Ogres slimnīcas vēsture datējama ar 1946. gada 21. jūniju, kad darbu uzsāka Ogres pilsētas slimnīca. Ogrei un rajonam attīstoties, slimnīca pakāpeniski kļuva par galveno ārstniecības iestādi plašākā apkārtnē. Gadu no gada slimnīca auga, tika paplašinātas nodaļas, attīstījās poliklīnika, terapija, ķirurģija, ginekoloģija, dzemdību palīdzība un citas jomas. Slimnīcā joprojām strādā mediķi, kuri to par savu vienīgo darbavietu sauc jau piecdesmit un vairāk gadu. Ķirurgs Uldis Zītars Ogres slimnīcā sāka strādāt 1975. gadā pēc internatūras. Viņš atceras, ka slimnīcas dzīve tolaik norisinājās vairākās ēkās – vienā atradās terapija, citā ķirurģija, vēlāk bērnu infekcijas nodaļa, arī poliklīnika bija citviet. Slimnīcas struktūrā savulaik ietilpa arī citas ārstniecības vietas rajonā – Madlienas slimnīca, tuberkulozes ārstniecības iestādes, infekcijas slimnīca, Ķeguma un Jaunogres medicīnas iestādes.

Par nozīmīgu tālākās attīstības soli kļuva pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados uzceltais divstāvu korpuss. Tajā atradās terapija, ķirurģija, ginekoloģija, operāciju zāles un fizioprocedūru telpas. Arī Anda Vītoliņa pēc medicīnas skolas pabeigšanas Ogres slimnīcas Terapijas nodaļā sāka strādāt 1975. gadā. Desmit gadu viņa bija dežūrmāsa, bet pēc tam kļuva par Terapijas nodaļas virsmāsu un šajā amatā strādā joprojām: «Man ļoti paveicās ar kolektīvu. Māsiņas bija ļoti jaukas un zinošas, arī dakteri. Mēs visi strādājām draudzīgi.» Viņas atmiņās īpaša vieta ir dakterei Regīnai Neilandei, kura ilgus gadus vadīja Terapijas nodaļu un ar kuru bijusi ļoti laba saskaņa.

Savukārt Mārīte Skubiņa Ogres slimnīcā strādā jau gandrīz 60 gadu. Sākumā kā sanitāre Uzņemšanas nodaļā, vēlāk strādāja ginekoloģijā, anestēzijā, ķirurģijā par virsmāsu, bet tagad jau vairāk nekā desmit gadu – Rehabilitācijas nodaļā. No pirmajiem darba gadiem viņai atmiņā palicis stingrais darba ritms. Ķirurģijas nodaļas vadītājs dakteris Birkhāns bijis cilvēks, pret kuru darbinieki izjuta lielu respektu. «No rīta, kad bija jānodod dežūra, halātam vajadzēja būt tikpat gludam kā tad, kad atnāci uz darbu, un vajadzēja izstāstīt par katru pacientu – kā viņš jūtas, kāda temperatūra, kādas sūdzības,» atceras Mārīte un piebilst: «Mums arī ginekoloģijā bija ļoti labs kolektīvs. Visos priekos un bēdās vienmēr bijām kopā un cits citu atbalstījām. Man šķiet, Ogres slimnīca ar to arī izceļas – slimnīcā vienmēr ir bijis labs kolektīvs. Arī šobrīd esam kā viena ģimene.» 

Anda Vītoliņa uzsver, ka slimnīcas darbā ļoti liela nozīme ir kolektīvam, savukārt, šogad, 2. decembrī, apritēs 60 gadu, kopš Mārīte Skubiņa Ogres slimnīcu sauc par savu pirmo un vienīgo darbavietu. Foto - Dzintra Dzene

Slimnīcu izdodas saglabāt 

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas slimnīcai sākās sarežģīts laiks. Veselības aprūpes sistēma mainījās, finansējuma trūka, un daudzām ārstniecības iestādēm bija jādomā, kā izdzīvot. Dainis Širovs Ogres slimnīcā sāka strādāt 1992. gadā, pārnākot no Madonas slimnīcas. Viņš atceras, ka Ogrē viņu piesaistīja draudzīgāks kolektīvs un savstarpēja izpalīdzība.

1999. gadā slimnīca nonāca kritiskā situācijā. Parādi bija ļoti lieli, firmas pārstāja piegādāt medikamentus, materiāli tehniskā bāze bija vāja, un slimnīcai reāli draudēja slēgšana. Tad notika darbinieku sapulce un aizklātas vēlēšanas, kurās kolektīvs Daini Širovu ievēlēja par slimnīcas galveno ārstu. Pirmie mēneši bijuši ļoti grūti. Līdz tam viņš nebija vadījis tik lielu struktūru, tāpēc brauca uz citām slimnīcām, runājis ar vadītājiem un mācījies no viņu pieredzes. Aptuveni gada vai pusotra laikā slimnīcai izdevās tikt galā ar parādiem. Tad kļuva skaidrs – lai ārstniecības iestādi saglabātu, tai nepieciešama nopietna modernizācija. Sākumā remontēja pa vienai nodaļai. Palīdzēja pašvaldība, arī sadarbība ar ārvalstīm. No Vācijas slimnīca kā humāno palīdzību saņēma medicīnisko inventāru, atbalsts nāca arī no Nīderlandes, Zvoles pilsētas slimnīcas.

Liels pavērsiens bija jaunā piecstāvu korpusa izbūve 2011. gadā, kas būtiski uzlaboja gan pacientu uzturēšanās apstākļus, gan mediķu darba vidi. Slimnīca ieguva mūsdienīgākas telpas, labākas iespējas stacionāra, ambulatorajai un rehabilitācijas aprūpei. Pēc pārcelšanās radās arī iespēja attīstīt ilgstošās aprūpes pakalpojumu – tika izveidots pansionāts.

Vēl viens nozīmīgs solis bija Ogres poliklīnikas apvienošana ar slimnīcu. Tas radīja gan izaicinājumus, gan jaunas iespējas. Jaunajiem speciālistiem, kuri varētu strādāt Ogrē, bieži nebija, kur dzīvot. Tāpēc vecā poliklīnikas ēka tika pārveidota par dzīvojamo māju ārstiem – tajā izveidoja 28 dzīvokļus.

Slimnīca aizvien attīstās

Slimnīcas attīstība pēdējos gados saistīta arī ar tehnoloģijām. Tajā pieejama spēcīga staru diagnostika – rentgeniekārtas, datortomogrāfi un magnētiskā rezonanse. Lai uzlabotu pieejamību iedzīvotājiem, rentgena pakalpojumi izvietoti arī Lielvārdē un Ikšķilē. Slimnīcai ir sava laboratorija, Zobārstniecības nodaļa, divas skābekļa ražošanas stacijas, saules paneļu stacijas un sava tehnika teritorijas uzturēšanai. Pēdējos gados slimnīcas ēkas ir nosiltinātas, kas ļauj uzlabot energoefektivitāti. Iekārtotas arī telpas divām ģimenes ārstu praksēm.

Ambulatorajā sektorā gadā ir ap 300 tūkstošiem apmeklējumu, un pacienti brauc arī no Pierīgas, Aizkraukles, Jelgavas, Jēkabpils puses un citām vietām. Tas apliecina slimnīcas nozīmi plašākā reģionā.

D. Širovs uzsver, ka slimnīca daudz ko cenšas nodrošināt pati, jo ilgtermiņā tas atmaksājas. Īpašs pēdējo gadu projekts ir jaunās Dzemdību nodaļas izbūve, kas veikta par slimnīcas līdzekļiem, un tajā sagaidīts jau pusotrs tūkstotis bērniņu. Savukārt Rehabilitācijas nodaļa, kas darbojas kopš 2012. gada, kļuvusi par vienu no spilgtākajiem piemēriem tam, kā slimnīca paplašina pakalpojumu klāstu. Mārīte Skubiņa atgādina, ka fizioprocedūras slimnīcā bija arī agrāk, taču tādas nodaļas kā tagad nebija – mūsdienās iespējas ir daudz plašākas.

Uldis Zītars par slimnīcas pārmaiņām saka: tā ir ļoti mainījusies un patīkami mainījusies. Īpaši viņš izceļ operāciju zāles, aprīkojumu un intensīvās terapijas iespējas. Kādreiz bija divas operāciju zāles, tagad – vairākas. Foto - Dzintra Dzene

Reanimācijā savulaik bijušas tikai divas gultas, bet tagad piecas. Mainījusies arī pacientu aprūpe. Agrāk palātās bija vairāk gultu, telpas šaurākas. Tagad ir lielāks komforts, ērtākas gultas un slimnīcā pacientu pavadītais laiks daudz īsāks.

Ātrāku izveseļošanos sekmē arī sakopta vide. Sadarbojoties ar Latvijas Mākslas akadēmiju, gadu gaitā pie slimnīcas tapis unikāls skulptūru dārzs ar 20 skulptūrām, kā arī izveidots bērnu rotaļu laukumiņš.

«Protams, nekad nebūs tā, ka viss būs ideāli. Gadās arī pacientu sūdzības – varbūt par komunikācijas problēmām, varbūt par ārstniecības procesiem. Katru saņemto pacienta sūdzību mēs analizējam ar vislielāko rūpību un stingrību. Lai garantētu augstu pakalpojumu līmeni, mums ir ieviesta kvalitātes piemaksu sistēma. Ja pārbaudē konstatējam pārkāpumu, darbiniekam šī kvalitātes piemaksa tiek anulēta – atsevišķos gadījumos pat uz pusgadu,» stāsta slimnīcas vadītājs.

Nākotnē – lokāla daudzprofilu slimnīca 

Vaicāts, par ko pašam ir lielākais gandarījums, Dainis Širovs saka – ejot pa slimnīcas teritoriju un skatoties uz jebkuru ēku vai telpu, viņš zina, kāpēc tā tapusi un kāds darbs tajā ieguldīts. «Daudzas slimnīcas strādā ar mīnusiem, bet es vēlētos akcentēt – kopš 1999. gada, kad sāku vadīt slimnīcu, neviens gads nav noslēgts ar zaudējumiem. Lēmumus vajadzēja pieņemt dažādus. Bija arī tā, ka ministres Rozentāles laikā mums vienu gadu stacionāra finansējumu samazināja par 70 procentiem, tomēr mēs izdzīvojām,» saka D. Širovs. Arī šogad Ogres slimnīcas stacionāram finansējums samazināts par vairāk nekā pusmiljonu eiro. «Joprojām turamies. Lai nākotnē varētu plānot un īstenot slimnīcas attīstību, jāskatās, kā būs ar finansēm nākamgad. Tomēr prieks, ka mūsu darbs ir novērtēts, jo mēs būsim reģionālas slimnīcas statusā un arī nākotnē paliksim slimnīcu kartē kā neatliekamās palīdzības slimnīca.» Šobrīd slimnīcā strādā ap 400 darbinieku. Ir arī piesaistīti aptuveni 20 rezidenti – jaunie speciālisti, kuri apgūst profesiju. Vairāki rezidenti jau kā sertificēti ārsti šobrīd turpina darbu slimnīcā. Tas nozīmē, ka personāls atjaunojas un pieredzējušajiem slimnīcas ārstiem, kuri nodod savas zināšanas rezidentiem, nākotnē būs maiņa.

Slimnīcas ilggadējo darbinieku vēlējums jaunajiem mediķiem ir vienkāršs un būtisks – mīlēt savu profesiju, būt iejūtīgiem, laipniem un saprotošiem, turpināt attīstīties, uzlabot ārstēšanas un komunikācijas kvalitāti un turēt līdzi laikam.