājā, jo dažām dainām nošu pieraksta nebija, Dzidra Jansone tās bērnībā dzirdēja Tirzā, kur vēlāk uz Sibīriju izsūtītās Lāču ģimenes mājās pulcējās apkārtējie ļaudis – aktieri Kārlis Sebris, Antra Lieckalniņa, rakstnieks Andrievs Niedra.
Bites, Saules un Daugavas ceļš
Pirmajā grāmatiņā ietvertās dainas iedziedājuši «Silavotu», folkloras kopas «Graudi» un «Josta» solisti Ramants un Daris Jansoni, Līga Skujiņa, Dace Bleikša, Ingrīda Bretšneidere un citi.
Kā skaidro autori – šī unikālā grāmata ir veltījums ikvienam bērnam Latvijā un ārpus tās. Starp citu, nule kā grāmata aizceļojusi arī pie latvjiem Kenijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Anglijā. Tā visupirms gan domāta bērnu vecākiem, vecvecākiem, krusttēviem, krustmātēm, pedagogiem mājdārziņos, pirmsskolas iestādēs. Tas ir veids, kā mūsdienu ātrajā laikmetā, kad pieaugušajiem, nereti strādājot pat divos darbos, kad paliek aizvien mazāk laika pabūt kopā ar saviem bērniem, ātri, čadīgi nodot viņiem mūsu tautas dzīvesziņu – šūpļa dziesmā, gan darot kopīgus darbiņus. Grāmatā čaklā darītāja bitīte ikvienu aizved pie medus šūnā ietvertā dainas QR koda – dziesmiņa atskan audio formātā. Savukārt citās dainās ietvertais Saules ceļš ļauj iepazīt ticējumus, paražas un sakāmvārdus, bet zilais – Daugavas – ceļš savā plūdumā māca iepazīt ceļā sastaptos skaitļus, kuru latvju dainās nav mazums un ko acīgākie bērni noteikti pamanīs.
Grāmata sniedz iespēju bagātināt nākamo paaudzi garīgi, un, kā atzīst tās autori, ir ļoti svarīgi latviskās dzīvesziņas, mūsu dainu spēka kodu bērnam ielikt jau šūpulī un bērniņiem, kuri vēl paši dainu neskaita, nedzied, to var izmantot kā unikālu ritmizēšanas šūpuļdziesmu rokasgrāmatu. Brāļi Jansoni min kādu piemēru – vīrietis no Ogresgala, kurš zinājis tikai divas savulaik mammas iemācītas šūpuļdziesmas, ko dziedājis savam dēlam, tagad izmanto šo grāmatu, izdziedot jau 35 dziesmas. Viņš smaidot teic, ka, lai iemidzinātu bērnu, tagad pietiek pat ar četrām dainām – 12 minūtēm, kas ir kā vakara pasaciņa, ko izdziedāt pašam palīdz dziesmas audio versija. Lielāki bērni, trīs četras reizes noklausoties šīs dziesmas, tās zina no galvas jau agrā bērnībā, saglabājot sevī šo latviskās dzīvesziņas kodu, un reiz tās varēs dziedāt saviem bērniem.
Nodziedi dziesmu par vanadziņu...
Brāļi Jansoni atceras kādu amizantu gadījumu, kad bērns lūdzis vecmāmiņai vēlreiz nodziedāt dziesmiņu par vanadziņu. «Pūrā ir dziesmas par skudriņu, bitīti, vāverīti, ezīti, bet nav par vanadziņu! Tomēr bērns turpināja teikt – viņam dziesmu par vanadziņu, kuru viņam, jau šūpulī guļot, bija dziedājusi ome. «Silavotos» dzied 36–38 cilvēki, aprunājāmies ar viņiem – visi rausta plecus – nu nav mūsu repertuārā dziesmas par vanadziņu. Atklājās, ka šajā grāmatā ir dziesma ar vārdiem «Sniga sniegi putināja, laukā laidu kumeliņu. Laukā laidu kumeliņu, kā pelēku vanadziņu...». Mums, vecākiem, vecvecākiem, kad mammām nav iespēja pašām audzināt mājās atvases, ļoti maz paliek laika, lai iedziļinātos pašā pamatā, kodolā, un mēs tajā ātrumā nereti paskrienam garām arī saviem bērniem un mazbērniem, un šī ir tā veiksmes atslēga, ka, trīs reizes atskaņojot dziesmu, bērnam rodas tēlainā iztēle – viņš paceļ acis augšā uz gaismu, uz putniem, sauli, vanadziņu. Patiesībā ar to viņš mūs māca, ka jāraugās uz gaismu, uz ceļu, jātic, jādzied,» saka Ramants. Starp citu, latvju dainās iekodēto spēj lieliski uztvert visa dzīvā radība. Autori stāsta, ka grāmatā ietvertos video palīdzējusi montēt kāda sveštautiete, kurai mājās ir nelieli putniņi. Atskaņojot «Silavotu» dziesmas, viņi ik reizi piedziedāja līdzi, turklāt katrā dziesmā citādi. Putnu saimniece brīnījās, kā gan putniņi spēj uztver latvju valodu, ja mājinieki runā citā mēlē. Ramants smaidot teic – ne jau vārdus putniņi atpazina, uztvēra, bet gan mūsu, latvju dainu atslēgu, mūsu tautasdziesmu unikālo kodu.
«Pamatvērtība visām šīm grāmatiņām ir – sirma galva jāgodā, godā tēvu, māmuliņu, tad ļaudis tevi godās. Tā māca – latviešu čaklumu, strādīgumu, mīlestību pret savu dzimtu, vecākiem. Tajā ir dainas meitenēm, piemēram, «Adatiņa maza sieva», kas mazai meitenītei ar trim reizēm iemācīs, kas ir adatiņa, ka tā var piešūt pogu tētim, kurš strādā divos darbos, vai salāpīt vectēvam bikses, kurš zarus griežot tās uzplēsis,» stāsta Ramants, piebilstot, ka grāmatā ir vēl viena vērtība – tajā izmantoti Anša Cīruļa unikālie zīmējumi no Ogres sanatorijas sienu gleznojumiem.
«Silavoti» tiekas Ikšķilē
Kopa «Silavoti» izveidota 1991. gadā, un brāļi Jansoni turpina uzturēt dzīvu viņu mammas izveidoto latvju dzīvesziņas tradīciju kopu, kas izdzied gadskārtu ritu, godus, atdzīvina senos rituālus, dziesmotas tautas tradīcijas. Aptuveni piecus gadus kopas dalībnieki reizi nedēļā uz mēģinājumiem sanāk Ikšķilē, apvienojot Ogres novada ļaudis no tuvākās apkārtnes. Mērķis – dainu spēka smelšanās dziesmās, izmantojot Dzidras Jansones, kā arī viņas skolotāja Artūra Salaka savākto, apkopoto un apstrādāto dainu materiālus. Pērn organizēti un svinēti vairāk nekā 80 pasākumu – visi latvju gadskārtu svētki, atbilstoši Latvju laikritim: Meteņdiena, Lielā diena, Ūsiņdiena, Jāņa diena, Rudenāji, Apjumības, Dievaines, Mārtiņdiena, Ziemassvētki. Veikti Jāņa dziesmu audioieraksti un Jāņa dienas tradicionālās norises filmēšana. Jāpiebilst, ka visus iepriekš minētos svētkus paredzēts ietvert nākamajās «Silavotu» grāmatās. Aizvadīti arī cilvēka mūža godi – sešpadsmit krustabas, vienas vedības, desmit bedības.
Pērn strādāts pie Raiņa lugas «Daugava» iestudējuma (papildināta ar «Silavotu» dziesmām). Savukārt šogad «Silavoti» līdz ar citiem folkloras ansambļiem piedalījušies Dziesmu un deju svētkos.
Dāvās grāmatas bērnudārziem, dzemdību namiem
Grāmata «Latvijas Saulstāvja laika dziesmas» nav biznesa projekts. Tas ir sociālais projekts latvju bērniem – no šīs grāmatas realizācijas iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt grāmatiņas izdošanā bērniem, kas būs ar skaistiem attēliem, audio dziesmiņām, videoklipiem, bez vārdiem un notīm, jo bērni tās vēl nesaprot. Pirmā grāmata būs par septiņiem Ogres tiltiem, kur katrs spēļu veidā kaut ko mācīs – patskaņus, līdzskaņus, burtus, ciparus un figūras. To plānots dāvāt bērniem novada pirmsskolas izglītības iestādēs. Finansējums nepieciešams arī, lai varētu izdot nākamās jau sagatavotās Saules rita gada grāmatas vecākiem.
«Kāpēc mums ir tik svarīgi uzturēt dzīvas un popularizēt senās latviskās tradīcijas? Cilvēki joprojām izbrauc no Latvijas, un mums tas ir jāaptur! Mums ir savi lauki, kas jāapstrādā, savas upes, par ko priecāties, mums ir unikāli un gudri bērni, kuri jāaudzina, saglabājot latvisko. Tāpēc mūsu vīzija ir, lai šī grāmatiņa būtu pieejama katrā bērnudārzā, katram bērnam, jo Latvija mums pasaulē ir tikai viena,» saka grāmatas autori.
Uzziņa
«Latvijas Saulstāvja laika dziesmu» grāmatas atklāšana notiks šā gada 9. decembrī pulksten 12 Ogres Centrālajā bibliotēkā, piedaloties «Silavotiem» un Tomes folkloras kopai «Graudi» – būs gan dziesmas, gan danči, gan rotaļas. Tie, kuri būs atnākuši kopā ar bērniņu līdz četru gadu vecumam, varēs piedalīties izlozē un iegūt grāmatu savā īpašumā.
