Ir skaisti, ka vari spēlēt

Dace būs viena no kokļu mūzikas koncerta “Dzīslojums” diriģentēm, un viņa ir arī viena no mākslinieciskās komandas pārstāvēm, kura strādājusi pie šī gada repertuāra. Dace stāsta, ka programmu veidojot, īpaši tika domāts pie tā, lai to būtu interesanti spēlēt mūsdienu bērniem un jauniešiem.

“Mēs gribējām, lai viņi var nospēlēt to, ko ir paši dzirdējuši, piemēram, pa radio. Mums būs pat kaverversijas no popmūzikas dīvas Billijas Ailišas popūrija, mazie bērni spēlēs mūziku no filmas “Adamsu ģimenīte”, būs arī Harijs Poters. Redzu, cik ļoti viņiem acis zib, kad iedod šo spēlēt. Protams, uz kokles Hariju Poteru ir ļoti grūti nospēlēt, bet tā grūtība aizmirstas brīdī, kad bērni to sāk darīt.”

Pedagoģe stāsta, ka nupat pēc pēdējā mēģinājuma novērojusi, cik visi bērni jūtas ļoti motivēti pirms gaidāmā svētku lielā koncerta Dailes teātrī. “Īpašs un patīkams satraukums ir tiem, kuriem tie būs pirmie svētki, jo viņi vēl īsti nezina, kas tad tur notiks. Mums pat ir viena audzēkne Nellija, kas kokli sāka spēlēt tikai septembrī, bet ir jau tikusi dziesmu svētkos,” tā ansambļa vadītāja. 

Dace Priedīte ar savu izloloto koklētāju kvartetu, foto no personīgā arhīva

Viņa ir vienīgā kokles skolotāja Ogrē, un ap sevi pulcē divu vecuma grupas audzēkņus – vieni ir jau tie, kas absolvējuši, bet izvēlējušies turpināt spēlēt un tad ir jaunāko klašu bērnu kvartets. “Bērniem kokle ir kļuvusi ļoti tuva un mīļa, arī savā starpā viņi visi ir sadraudzējušies. Man kokle noteikti jau ir dzīves stils un manī ir ārkārtīgi liela mīlestība pret šo instrumentu. Arī man pašai ikdienā patīk to spēlēt. Laikam tieši bērnu entuziasms ir tas, kas mani kā pedagogu tik ļoti uzlādē. Šodien ir daudz to bērnu, kas vēlas apgūt šo instrumentu, un es labprāt dalos ar to, kas man ir tik tuvs un ko es mīlu. Cenšos ieaudzināt bērnos, ka tas ir skaisti, ka vari spēlēt,” tā Dace, atceroties, ka pašai muzikālā ceļa pirmsākumos bijusi vēlme apgūt vijoli, tomēr tolaik astoņu gadu vecumā uz šo instrumenta apguvi vairs nevarēja tikt. 

“Droši vien, ka labi, ka tā sanāca, jo tad es nonācu pie kokles. Un tajā laikā Smiltenes Mūzikas skolā bija brīnišķīga kokles skolotāja Ingrīda, kas mani apbūra un ievilināja kokles skaņās. Tā mana sirds tur arī palika.”

Viņi šo tradīciju turpinās

Protams, ka bērniem gaidāmā svētku nedēļā Rīgā būs liels piedzīvojums. Dace atceras, ka viņas pirmie dziesmu svētki bija 1989. gadā un vēl aizvien šī spilgtā pieredze ir patīkamās atmiņās.

“Es vienmēr uzsveru, ka tie bērni, kas šogad piedalās, piemēram, mūsu mazā Nellija, būs tie, kas pēc kādiem desmit gadiem turpinās šo tradīciju. Tāpēc arī visi ļoti cenšamies mūsu bērniem šos svētkus radīt tādā pozitīvā gaisotnē, lai būtu tā vilkme arī nākotnē.” Viņa ir pateicīga visiem ansambļu bērnu vecākiem, kas ir klātesoši gan tad, kad bērns jāatved uz Mūzikas skolu, gan kad instruments ir jāved uz kādu koncertu. “Tagad svētkos vecākiem būs jāsarūpē ziedu vainadziņš, jāsapin bize un jāsamīļo bērns, lai viņam viss izdodas. Maniem bērniem ir brīnišķīgi vecāki – ļoti atbalstoši, kas iesaistās un vienmēr papildus pajautā, vai vēl ko vajag palīdzēt.” Pie Daces uz kokles instrumenta nodarbībām dodas gan tuvās apkārtnes bērni, gan arī no jaunjelgavas, Daugmales puses un reizi nedēļā ceļu uz Ogri mēro pat Valmierā dzīvojošais Latvijā nu jau pazīstamais Mariuss Grencis.

Ogres Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansambļa dalībnieki, foto no personīgā arhīva