Pirms nepilniem desmit gadiem Bulavu ģimene no Rīgas pārcēlās uz laukiem Krapes pusē. Tas nebija ne spontāns solis, ne īslaicīgs eksperiments, bet gan apzināts lēmums dzīvot tuvāk dabai un veidot savu vidi. Piemērotākās dzīvesvietas meklējumi ilga divus gadus – šajā laikā apskatīti vairāki desmiti īpašumu, līdz beidzot atrasta īstā vieta. «Es joprojām nezinu – kāpēc tieši šī vieta, bet es apstaigāju, apskatīju un teicu – ņemam,» smejot atceras Ineta. Iegādātais īpašums ir sens, ar savu vēsturi un raksturu, un tā atjaunošana un labiekārtošana turpinās vēl šodien. Līdztekus mājas sakārtošanai pakāpeniski veidojās arī jauns dzīvesveids un cits darba ritms.

Ineta atklāj, ka sākotnēji saimniecībā galvenais uzsvars likts uz rudens aveņu audzēšanu. Šīs ogas izvēlētas ne bez iemesla – rudens avenes ir izturīgas, vieglāk kopjamas, un, kā uzsver saimniece, tajās nav tārpu. Pašlaik aveņu stādījumi aizņem aptuveni 2,3 hektārus. Pirmajos gados raža bija neliela, taču ar laiku stādījumi pieauga, ģimene iemācījās pavairot stādus arī paši, un audzēšana kļuva arvien stabilāka. Tika ieviesta pašlasīšana. Līdz ar labāku ražu radās arī jautājums – ko darīt ar ogām, kuras nav iespējams realizēt svaigā veidā? Ievārījumu vārīšana nešķita saistošs risinājums, tādēļ tika meklēta cita iespēja. Tā pamazām dzima doma par liofilizāciju – produktu žāvēšanu saldējot. Ar šo pārstrādes veidu ģimene nodarbojas jau trešo gadu.

Ogas kļūst par čipsiem

Liofilizācija ir process īpašā aparātā, kurā no svaigām vai saldētām ogām vai augļiem tiek izņemts tikai ūdens, saglabājot garšu, krāsu, formu un lielāko daļu uzturvielu. Sākumā produkts tiek sasaldēts ļoti zemā temperatūrā, pēc tam vakuuma vidē pakāpeniski sildīts. Šajā procesā ledus nekūst, bet pārvēršas tvaikā, un mitrums tiek aizvadīts. Ogas atrodas uz speciālām metāla paplātēm, kuras tiek kontrolēti sildītas, un viss process ilgst apmēram 48 (!) stundas. Rezultāts ir viegls, kraukšķīgs un ilgi uzglabājams produkts.

«Aveņu Park(a)s» šobrīd galvenokārt liofilizē avenes, zemenes un ābolus, kopumā ražo 14 dažādu veidu produktus. Īpaši pieprasīti ir āboli ar dažādām piedevām – cidonijām, piparmētru un citām garšām. Pārstrādātas tiek gan veselas svaigas vai saldētas ogas, gan sablendēti produkti, kas pēc apstrādes kļūst par plānām, kraukšķīgām plāksnītēm jeb tā sauktajiem čipsiem vai cepumiem. Tie ir īpaši iecienīti ģimenēs ar maziem bērniem, jo mutē ātri izkūst, ir viegli ēdami un nesatur liekas piedevas.

Ineta Bulava atzīst, ka liofilizācija nav lēts process. Tas prasa gan nopietnas investīcijas, gan ievērojamu elektroenerģijas patēriņu. Lai attīstītu ražošanu, ģimene piedalījās publisko un privāto partnerattiecību biedrības «Zied Zeme» projektu konkursā, ieguva līdzfinansējumu un iegādājās iekārtas, uzstādīja arī saules paneļus. Tas palīdz samazināt izmaksas un padarīt saimniekošanu ilgtspējīgāku.

Saimniecības darbs neapstājas tikai pie ogām. Laika gaitā produktu klāsts paplašināts, daudz eksperimentējot. Tiek liofilizēti ne tikai augļi un ogas, bet arī dārzeņi – piemēram, ķirštomāti ar sāli un baziliku, šķēlēs sagriezti, sālīti gurķi, marinēti kabači, pat ēdami ziedi, kā arī izmēģināti dažādi nestandarta risinājumi. Kā viens no neparastākajiem eksperimentiem bijis buljons želejas veidā, ko pēc žāvēšanas var samalt pulverī. Rezultāts izdevies labs, lai gan tehniski sarežģīts, jo kaltētais produkts kļūst ļoti ciets.

Ineta Bulava atklāj, ka pārstrādā pamatā visu to, ko paši izaudzē, piepērk vienīgi zemenes, brūklenes un mellenes, dažkārt arī vietējos tomātus un gurķus.

Atzinība Latvijā un ārvalstīs

Sākumā šķitis, ka pārstrāde būs vairāk ziemas sezonas nodarbe – laikā, kad dārzā darba mazāk. Taču dzīve ieviesusi savas korekcijas. Šobrīd pieprasījums pēc liofilizētajiem produktiem ir tik liels, ka pārstrāde notiek nepārtraukti, un daļa no tās jau kļuvusi par pamata darbu, nevis tikai papildinājumu ogu audzēšanai. Ikdienā tas nozīmē ogu vākšanu, mazgāšanu, šķirošanu, griešanu, blendēšanu, žāvēšanu, pakošanu un tirgošanu – praktiski bez apstājas.

Produkti guvuši arī profesionālu novērtējumu, apliecinot, ka nelielā Krapes saimniecība spēj radīt augstas kvalitātes produktus. Latvijas pārtikas produktu kvalitātes konkursā «Novada garša 2025» Zelta medaļu ieguvis liofilizēts ābolu brūkleņu cepums, savukārt Bronzas medaļu – liofilizēts ābolu kabaču cidoniju piparmētru cepums.

Šis darbs aizvedis arī ārpus Latvijas robežām. «Aveņu Park(a)s» pārstāvējis Latviju starptautiskā izstādē Berlīnē šī gada sākumā, kur līdzās citu 160 valstu dalībniekiem prezentēti seši saimniecības produkti – avenes, āboli, ābolu piparkūkas, āboli ar brūklenēm, aveņu čipsi, ābolu cepumiņi. Izstāde notika 10 dienu, un to apmeklēja ap 330 000 dalībnieku. Tā bijusi vērtīga pieredze – gan iespēja sevi parādīt, gan saprast, cik liels ir tirgus un cik uzmanīgi jāizvērtē savas iespējas. Neliela saimniecība, protams, nevar apkalpot simtiem veikalu, taču šādi pasākumi palīdz atrast mazākus sadarbības partnerus un savu nišu.

Latvijā «Aveņu Park(a)s» produkcija jau ir pamanīta. Tā nonākusi gan tirgos, gan atsevišķos veikalos, gan skolās. Piemēram, produktus izmanto arī Ogres Centra pamatskolā kā veselīgāku uzkodu bērniem. Tieši jaunās māmiņas ir viena no galvenajām saimniecības pircēju grupām, taču produkciju izmanto arī konditori un desertu meistari.

Ne mazāk svarīga par uzņēmējdarbību Bulavu ģimenei ir vietējās kopienas veidošana. Krapē, kas pazīstams arī kā Viedais ciems, regulāri tiek rīkoti pasākumi – Sveču taka, Zaļumballe, Muižas svētki un citi notikumi, kuros iespējams ne vien degustēt vietējos produktus, bet arī satikt cilvēkus un piedzīvot nesteidzīgu kopā būšanu laukos. Bulavu ģimenes īpašumā Muižas svētkos tiek organizēta pat sešas stundas gara reiva ballīte ar Latvijā pazīstamiem dīdžejiem. Saņemtas pat atsauksmes, ka reiva ballīte Krapē esot labāka nekā Londonas underground. Ineta Bulava uzsver, ka šī vide un cilvēki ir būtiska daļa no dzīves laukos.

Protams, šāds dzīvesveids prasa daudz darba un izturības. Brīvā laika ir maz, atvaļinājumi – reti. Tomēr gandarījumu dod apziņa, ka radīts kaut kas savs un vērtīgs. Saimniece neslēpj – nogurums ir, bet to atsver cilvēku atsaucība, labie vārdi un interese par paveikto. Šis ir stāsts par darbu, eksperimentiem, neatlaidību un spēju laukos ne tikai dzīvot, bet arī radīt.