“Te mums ir slavenais rozā tornis un cilindrs, te par kosmosu un te – sajūtu materiāli,” tā mums, viesojoties “Mikauša” vienā no nodarbību telpām, rāda vadītāja Iveta. Šajā telpas pusē ir plašs Montessori pedagoģijā izmantojamo materiālu klāsts. Tiem blakus ir bērniem ērta telpas daļa, kur arīdzan norit mācīšanās un izvietoti dažādi praktiskās dzīves attīstītāji – pogas, stienīši, šņores, skaļuma maisiņi un grāmatas. Iveta ar gandarījumu stāsta, ka bērniem patīk apgūt gan matemātiku un valodu, gan iet rotaļās, gan veidot mākslas darbiņus, ko vēlāk skolotājas pieliek pie sienas. Gluži pats no sevis atnāk jautājums – kā var tik plašā un daudzveidīgā telpā valdīt tāda kārtība, par ko vecāki vien sapņo mājās?

- Kur ir tas noslēpums?

- Kārtības iesākums ir individuālajā pieejā, kad ar bērniem katru dienu par to tiek runāts. Pēc tam šī rutīna jau viņiem nāk automātiski. Viņi paši saprot, jo viņiem tā šeit ir ikdiena. Katrai lietai ir sava vieta. Vēl viņi ļoti mācās viens no otra. Mazākajā “Zvirbulīšu” grupiņā ir bērniņi līdz 3 gadu vecumam un tajā strādājam īpaši ar Montessori elementiem, un otrā grupā, kur ir no 3-6 gadu vecumam, vecākie bērni tiek gatavoti skolai. Redzam, kā vecākie bērni palīdz jaunākajiem. Šis ģimeniskais princips ļoti labi strādā arī kārtības jautājumā, kā arī viņi iemācās viens par otru rūpēties. Šai jauktā vecuma grupiņai katrs rīts iesākās ar īsu svētbrīdi, kurā arī paši bērni kādreiz lūdz. Ir tik sirsnīgi, kad viņi savās lūgšanās lūdz par to, lai Ukrainā beigtos karš, par savām ģimenēm, kādreiz kāds lūdz, piemēram, par savu brālīti, lai tas atveseļojas. Tik patiesi tas skan!

- Kas jums vēl palīdz audzināšanu kristīgajās vērtībās īstenot?

- Mums ir vienā telpā Godly Play materiāli, kas izveidoti tieši mūsu lielajiem “Zvirbulīšiem”. Nosaukums nozīmē ideju – “Dievs ienāk rotaļā” un arī tas ir Montessori iedvesmots, kur dažādus Bībeles stāstus bērni var iepazīt caur īpašiem materiāliem un izveidotām figūrām. Bērni visu drīkst ņemt rokās, aptaustīt, kā piemēram Noasa šķirstu un dzīvnieciņus. Tūlīt mums būs par adventes laiku, un katram stāstam ir turpinājums, līdz sasniegsim Ziemassvētkus. Te notiek tā saucamā atsaukšanās, jo katrs bērns šajos stāstos var ieraudzīt kaut kur sevi un vietu, kur gribētu būt. Nu, piemēram, varbūt tai Ziemassvētku stāstā – tā gotiņa, mazais Jēzus bērniņš. Arī šis Godly Play materiāls ir terapeitisks.

"Mikausis" bērni visu novembri cītīgi domāja par savu dzimteni Latviju, foto - OgreNet

- Telpās jūtama ir valsts svētku mēneša noskaņa, vai ticat, ka mīlēt Latviju var iemācīt jau tik mazā vecumā?

- Protams, pirmais patriotisms sākas ģimenē. Mēs šeit arī rīkojām savus svētkus, kas izdevās ļoti patīkami, jo arī vecāki iesaistījās. Pirms 18. novembra viņi bija atsūtījuši īpašus īsus video par savu ģimeni, atbildot – ko katram nozīmē Latvija? Kādam tas ir plašāks jēdziens, bet pārsvarā Latvija tās ir mājas un katra paša ģimene. Tā arī izskanēja mums - “manas mājas – tā ir ģimene, tā ir mana Latvija.” Mēs gatavojoties nākamajai tēmai par dabu, aplūkojam, ka Latvija nav tikai karogs, bet tā ir arī meži, ūdeņi, upes un ezeri. 

- Ar kādām pārdomām esat sagaidījuši savus 15 darbošanās gadus? 

- Jā, šis gads mums ir tāds ļoti zīmīgs, jo aprit 15 gadi, kopš “Mikausis” ir kā izglītības iestāde. To 2010. gadā dibināja tās pirmā vadītāja Liene Pandare. Tad pēc vairākiem gadiem palīgos metodiskajā darbā pievienojos es. Atceros, ka sākumā bijām Kalna prospektā. Toreiz mērķis bija iedot iespēju tiem bērniem, kuri gaidīja vietu pašvaldības dārziņā. Ap 2018. gadu, kad Liene gāja tālāk, es pārņēmu vadību, atvērām arī otru grupu. Pieprasījums bija liels. Toreiz tie bija ap 18 bērniņiem. Un jau savā desmitgadē, 2020. gadā, mēs ieguvām sociālā uzņēmuma statusu sociāliem mērķiem. Šobrīd kolektīvā esam 12 cilvēki, un visi cenšamies veidot mūsu vidi, lai tajā īstenotos galvenās vērtības - ģimene, cieņa un veselība.

- Kāpēc reizēm šīs agrā bērnībā ieliktās vērtības skolas gados izplēn?

- Iemesli noteikti ir vairāki. Bērnus ļoti ietekmē vide, kurā viņi ir. Bērni ir ļoti atvērti, tādēļ viņiem var iedot gan pozitīvo, gan diemžēl reizēm arī negatīvo ietekmi. Skolas vidē viņi jau sāk vairāk izvērtēt. Svarīga ir ģimenes vide, draugi un tad sabiedrība, kas ir apkārt. Neskatoties uz to, mūsu uzdevums ir iedot šo pamatu, lai, aizejot uz skolu, bērns saprot un ir gatavs tam, kas var nākt viņam pretī tajā vidē.

Viena no "Mikausis" telpām, kurā darbojas "Zvirbulīšu" grupiņa, foto - OgreNet

- Vai Montessori kā ideja nāca tieši no jums?

- Jā, 2021./2022. mācību gadā sākām mācīt ar Montesori metodi, jo to atradām kā ļoti vērtīgu un tā saskanēja ar Skola 2030 vadlīnijām. Turklāt redzam, cik ļoti jaunākajiem bērniņiem Montessori principi palīdz – tā ir šī praktiskā dzīve – sakārtot vienmēr visu ap sevi, nolikt vietā katru lietu. Mums jau bija kolēģi, kuri bija ar nepieciešamo izglītību un sertifikātu. Gribējām iedot ko vairāk bērniem. Uzrakstījām grantu, saņēmām finanses aprīkojumam un materiālajai bāzei. Toreiz bija iespēja arī papildināt mūzikas terapijas bāzi un priecājos, ka pie mums ir arī audio logopēds.

Šajā ēkā mēs esam tikai no šī gada janvāra, un, protams, tas bija liels izaicinājums mācību gada vidū pārcelties. Esam ļoti pateicīgi arī pašvaldībai par atbalstu. Šobrīd visus materiālus varam pilnvērtīgi izvietot un ar tiem strādāt ērti, jo ir plašums. Šobrīd mēs varam dot ne tikai dārziņam, bet arī pilsētai. Pie mūsu speciālistiem var nākt bērniņi, kuriem nepieciešama iekļaujošā izglītība un varbūt vajadzīgs kāds papildus atbalsts, piemēram, caur mūzikas terapiju.

- Kuri ir jūsu profesionālie pagrieziena punkti dzīvē, kā esat nonākusi līdz savam aicinājumam – būt gan mūzikas terapeits, gan dārziņa vadītāja.

- Man dzīvē bijuši ceļi “līku loču”. Sākumā Liepājā ieguvu pirmskolas skolotājas izglītību. Tad man piedzima dēls, un darbu man piedāvāja Rīgā. Tur bija bērni ar dažādiem kompleksiem traucējumiem. Tas bija gan liels izaicinājums, gan man iespēja ieraudzīt, cik ļoti šos bērnus piesaista mūzika. Es esmu pati arī flautiste. Ieraudzīju, cik mūzika viņiem ir svarīga. Vēl līdzās pedagoģijai mani vienmēr interesēja psiholoģija, mūzika un medicīna. To, ka šīs lietas var apvienot, uzzināju ieraugot, ka Liepājā sagatavo mūzikas terapijas speciālistus. Toreiz 2004. gadā tā bija pirmā šāda veida programma Latvijā. Es to trīs gados pabeidzu un ieguvu kvalifikāciju. Vēlāk izmācījos maģistratūrā un sertificējos, iegūstot kvalifikāciju mākslas terapeits mūzikas terapijā. Sāku veidot savu praksi. Nu jau tūlīt būs 20 gadi, kopš esmu mūzikas terapeite. Tad bija iespējas darboties gan Rīgā, gan Skrīveros, gan Lielvārdē un tagad Ogrē. Toreiz biju pazīstama ar Lieni Pandari, tā man ceļš iesākās šajā izglītības iestādē līdz nāca piedāvājums pārņemt šeit vadību. 

- Viegli bija piekrist?

- Nebija viegli, jo domās es kādu laiku jau biju it kā prom no pedagoģijas. Gribēju strādāt tikai mūzikas terapijā. Pēc Lienes piedāvājuma es, protams, mierā nevarēju palikt un sapratu, ka, jā, šis būs mans ejamais ceļš. Tagad saku - paldies Dievam par šo iespēju, kas atnāca. Šeit es varu apvienot visu to, kas man ir dots – savu pedagoģisko izglītību, pieredzi un sirdi. Es varu dot zināšanas un pieredzi bērniem, vecākiem tieši mūzikas terapijā un veidot komandu. Un arī tas, ka šeit mēs varam runāt par kristīgām vērtībām, man ir svarīgi, jo ticība ir tas ceļš, ko cenšos iet un saprast. 

- Kādas durvis atver mūzikas terapija? 

- Mūzikas terapija ir skaņas, balss, mūzikas lietojums komunikācijas veidošanā. Mēs veidojam šo kontaktu caur mūziku, instrumentiem. Es pamanu, kurš mūzikas instruments katru bērnu piesaista. Dziesmas, vokāls, vingrinājumi, kustība – to visu var sasaistīt ar mūziku un radošu pieeju. Mūzikas terapijas ceļš ne vienmēr ir viegls, bet tas ir ļoti svētīgs ceļš. Interesanti, ka mūzikas terapija nav tikai maziem bērniem. Zinātniski pierādīta tās efektivitāte ir no priekšlaikus dzimušiem bērniem līdz pat sirmam vecumam. Mums ir kolēģi, ka strādā pansionātos. Mūzika ir emocionāla valoda. 

- Pastāstiet kādu ilustrāciju, tieši kā šīs terapija var palīdzēt? 

- Mēs vienmēr runājam par gaidām. Ir jāzina, ka mūzikas terapija neizārstēs, bet caur to var iedot kvalitāti un virzienu. Varu dot piemēru par bērniņiem ar autismu. Šiem bērniem grūti veidot kontaktu, viņi citādāk reaģē uz lietām. Es telpā varu caur skaņu un mūziku sekot līdzi viņam, ko viņš dara. Es varu izdziedāt un izspēlēt kaut ko un kādā brīdī mēs varam satikties. Viņš sāk sekot man. Sākumā ienākot telpā viņš var man pat uzmanību nepeivērst, bet tādēļ, ka esmu līdzās, un, piemēram, spoguļoju un atkārtoju to, ko viņš dara, bērns mani pamana. Katrs bērns ir citādāks. Ir, kas raud. Svarīgākais ir būt līdzās un izveidot kontaktu. Pēc tam var meklēt nākošo mērķi, uz kuru strādāt.

"Zvirbulīšu" grupiņas bērnu darbiņi tiek regulāri rādīti vecākiem, foto - OgreNet

- Darbs pie jums notiek visu gadu!

- Jā, ir tādi mazie miera periodi, bet visu laiku ejam uz attīstību. 

- Kas jums tuvākās nākotnes plānos “Mikausī”?

- 3. decembrī vecāki aicināti paklausīties vairāk par to, kas ir mūzikas terapija. Varbūt kāds vecāks pat nezina, kā rīkoties, ja bērniņam ir konstatēta kāda diagnoze. Citiem nav iespēju ātri tikt pie audio logopēda. Esmu pateicīga par vecāku atsaucību mūsu semināros. Pie mums pirms kāda laika viesojās gan psihoterapeite Kristīne Maže, gan vietējā uzņēmēja un uztura speciāliste Baiba Grīnberga. 

Mēs noteikti nākotnē turpināsim sadarbību ar Izglītības pārvaldi, vēlamies arī dot skolotājiem, jo daudzi strādājot var piedzīvot paguruma brīžus. Noteikti turpināsim domāt par bērniem, kas nāk pie mums. Šovasar piemēram, mēs izveidojām tematisko nodarbību ciklu, kur devāmies mazliet tālāk - Salaspils botānisko dārzu baudīt, kas ir tur. Rīkojam sporta un mākslas dienas. Es kādreiz vadu kādus seminārus un esmu gatava dalīties savā pieredzē, jo zinu, cik svarīga ir bērnu emocionālā labbūtība. Tad, kad viņi jūtas labi, var arī labi mācīties.