Sekojot līdzi šī jautājuma attīstībai un diskusijām, uz ko visbiežāk aicina tieši tālmācības kā izglītības iegūšanas formas aizstāvētāji, OgreNet aicināja savās pārdomās dalīties arī Ogres novadā dzīvojošo piecu bērnu mammu, kuras bērniem ir daudzu gadu pieredze mājmācībā un tālmācībā. Ogrēniete Inese Fecere-Antipina uzsver - "Izslēdzot tālmācības iespēju, valsts palielinās to bērnu skaitu, kas izglītību neiegūs."
- Kādēļ jums ģimenē tālmācības jautājums ir būtisks un kāds, jūsuprāt, ir lielākais risks, ja pieņemtu šos grozījumus šā brīža piedāvātajā redakcijā?
- Mums ir pieci bērni. Divi vecākie bērni mācījās mājmācībā līdz 6. klasei un no 7. līdz 9. klasei tālmācībā. Tagad abi mācās profesionālajās vidusskolās. Jaunākie bērni līdz 4. un 5. klasei mācījās mājmācībā (izglītība ģimenē), pēc tam tālmācībā – šobrīd tā ir 5., 6., un 7. klase. Uz mūsu ģimeni šie grozījumi pieņemšanas gadījumā tieši neattiektos, jo pēc pārejas laika jau visi mācīsies tajā klašu grupā, kas netiek ierobežota.
Mēs audzinām pieņemtus bērnus, kas nozīmē, ka viņu attīstību un uzvedību ļoti lielā mērā ietekmē piedzīvotā traumatiskā pieredze, ar kuras pārstrādi arī visu bērnību noņemas. Viņiem tas nozīmē daudz lielāku vajadzību pēc individuālas uzmanības (ja nepietiks pozitīvās, provocēs negatīvo), grūtības koncentrēties un kontrolēt impulsus, kas savukārt izglītības iestādēs rada būtiskas problēmas. To saprotot un zinot citu pieņemtu bērnu vecāku smago pieredzi ar izglītības iestādēm, jau sākotnēji sapratu, ka maniem bērniem daudz piemērotāks būs elastīgs mācību process, ko var pielāgot viņu individuālajām vajadzībām. Nav šaubu, ka tieši šāda izvēle mums ir ļāvusi izvairīties no krimināllietām un atkarībām, kas būtu neizbēgami, un palīdzējusi nodrošināt, ka bērni iegūst labu izglītību. Manuprāt, nevar prasīt no vecākiem pilnu atbildību par bērnu uzvedību un izglītību, ja viņiem tiek ierobežotas iespējas izvēlēties bērnam piemērotākos risinājumus.
Šobrīd normatīvais regulējums (MK not. 22.08.2023. Nr. 474) ļauj izglītības iestādei bērnam, kas radījis kaut kāda veida apdraudējumu, uz laiku līdz mēnesim noteikt attālinātās mācības, kas nozīmē, ka bērns pastāvīgi ģimenē mācās pēc skolas sagatavotā individuālā plāna (kas praksē nereti nav) – būtībā piespiedu mājmācība. Izslēdzot no mācību procesa bērnu uz mēnesi, pastāv augsts risks, ka viņš nespēs vairs veiksmīgi atgriezties un turpināt mācības un galu galā “izkritīs” no izglītības sistēmas. Šādi būtībā no mācību procesa izslēgti tiek ļoti daudzi bērni – visdažādākā vecuma, sākot no sagatavošanas skolai grupiņām. Daudzi šādi potenciālie bērni mācās tālmācībā, jo ģimenes apzinās grūtības, kādas varētu būt, esot klātienes skolās ar lielām klasēm. Izslēdzot tālmācības iespēju, valsts palielinās to bērnu skaitu, kas izglītību neiegūs.
- Vai, jūsuprāt, tas norāda uz nekompetenci vai varbūt kādu interešu lobēšanu, ka tik strauji un mērķtiecīgi šis jautājums tiek šādi virzīts?
- Nevar teikt, ka jautājums tiek virzīts strauji. Lielākie iebildumi ir, ka tajā netiek ņemts vērā sabiedrības viedoklis, šo bērnu labā pieredze un pieprasījums. Nav pilnīgi nekādu pētījumu par to, kā tad klājas bērniem tālmācībā, nav datu, kas ļautu jebko secināt par šīs formas rezultātiem. Ir tikai kādu viedoklis par to, ka visiem bērniem vislabākais risinājums ir mācīties lielās klasēs klātienē un visas pārējās alternatīvas ir uzskatāmas par sliktām/ierobežojamām. Pret to bezspēcīgi ir visi pozitīvās pieredzes stāsti un tālmācības skolu sasniegumi. Piemēram, Rīgas komercskolai ir ļoti labi rezultāti. Demokrātiskā valstī tas ir kaut kas neticams.
Pret grozījumiem iebilst gan Tiesībsargs, gan citi bērnu tiesību jomā strādājošie speciālisti. Likumprojekts tiek deklaratīvi pamatots ar bērna labākajām interesēm. Tomēr izvēles iespēju sašaurināšana ir pretrunā šim principam - tikai dažādu risinājumu iespējamības gadījumā mēs varam konkrētajam bērnam piemērotāko risinājumu piemeklēt atbilstoši viņa vajadzībām. "Visiem vislabākā ir viena izglītības forma" ir klaji pretrunā tam. Kā arī nav iespējama bērna labāko interešu principa ievērošana, neapzinot un neņemot vērā pašu bērnu viedokli - šo jau ļoti skaidri ir pateikusi ANO Bērnu tiesību komiteja, kura arī šo principu definējusi. Tālmācības jautājuma gadījumā likumprojekta virzītāji ne tikai paši neko nedarīja, lai apzinātu bērnu viedokli, bet arī klaji tiek ignorēts to bērnu viedoklis un pieredze, kuri tomēr ir to pauduši.
- Ko darītu jūsu ģimene, ja tālmācība šādi tiktu ierobežota?
- Kā jau minēju, grozījumi tādā redakcijā, kā šobrīd noformulēti, mūsu situāciju neietekmē. Līdz ar to mums nav varianta B. Ja būtu jādomā par tādu, tad visticamāk domātu par vēršanos Satversmes tiesā, jo šie grozījumi pārkāpj labas likumdošanas principu un ir pretrunā bērnu labāko interešu principam.
