Projekts piedāvā papildināt Latvijas izglītības sistēmā piedāvāto dzimumaudzināšanu ar jaunu pieeju un zinātniskām atziņām, kas izceļ ģimenes modeli, kas, savukārt, ir nozīmīgs lielākajai daļai Latvijas jauniešu un sabiedrībai kopumā. Pētnieks un projekta vadītājs uzsver, ka stabilas attiecības starp vīrieti un sievieti un viņu bērniem ir būtisks faktors laimīgai dzīvei. "Ir svarīgi iepazīstināt jauniešus ar šo atziņu arī tad, ja viņu pašreizējā ģimenes situācija atšķiras, piemēram, ja ir nepilna ģimene, piedzīvota vecāku šķiršanās, audzina solo vecāks vai vēl citādāk.”
Latvijas Universitātes (LU) vadošais pētnieks un šī projekta vadītājs Dr. Manuels Hoakins Fernandess-Gonsaless, projekta publicitātes foto
Pedagogiem nepieciešams metodisks atbalsts
Projekta noslēguma konferencē “Dzimumaudzināšana ģimenes veidošanas pratībai” LU vadošā pētniece, profesore Dzintra Atstāja uzsvēra, ka ģimenes vērtībās balstīta un virzīta dzimumaudzināšanas pieeja atbilst Latvijas sabiedrības gaidām. “Tas ir būtiski mums gan kā pētniekiem, gan skolotājiem, kas bija iesaistīti pētījuma gaitā, gan vecākiem, kas seko līdzi mūsu darbam. Latvijas izglītības sistēmā ir nepieciešama integrēta un strukturēta koncepcija dzimumaudzināšanas jautājumiem. Skolotājiem ir nepieciešams profesionāls un metodisks atbalsts. Skolas un ģimenes sadarbība ir izšķirīgs faktors veiksmīgai dzimumaudzināšanai. Mēs visi kopā rūpējamies par nākamo paaudzi. Sabiedrībā ir novērojama vērtību daudzveidība un ar to ir jārēķinās un tas akcentē nepieciešamību pēc kultūrsensitīvas pieejas. Lepojos, ka ir radīta tiešām stipra bāze turpmākajiem projektiem,” tā Dz.Atstāja.
Dzimumaudzināšanas pieejas un pratība ir diskusiju avots jau sen, uzsver LU IZPF Pedagoģijas zinātniskā institūta direktore Santa Dreimane. Viņa atklāj, ka zinātniski pētījumi par šo tēmu līdz šim ir salīdzinoši maz veikti, līdz ar to šis ir būtisks pienesums izglītības zinātņu pētījumiem, kā arī tēmas izpratnes veicināšanai Latvijas sabiedrībā no dažādiem skatupunktiem. “Šī pētījumā ietvaros ir iesaistīti vairāk kā tūkstotis pedagogi un vecāki, lai izpētītu viņu izpratni, vajadzības ģimenes vērtībās balstītas dzimumaudzināšanas jomā Latvijas izglītības sistēmā. Apkopojot arī starptautiskās prakses piemērus izstrādāta teorijas un empīrijas vienotībā veidota koncepcija, politikas ieteikumi kā rīks ģimenes veidošanas pratības attīstībai,” stāsta S.Dreimane.
LU IZPF Pedagoģijas zinātniskā institūta direktore Santa Dreimane, projekta publicitātes foto
Lai veiksmīgi runātu par seksuālo izglītību, kas tiek cieši saistīta kopā ar bērnu un jauniešu veselību, būtiski ir pārdomāt, kā kurā vecumposmā runāt un domāt, pārliecināta UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļnika. Viņa projekta noslēguma konferencē uzsvēra – ir jārunā “pietiekami atklāti un patiesi”. “Ja tu nerunāsi, tad kāds cits runās tavā vietā ar tavu bērnu, ar tavu skolēnu un taviem mīļajiem. Esmu pateicīga šī projekta komandai par vēlmi saskatīt aiz vērtību izglītības, aiz attiecību kultūras arī citus šīs seksuālās izglītības aspektus. Turklāt ne tikai saskatīt, bet arī zinātniski analizēt un stāstīt par to. Lai mums izdodas redzēt cilvēku visā viņa kopveselumā, un lai Latvijā mums ir spēcīgi bērni un jaunieši, skolotāji un sabiedrība,” vēlējumā dalās B.Moļnika.
Cienīt savu ķermeni, brīvību un uzņemties atbildību
“Nācijas ilgtspēja sākas ar bērniem, bet bērnam ir tiesības uz attīstību. ANO Bērnu tiesību konvencijā ir nostiprinātas ne tikai tiesības uz dzīvību, bet arī bērna tiesības uz attīstību. Un tā nav tikai fiziskā attīstība,” norāda LU profesore, Latvijas zinātņu akadēmijas akadēmiķe Sanita Osipova. Viņa atgādina, ka valstij ir pienākums ikvienam bērnam sniegt nepieciešamo izglītību, un tas izriet gan no nācijas interesēm, audzināt atbildīgu un zinošu pilsonisko sabiedrību, gan bērna pamattiesībām. Tomēr, viņasprāt, Latvija šai ziņā ir skopa, jo “apņemas bērnam dot tikai 9. klašu izglītību”.
LU profesore, Latvijas zinātņu akadēmijas akadēmiķe Sanita Osipova, projekta publicitātes foto
“Taču tas nozīmē, ka šajos gados bērns ir pilnībā jāsagatavo dzīvei, ne tikai nākamās profesijas izvēlei, bet arī patstāvīgai, pilnvērtīgai privātai dzīvei un tam, lai viņš var iekļauties pilsoniskajā sabiedrībā un līdzdarboties valsts attīstībā un tās labklājības un ilgtspējas nodrošināšanā. Šajos deviņos gados bērnam ir jāapgūst mūsu nācijas vērtību pamati - cieņa pret cilvēku, cieņa pret valstu, pašcieņa un brīvība kā atbildība par savām izvēlēm un uzņemtajiem pienākumiem. Jau iepriekš esmu apsvērusi, vai mūsu mācību programma ietver visu, lai šos pamatus bērnam dotu. Diemžēl par to stipri šaubos,” atklāti pauž S.Osipova.
Viņasprāt, būtiski ir nodrošināt “tādas specifiskas izglītojošas informācijas pieejamību, kas sekmē ģimenes veselību un labklājību, tostarp tādas informācijas un konsultāciju pieejamību, kas attiecas uz ģimenes plānošanu.” Projekta noslēguma konferencē klātesošajiem viņa pauda – “Cilvēks ir homo duplex - dzimumattiecības var skatīt kā personas bioloģiskās dabas izpausmi, proti, no dzimumdziņu un instinktu skatu punkta, bet var skatīt arī kā kultūras daļu, kurā cilvēks atbildīgi stājas dzimumattiecībās, apzinoties un cienot savu ķermeni, brīvību un uzņemoties atbildību par savu rīcību.”
Ko rāda pētījums un kādi ir nākamie soļi?
Projekta noslēguma konferences ietvaros tika prezentēti Rīcībpolitikas ziņojuma* secinājumi un ieteikumi rīcībpolitikai. Projekta komanda secina, ka ģimenes veidošanas vērtībās balstīta pieeja dzimumaudzināšanai kopumā atbilst Latvijas sabiedrības gaidām. Gan empīriskie dati, gan starptautiskās prakses analīze apliecina, ka sabiedrība atbalsta modeli, kurā zinātniski pamatota informācija tiek apvienota ar ētiskiem, emocionāliem un ģimenes vērtību aspektiem. Cieņa, mīlestība un atbildība tiek uzsvērtas kā pamatvērtības, uz kurām būtu balstāma arī izglītības pieeja šiem jautājumiem.
LU vadošā pētniece, profesore Dzintra Atstāja iepazīstina ar Rīcībpolitikas ieteikumiem, projekta publicitātes foto
Ziņojumā īpaši akcentēta nepieciešamība pēc integrētas un strukturētas koncepcijas Latvijas izglītības sistēmā. Šobrīd dzimumaudzināšanas jautājumi tiek īstenoti fragmentāri – dažādos mācību priekšmetos vai ārpus formālās izglītības ietvara. Projekta komanda norāda, ka holistiska un starpdisciplināra pieeja, kas vienotā sistēmā sasaista bioloģiskos, emocionālos, sociālos un ētiskos aspektus, nodrošinātu lielāku konsekvenci, kvalitāti un skaidrību gan pedagogiem, gan skolēniem.
Vienlaikus pētījumā secināts, ka skolotājiem nepieciešams profesionāls un metodisks atbalsts. Lielākā daļa pedagogu ir gatavi runāt par dzimumaudzināšanas jautājumiem no vērtībās balstītas perspektīvas, taču viņiem trūkst vienotu vadlīniju, mācību materiālu un praktisku rīku drošai un cieņpilnai sarunai ar skolēniem. Tas norāda uz sistēmisku nepieciešamību stiprināt pedagogu kompetenci un nodrošināt kvalitatīvu metodisko bāzi.
Rīcībpolitikas ziņojumā uzsvērta arī skolas un ģimenes sadarbības nozīme. Pētījuma dalībnieki konsekventi norādījuši, ka efektīva dzimumaudzināšana iespējama tikai ciešā partnerībā starp izglītības iestādi un vecākiem. Skola nodrošina zinātnisko un izglītojošo dimensiju, savukārt ģimene – morālo un emocionālo pamatu. Šī sadarbība ir būtisks priekšnoteikums uzticēšanās veidošanai un vērtību pēctecībai.
Ziņojums pievērš uzmanību arī sabiedrībā pastāvošajai vērtību daudzveidībai. Līdzās tradicionālam skatījumam uz ģimeni un seksualitāti pastāv arī liberālākas interpretācijas. Tādēļ projekta komanda aicina veidot kultūrsensitīvu pieeju, kas respektē dažādību un ģimeņu izvēles, vienlaikus saglabājot skaidru vērtībās balstītu kodolu izglītības saturā.
Visbeidzot, starptautiskā pieredze – īpaši Ziemeļeiropas valstīs – apliecina, ka integrēta un holistiska pieeja, kas apvieno veselības pratību ar emocionālo un ētisko attīstību, ir efektīva. Projekta komanda secina, ka arī Latvijā šāda veseluma pieeja varētu sniegt ilgtspējīgus rezultātus, ja tā tiktu mērķtiecīgi un strukturēti ieviesta.
Balstoties uz pētījuma secinājumiem, projekta komanda iesaka integrēt ģimenes veidošanas vērtībās balstītu dzimumaudzināšanu valsts izglītības standartos kā starpdisciplināru jomu. Tā vietā, lai šos jautājumus aplūkotu tikai atsevišķos mācību priekšmetos, būtu jāveido vienota tematiska līnija, kas visā mācību procesā sasaista bioloģiskos, sociālos, emocionālos un ētiskos aspektus. Šāda pieeja nodrošinātu sistēmisku pēctecību un skaidru vērtību ietvaru.
Tāpat ziņojumā aicināts izstrādāt vērtībās balstītus un vecumposmam atbilstošus mācību materiālus. Šiem materiāliem būtu jāapvieno zinātniski pamatota informācija ar attiecību kultūras, emocionālās pratības un tikumiskās attīstības aspektiem. Projekta komanda uzsver, ka kvalitatīvs un metodiski pārdomāts saturs ir priekšnoteikums drošai, cieņpilnai un sabiedrības gaidām atbilstošai dzimumaudzināšanas īstenošanai Latvijas izglītības sistēmā.
Ar projekta prezentācijām var iepazīties - šeit.
Ar Rīcībpolitikas ziņojumu var iepazīties - šeit.
*Projekta noslēguma konferencē, kuru organizēja LU IZPF pētnieki Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta “Latvijas Universitātes iekšēja un ārēja konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007) granta “Ģimenes veidošanas vērtībās balstītas tikumiskās dzimumaudzināšanas veicināšana Latvijas izglītības sistēmā” ietvaros, tika prezentēti rīcībpolitikas ziņojuma secinājumi un ieteikumi.
