Senioru skolas visā Eiropā sevi apliecinājušas kā būtisks mehānisms kvalitatīvas dzīves paildzināšanai. Arī Latvijā šī kustība attīstās, bet lielā mērā tā atkarīga no entuziastiem, kas gatavi šo procesu organizēt. Tikpat svarīgs faktors ir vietējās pašvaldības ieinteresētība senioru organizāciju darbībā, gan nodrošinot telpas, gan sniedzot citu atbalstu.

Par to, kā sarunas, kopīgs darbs un iespēja atkal sēdēt skolas solā palīdz senioriem atgriezties sabiedrībā un atkal uzplaukt, stāsta Ogres novada domes priekšsēdētājs Andris Krauja un Ikšķiles senioru skolas vadītāja Sanita Bertmane.

Vieta, kur satikties

Viena no senioru kustības aktīvākajām veicinātājām Latvijā, Ikšķiles senioru skolas vadītāja Sanita Bertmane atzīst, ka biedrības darbība sākas ar pavisam praktisku jautājumu – kur sanākt kopā? Biedrībai bez savām telpām inventārs bieži glabājas mājās, tāpēc pat pavisam vienkāršu un praktisku apsvērumu dēļ sadarbība ar pašvaldību telpu jautājumā ir ļoti svarīga. “Tas ir pamata jautājums. Mums kā biedrībai savu telpu nav, tāpēc runājam ar pašvaldību, kādas telpas ir iespēja izmantot vingrošanai, lekcijām vai grupu nodarbībām,” saka Sanita Bertmane. Ikšķilē rasts risinājums dalīt telpas ar jauniešiem, nodarbības rīkojot rīta pusē, kad jauniešu centrs vēl ir tukšs.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Andris Krauja atzīst, ka pašvaldībai ir pienākums atbalstīt seniorus, jo tieši viņi ir tie cilvēki, kas būvējuši pilsētu un veicinājuši novada uzplaukumu. “Senioru ieguldījums pilsētas un novada tapšanā prasa mūsu cieņu un atbalstu. Pašvaldības uzdevums ir dot zaļo gaismu viņu iniciatīvām.” Viņaprāt, seniorus nevajag mākslīgi vest aiz rokas – pietiek iedot atslēgas, transportu vai nelielu atbalstu, un viņi paši visu izdarīs. “Vajag tikai ļaut darboties un iespēju robežās palīdzēt.”

Foto: Andris Krauja uzskata, ka atbalstīt seniorus ir pašvaldības pienākums.

Iznākt no mājas

Senioru skolu galvenais uzdevums nav paaugstināt senioru izglītības līmeni, bet gan veicināt socializēšanos, smadzeņu darbību, saglabāt interesi par dzīvi. Vislielākais risks senioram ir vientulība divatā ar televizoru.

Andrim Kraujam ir savi novērojumi par to, cik svarīgi senioram ir nepalikt vienam. “Man ir dzīvs piemērs – kaimiņi. Kundzīte pāri deviņdesmit gadiem. Viņa sēdēja mājās viena pati un bija pavisam sašļukusi. Veselības problēmu dēļ viņa pārcēlās uz sociālās aprūpes centru. Tur tagad ir sabiedrība, vienaudži, un kvalitatīva aprūpe. Pavaicāju, kā viņai klājas. Man atbild – fantastiski! Viņa ir burtiski uzplaukusi, uztaisījusi jaunu frizūru – cits cilvēks.”

Andris Krauja uzsver, ka primārais uzdevums ir panākt, lai cilvēks vismaz vienu vai divas reizes nedēļā iziet no mājas, lai sāk socializēties ar saviem vienaudžiem, ar citiem cilvēkiem. “Pirmajā reizē tas varētu būt kāds pasākums – koncerts vai teātra izrāde. Jo, tiklīdz viņš iznāks vienreiz, otrreiz, trešo reizi, viņš sapratīs – ā, re, kur man ir vecs cīņu biedrs, re, kur klasesbiedri, varu parunāties. Klau, sazvanāmies, ko mēs darām šodien, kur aizejam?”

Sanita Bertmane šo domu turpina, uzsverot, ka ar vienu koncertu un kafijas galdu Senioru dienā ir par maz, īstā dzīve notiek iknedēļas nodarbībās. “Svarīgi ir organizēt regulāras aktivitātes, lai senioriem būtu iespēja regulāri iesaistīties un regulāri uzturēt gan savas fiziskās spējas, gan kognitīvās. Senioru skola dod ritmu un jēgu ikdienai, neļaujot iesēsties mājās.”

Foto: Sanita Bertmane uzsver, ka pašvaldība ir svarīgākais senioru skolas partneris.

Spēks ir sadarbībā

Sanita Bertmane teic, ka senioru skola Ikšķilē kļuvusi par īstu vietējās kopienas sirdi. Lektorus bieži izdodas piesaistīt bez lielas naudas, uzrunājot vietējos ārstus, notārus un speciālistus, kuri ar prieku dalās zināšanās. Tiek rīkoti arī sirsnīgi starppaaudžu pasākumi, kur seniori, skolas bērni un jaunieši kopā dzied un spēlē prāta spēles.

Ikšķiles senioru skola ir īsts novada lepnums, atzīst Andris Krauja. “Tā ir ļoti iekļaujoša un aktīva. Nesen runāju ar mūsu jaunatnes lietu speciālistiem – viena no darbiniecēm, kura intensīvi strādā ar jauniešiem, tagad uz pusslodzi iesaistīsies darbā arī Ikšķiles senioru skolā. Viņa teica – tur valda tik lieliska gaisotne un atsaucīgi cilvēki, ka tā ir kļuvusi par īstu sirdslietu. Ikšķiles un Ķeipenes skolas ir lielisks piemērs tam, kā šīm organizācijām jādarbojas.”

Saprotams, neviena organizācija nevar darboties bez finansējuma, un arī šajā ziņā pašvaldība sniedz atbalstu. Andris Krauja atklāj sadarbības detaļas: “Finansējums, protams, ir svarīgs impulss, lai šādas skolas veidotos vēl, savā starpā sadarbotos un sadraudzētos. Ogres novadā ir divi projektu konkursi, “R.A.D.I.” un “Veidojam vidi ap mums Ogres novadā”, kuros seniori ļoti aktīvi piedalās, gūst atbalstu un realizē savas ieceres – no pasākumiem un grāmatu izdošanas līdz pat vides labiekārtošanai.”

Arī Sanita Bertāne uzsver pašvaldības lomu senioru skolas darbības nodrošināšanā. “Finansējums, lai mēs varam piesaistīt lektorus, ir ļoti svarīgs. Mēs regulāri piedalāmies dažādos projektu konkursos, ko rīko pašvaldība. Kā es vienmēr saku, pašvaldība – tas ir mūsu pamatpartneris. Ļoti labs un nozīmīgs partneris. Manuprāt, jebkurai senioru skolai tas ir primārais – atrast šīs dzirdīgās ausis un redzīgās acis pašvaldībā. Tas mums vienmēr ir bijis ļoti svarīgi. Esam sadarbojušies ar dažādām pašvaldības iestādēm. Piemēram, viens no sadarbības partneriem mums ir Ikšķiles pilsētas bibliotēka, kur arī mēs varam darboties,” viņa ir gandarīta.

Gan Sanita Bertmane, gan Andris Krauja ir vienisprātis – vislielākais spēks ir pašā kopienā, kur kaimiņš uzrunā kaimiņu, neļaujot nevienam palikt aizmirstam. Ir svarīgi, lai neatkarīgi no cilvēka vecuma viņš justos iederīgs un noderīgs savai kopienai.

Publikācija sagatavota ar Labklājības ministrijas ESF+ projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” finansiālu atbalstu sabiedrības informēšanai par senioru skolām.